Turpmāk arī zvejnieki zvejas kuģiem

varēs iegādāties dīzeļdegvielu ar samazinātu

Piekrastes zvejniekiem kompensēs

roņu radītos zaudējumus akcīzes nodokļa likmi

Krīzes skartie uzņēmumi no šodienas, 25. marta, var pieteikties pagājušajā nedēļā valdībā apstiprinātajiem Attīstības finanšu institūcijas ALTUM jaunajiem atbalsta instrumentiem – garantijām banku kredītu brīvdienām un apgrozāmo līdzekļu aizdevumiem.

Pāvilostas novada pašvaldība sadarbībā ar LLKC konsultanti Santu ANSONI  ir uzsākusi Pāvilostas novada mājaslapas Uzņēmējdarbības sadaļas uzlabošanu. Lai varētu aktualizēt/uzlabot Pāvilostas novada mājaslapas Uzņēmējdarbības sadaļu un arī lauku attīstības konsultantam būtu precīzi Pāvilostas novada uzņēmēju kontakti lūgums sava uzņēmuma darbības virziena aprakstu/virzienu, aktuālo kontaktinformāciju, logo, fotoattēlus u.c. informāciju par savu uzņēmumu iesūtīt uz e-pastu santa.ansone@llkc.lv

MAIJĀ notiks traktortehnikas ikgadējā valsts tehniskā apskate Pāvilostas novadā.

SEMINĀRI ATCELTI!

SIA "Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs",

Liepājas birojs no marta līdz maijam piedāvā

IZGLĪTOJOŠUS SEMINĀRUS

SEMINĀRS PĀRCELTS UZ 25.APRĪLI

LLKC sadarbībā ar Pāvilostas novada pašvaldību

piedāvā informatīvo semināru

“AKTUĀLA INFORMĀCIJA APSTĀDĪJUMU IERĪKOŠANAI LAUKU TŪRISMA ATTĪSTĪBAI”

Pāvilostas bibliotēkā, 28. martā plkst.10.00

Augļu un ogu integrētās audzēšanas aktualitātes/Ābeļu vainagu veidošanas un potēšanas meistarklase

Norises vieta: Z/s Pīlādži zāle, Raiņa iela 63A, Durbe.

Datums: 07.03.2020. plkst.10.00.

DATUMS PĀRCELTS UZ 18.04. plkst.10.00!!!

Līdz 2020. gada 1. jūnijam obligāti jāsniedz Lauksaimniecības datu centram (LDC) informācija par lauksaimniecības dzīvnieku turēšanas un kūtsmēslu uzglabāšanas veidu novietnē pēc stāvokļa uz 2020. gada 1. janvāri.

Publicējam papildus informāciju par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) prasību (Ministru kabineta noteikumi nr.662 “Akcīzes preču aprites noteikumi”, p.62) reģistrēt esošās, saimnieciskajā darbībā izmantojamās, degvielas tvertnes.

No pavasara līdz rudenim zemnieki strādā bez apstājas. Gada otrajā pusē lauki jāapstrādā uz nākamo sezonu, jāpērk minerālmēsli, degviela, jālabo tehnika, jānodrošina krājumi ziemai un jāveic citi darbi. Lai to visu paveiktu, vajadzīgi diezgan lieli apgrozāmie līdzekļi.  Ja nav saņemta apmaksa par pārdoto šī gada ražu, nauda gada otrajā pusē nepieciešama arī ziemāju sējai. Savukārt, ja ieņēmumi tikai nedaudz vai nemaz nepārsniedz pēdējā lauksaimniecības cikla ražošanas izmaksas, lielākoties papildus apgrozāmais kapitāls nepieciešams nākamā gada sākumā līdz ienākumu saņemšanai rudenī  – kārtējo izmaksu segšanai un vēlākai lauku apstrādei.

Dabas aizsardzības pārvalde pēdējā gada laikā saņem regulārus dažādu Latvijas pašvaldību iedzīvotāju ziņojumus un sūdzības par Spānijas kailgliemezi Arion vulgaris. Gliemeži nereti tiek konstatēti lielā skaitā un tie nodara ievērojamus postījumus  dārzu īpašniekiem.

