Sestdiena, 27.04.2024
Tāle, Raimonda, Raina, Klementīne

Projekts Erasmus+ 2014.-2016.

     

 

INFORMĀCIJA PAR PROJEKTU

http://acttogether-becreative-1.mozello.lv/

 

 
 
     
 
 

 

 

PROJEKTA  “ACT  TOGETHER – BE CREATIVE!”  FINIŠS!
     Jau  aizskrējuši  divi  gadi  kopš  mēs, Vērgales pirmsskolas  izglītības  iestādes  “Kastanītis”  pedagogi  uzsākām  dalību    Erasmus+  programmas  projektā  “ACT  TOGETHER – BE CREATIVE!”. Un nu  aizvadīts arī  noslēguma  pasākums, kurā  atcerējāmies  saspringtākos  un  interesantākos  mirkļus, kurā  apkopojām  paveikto  un izteicām savu  vērtējumu  par  projektā  iegūto.  Tā  ir  gan  jauna  pieredze, gan jaunas  mācību  metodes, gan  labas idejas, gan  jauni  draugi.
    Katrs  pedagogs  devās  vizītē  uz  kādu  no  projekta  dalībvalstu  pirmsskolas  izglītības  iestādēm.  Pabijām  gan  Ajkas  bērnudārzā  Ungārijā, gan  Craiovas  bērnudārzā  Rumānijā, gan  Gaziantepas  bērnudārzā Turcijā, gan Gabrovas  bērnudārzā   Bulgārijā. Un, protams, uzņēmām ciemiņus mūsu – Vērgales  bērnudārzā  “Kastanītis”.
      Bērni  visās  vietās  vienādi -  smaidīgi, kustīgi, skaļi, draudzīgi, talantīgi, atšķirīgas  ir  telpas  un  materiālā  bāze.  Rumānijas  bērnudārzā  neredzējām klavieres vai kādu citu mūzikas  instrumentu. Katrā  mācību telpā  bija  dators un bērni gan dziedāja, gan dejoja  pie  ierakstiem. Turpretī  Turcijas  bērnudārzā  katrā  grupiņā  bija  mūzikas  instrumentu  stūrītis, kur  atradās  dažādi, vienkārši  mūzikas instrumenti  un bērni paši  muzicēja. Bulgārijas  bērnudārzā  lielāko  daļu  rotaļlietu  bija  gatavojuši  un  sagādājuši  bērnu  vecāki – sadarbība starp bērnudārzu un  bērnu vecākiem ir  ļoti  laba.  Ungārijas un Bulgārijas bērnudārzos varējām  redzēt  ļoti  dažādus  bērnu  vizuālās  mākslas  darbiņus - gan  individuālus, gan  kolektīvus, gan  kopā  ar  vecākiem  radītus. Katrā valstī,  katrai  tautai  ir  savas  tradīcijas un  paražas un   pedagogi, tāpat kā mēs, iepazīstina  bērnus  ar  tām,  māca mīlēt un  cienīt savas tautas  kultūru - dziesmu, deju, mākslu.
      Projekta galvenie  uzdevumi  tika izpildīti - visi  kopā izveidojām metodisko  materiālu vizuālā mākslā un deju disku ar dalībvalstu bērnudārzu bērnu dejotām tautas  dejām.
      Domāju, ka katram pedagogam dalība šajā projektā deva kādu  radošu  atklāsmi, jaunas idejas un jaunu  pieredzi un, protams,  jaunus  draugus. Apguvām jaunas metodes vizuālās mākslas pasniegšanā. Nostiprinājās  apziņa, ka  mūsu  pedagogi ir labā  līmenī,  radoši, zinoši, atraktīvi  un  atbildīgi.  Bet   mūsu  bērnudārzs  - sakopts,  nodrošināts  ar  labu  materiālo bāzi, lieliskiem  pedagogiem  un  tehniskajiem  darbiniekiem.
      Ir  lieliski, ka Erasmus+ programmas  ietvaros  pedagogi var papildināt  savu  pieredzi, paplašināt  savu  redzes  loku,  apgūt  jaunas  darba  metodes  un iegūt jaunus  draugus. 
     Gribu  pateikt paldies  mūsu  bērnudārza  angļu  valodas  pulciņa  skolotājai  Ivitai Meļķei par to, ka viņa  mūs  iedrošināja  un  palīdzēja tikt  pie  šī  projekta. Paldies  gribas teikt  arī  Pāvilostas  novada  domes  galvenajai  grāmatvedei Ingūnai  Blaubārdei.   Ar  viņas  palīdzību  tika  risināti  visi  projekta  finansiālie  jautājumi. Bez tam gribu  pateikties  visam  bērnudārza  kolektīvam  par  atbalstu  projekta  īstenošanā – pedagogiem par  projekta  uzdevumu  izpildi,  bet  tehniskajiem  darbiniekiem  par ieguldīto  darbu  viesu  uzņemšanā. Kas zina, varbūt būs  vēl  arī  citi  projekti!
 
