No pavasara līdz rudenim zemnieki strādā bez apstājas. Gada otrajā pusē lauki jāapstrādā uz nākamo sezonu, jāpērk minerālmēsli, degviela, jālabo tehnika, jānodrošina krājumi ziemai un jāveic citi darbi. Lai to visu paveiktu, vajadzīgi diezgan lieli apgrozāmie līdzekļi.  Ja nav saņemta apmaksa par pārdoto šī gada ražu, nauda gada otrajā pusē nepieciešama arī ziemāju sējai. Savukārt, ja ieņēmumi tikai nedaudz vai nemaz nepārsniedz pēdējā lauksaimniecības cikla ražošanas izmaksas, lielākoties papildus apgrozāmais kapitāls nepieciešams nākamā gada sākumā līdz ienākumu saņemšanai rudenī  – kārtējo izmaksu segšanai un vēlākai lauku apstrādei.

Integrētā augu audzēšanas sistēma un

lauksaimnieciskā ražošana (augļkopība).

!!! Tā kā PVD izsludinātā karantīnas - aizsardzības zona un uzraudzības zona atrodas pavisam tuvu Pāvilostas novada Vērgales pagastam, Pāvilostas novada pašvaldība aicina Vērgales pagasta zemnieku saimniecības, īpaši  mājas cūku audzētājus un turētājus, būt īpaši piesardzīgiem un ievērot PVD biodrošības pasākumus.

Zemkopības ministrija ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu par lauksaimniecības platību apdrošināšanas sistēmas pilnveidošanu, ar ko valdība iepazinās otrdien, 12. februārī.

Lai saimniekotu ekonomiski un ilgtspējīgi, zemkopim ir svarīgi regulāri sekot līdzi barības vielu bilancei augsnē, kā arī veikt augsnes agroķīmisko izpēti (AAI). Tas ļauj precīzāk plānot nepieciešamo augu barības vielu nodrošinājumu. AAI ir agronomiski nozīmīgs priekšnoteikums veselīgu augu un augstas ražas ieguvei. AAI rezultāti jāņem vērā, izvēloties audzējamo kultūraugu un plānojot mēslošanas līdzekļu lietošanu.

8. janvārī valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavoto lauksaimniecības, zivsaimniecības un lauku attīstības garantiju programmas noteikumu projektu, kas būtiski uzlabos garantiju sniegšanu un finansējuma pieejamību tiem noteikumos paredzētajiem saimnieciskās darbības veicējiem, kuriem ir nepietiekams nodrošinājuma apjoms finansējuma saņemšanai komercbankās.

Jau 2014. gadā Eiropas uzņēmumu apsekojums par jaunajiem un nākotnes riska veidiem atklāja - jo mazāks uzņēmums, jo biežāk netiek ievērotas pamatprasības darba vides risku novērtēšanā. Savukārt, 2018. gadā veiktais pētījums “Darba apstākļi un riski Latvijā” parāda, ka Latvijā riska grupā ir uzņēmumi līdz 100 darbiniekiem. Lai gan situācija dinamikā uzlabojas, tomēr tieši mazo un vidējo uzņēmumu vidū valda stereotipi, ka risku novērtēšana ir pārlieku sarežģīta, pieprasa specializētas zināšanas un papildu resursus. Lai darba devēji darba vides risku novērtēšanu varētu veikt vienkāršāk, efektīvāk un bez priekšzināšanām, Valsts darba inspekcija sadarbībā ar Eiropas darba drošības un veselības aizsardzības aģentūru izstrādājusi interneta vietnē bāzētu interaktīvu rīku OiRA (Online Interactive Risk Assessment).

Ņemot vērā, ka ilgstošā sausuma izraisītās sekas lauksaimniecībā atzītas par valsts mēroga dabas katastrofu, Valsts ieņēmumu dienests (VID) varēs sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku nodokļu maksājumus lauksaimniekiem, kurus Zemkopības ministrijas deleģētā SIA “Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs” būs atzinusi par valsts mēroga dabas katastrofā cietušajām personām lauksaimniecībā.

Sākot no šā gada augusta Attīstības finanšu institūcijas ALTUM klienti pieteikumus valsts atbalsta programmu finansējuma saņemšanai un tam nepieciešamos dokumentus varēs iesniegt tikai elektroniski.