!!! Tā kā PVD izsludinātā karantīnas - aizsardzības zona un uzraudzības zona atrodas pavisam tuvu Pāvilostas novada Vērgales pagastam, Pāvilostas novada pašvaldība aicina Vērgales pagasta zemnieku saimniecības, īpaši  mājas cūku audzētājus un turētājus, būt īpaši piesardzīgiem un ievērot PVD biodrošības pasākumus.

Zemkopības ministrija ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu par lauksaimniecības platību apdrošināšanas sistēmas pilnveidošanu, ar ko valdība iepazinās otrdien, 12. februārī.

Lai saimniekotu ekonomiski un ilgtspējīgi, zemkopim ir svarīgi regulāri sekot līdzi barības vielu bilancei augsnē, kā arī veikt augsnes agroķīmisko izpēti (AAI). Tas ļauj precīzāk plānot nepieciešamo augu barības vielu nodrošinājumu. AAI ir agronomiski nozīmīgs priekšnoteikums veselīgu augu un augstas ražas ieguvei. AAI rezultāti jāņem vērā, izvēloties audzējamo kultūraugu un plānojot mēslošanas līdzekļu lietošanu.

8. janvārī valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavoto lauksaimniecības, zivsaimniecības un lauku attīstības garantiju programmas noteikumu projektu, kas būtiski uzlabos garantiju sniegšanu un finansējuma pieejamību tiem noteikumos paredzētajiem saimnieciskās darbības veicējiem, kuriem ir nepietiekams nodrošinājuma apjoms finansējuma saņemšanai komercbankās.

Jau 2014. gadā Eiropas uzņēmumu apsekojums par jaunajiem un nākotnes riska veidiem atklāja - jo mazāks uzņēmums, jo biežāk netiek ievērotas pamatprasības darba vides risku novērtēšanā. Savukārt, 2018. gadā veiktais pētījums “Darba apstākļi un riski Latvijā” parāda, ka Latvijā riska grupā ir uzņēmumi līdz 100 darbiniekiem. Lai gan situācija dinamikā uzlabojas, tomēr tieši mazo un vidējo uzņēmumu vidū valda stereotipi, ka risku novērtēšana ir pārlieku sarežģīta, pieprasa specializētas zināšanas un papildu resursus. Lai darba devēji darba vides risku novērtēšanu varētu veikt vienkāršāk, efektīvāk un bez priekšzināšanām, Valsts darba inspekcija sadarbībā ar Eiropas darba drošības un veselības aizsardzības aģentūru izstrādājusi interneta vietnē bāzētu interaktīvu rīku OiRA (Online Interactive Risk Assessment).

Ņemot vērā, ka ilgstošā sausuma izraisītās sekas lauksaimniecībā atzītas par valsts mēroga dabas katastrofu, Valsts ieņēmumu dienests (VID) varēs sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku nodokļu maksājumus lauksaimniekiem, kurus Zemkopības ministrijas deleģētā SIA “Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs” būs atzinusi par valsts mēroga dabas katastrofā cietušajām personām lauksaimniecībā.

Sākot no šā gada augusta Attīstības finanšu institūcijas ALTUM klienti pieteikumus valsts atbalsta programmu finansējuma saņemšanai un tam nepieciešamos dokumentus varēs iesniegt tikai elektroniski.

24. jūlijā valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) sadarbībā ar akciju sabiedrību “Attīstības finanšu institūcija Altum” (Altum) sagatavoto noteikumu projektu lauku uzņēmēju un zivsaimniecības saimnieciskās darbības veicēju aizdevumu piešķiršanas nosacījumiem.

Pāvilostas novada pašvaldība informē, ka 19. jūlijā ir saņemta Zemkopības ministrijas oficiāla vēstulē, kurā ministrija informē pašvaldību par to, ka Krīzes vadības padome, izvērtējot pieejamo informāciju ir atzinusi, ka pavasara ilgstošā sausuma izraisītās sekas lauksaimniecībā ir definējamas kā valsts mēroga dabas katastrofa saskaņā ar Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likuma tiesību normām.