24. jūlijā valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) sadarbībā ar akciju sabiedrību “Attīstības finanšu institūcija Altum” (Altum) sagatavoto noteikumu projektu lauku uzņēmēju un zivsaimniecības saimnieciskās darbības veicēju aizdevumu piešķiršanas nosacījumiem.

Pāvilostas novada pašvaldība informē, ka 19. jūlijā ir saņemta Zemkopības ministrijas oficiāla vēstulē, kurā ministrija informē pašvaldību par to, ka Krīzes vadības padome, izvērtējot pieejamo informāciju ir atzinusi, ka pavasara ilgstošā sausuma izraisītās sekas lauksaimniecībā ir definējamas kā valsts mēroga dabas katastrofa saskaņā ar Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likuma tiesību normām.

 26. jūnijā, Krīzes vadības padome nolēma, ka saskaņā ar Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumu pavasara ilgstošā sausuma izraisītās sekas lauksaimniecībā visā Latvijas teritorijā ir definējamas kā valsts mēroga dabas katastrofa.

20. jūnijā Zemkopības ministrija iesniegs Krīzes vadības padomei apkopojumu par saņemto informāciju no vairākām pašvaldībām un lauksaimnieku organizācijām par nepieciešamību izsludināt ārkārtējo situāciju saistībā ar ilgstošā sausuma ietekmi uz lauksaimniecību. Krīzes vadības padome pēc Zemkopības ministrijas uzklausīšanas lems par tālāko rīcību.

EKO KURZEMES piedāvā Pāvilostas novada lauksaimniekiem

iespēju bezmaksas izvest un nogādāt atkritumu

otrreizējās pārstrādes punktos

lauksaimniecībā izmantoto iepakojumu - minerālmēslu maisus, lopbarības ietinamo plēvi u.c.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) jaunajā inovāciju vaučeru programmā noslēgusi pirmos līgumus ar sešiem uzņēmumiem par jaunu produktu radīšanu ar kopējo programmas līdzfinansējumu vairāk nekā 100 tūkstošu eiro apmērā.

 12. decembrī valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos grozījumus Meliorācijas likumā, kas paredz iekļaut likumā administratīvās atbildības nosacījumus un kompetenci sodu piemērošanā meliorācijas jomā. Likumprojekts sagatavots saskaņā ar Administratīvo sodu sistēmas attīstības koncepciju.

Valsts vides dienesta Liepājas reģionālā vides pārvalde atgādina lopkopjiem, ka tajās fermās, kur tiek turētas vairāk par 10 dzīvnieku vienībām, kas atbilst vismaz 15 slaucamām govīm, 20 nobarojamiem jaunlopiem, 330 cūkām vai 110 aitām vai kazām no 2018. gada 1. janvāra obligāti jābūt mēslu krātuvei.

Lauku atbalsta dienests no 16.oktobra ir uzsācis izmaksāt Vienotā platības maksājuma un maksājuma par apgabaliem, kuros ir dabas vai citi specifiski ierobežojumi, avansus. Bioloģisko maksājumu avansus dienests sāks izmaksāt no 1.novembra.

Šā gada 30. jūnijā spēkā stājās Eiropas Komisijas regulas Nr. 639/2014 grozījumi, kuri paredz izmaiņas maksājuma par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi nosacījumu piemērošanā. Lauksaimniekiem, kam ir 15 ha vai lielāka saimniecības aramzeme, platībā, kas atbilst 5% aramzemes, no 2018. gada 1. janvāra būs jāizpilda vairākas prasības ekoloģiski nozīmīgas platības (ENP) izveidē.

Viena no zaļināšanas maksājuma prasībām ir ekoloģiski nozīmīgas platības izveide. Respektīvi, lauksaimniekiem, kuru aramzemes platība saimniecībā ir lielāka par 15 hektāriem, ir jānodrošina ekoloģiski nozīmīgas platības izveide platībā, kas atbilst vismaz 5% no aramzemes. Latvijā par ekoloģiski nozīmīgu platību tiek atzītas laukmales, kā arī zeme, ko aizņem koku un krūmu puduri, dižkoki, papuve, slāpekli piesaistošie kultūraugi, starpkultūras vai zālāju pasēja.