Iestādes vadītāja un projekta koordinatore Gaida  Akerfelde
 
     
Projekta „ Act together – be creative!”
pēdējā tikšanās Bulgārijā
 
      Erasmus+ programmas projekts  „Act  together – be creative!” tuvojas  noslēgumam. Nemanot  paskrējuši 2 gadi un  notikuši 5 mītiņi. Nupat atgriezāmies no saulainās Bulgārijas  smieklu  pilsētas Gabrovas.  Pēdējā dalībnieku  tikšanās bija  ļoti  sirsnīga. Nu jau satikās  pazīstami  cilvēki, kuri  kopīgi  izpildījuši  projekta  uzdevumus.
    Šajā reizē Vērgales  bērnudārzu  „Kastanītis” pārstāvēja  pirmsskolas  izglītības skolotāja  Sanita  Poriņa, tautisko  deju  pulciņu vadītāja  Sigita  Freimane  un  iestādes  vadītāja  Gaida  Akerfelde. Grūtākie  projekta  uzdevumi- tieši  šoreiz:
     Pirmais uzdevums – iepriekšējā gada laikā veidojām  metodisko  materiālu vizuālā  mākslā, kur apkopoja visu dalībvalstu – Rumānijas, Bulgārijas, Turcijas, Ungārijas un mūsu pieredzi. Uz šo tikšanās reizi vajadzāja šo materiālu iztulkot latviešu valodā un iepazīstināt ar to kolēģus.
Otrais uzdevuma – 2016. gadu mums vajadzēja sagaidīt ar izveidotu kalendāru, kurā atspoguļoti  bērnu darbi dažādās  vizuālās mākslas tehnikās.
Trešais  uzdevums- visgrūtākais no visiem uzdevumiem- jāiemāca bērnudārza bērniem rumāņu, bulgāru, turku un  ungāru  tautas  dejas, un jāizveido video. Paldies Annai Dunkerei, kura  mums  palīdzēja ar videomateriāla izveidi.
     Kad  visi uzdevumi bija  izpildīti, 15. maijā  devāmies  ceļā uz Sofiju. Vienu  dienu  mums  bija  iespēja iepazīties  ar  Bulgārijas  galvaspilsētu  un tās  vēsturisko centru. Tālāk devāmies  uz  Gabrovu, kur  notika  projekta  pēdējais -  5. mītiņš. Bērnudārza  „ Javor”  kolektīvs mūs uzņēma  ļoti  viesmīlīgi. Par  visu  bija  padomāts, gan par mūsu ērtībām, gan labsajūtu  Programma bija  interesanta, izglītojoša un daudzveidīga. Nedēļas  laikā  mēs iepazināmies  ar bērnudārzu, ar tā  materiālo  bāzi,  ar  skolotājām un bērniem. Ppriecājāmies  par bērnu  sagatavotajiem  apsveikumiem- dziesmām, dejām un  zīmējumiem. Pašas tikām  iesaistītas  radošās darbnīcās:  dekupāžā, zīda apgleznošnā, tautisko rakstu veidošanā un mācījāmies   dejot  bulgāru  tautas  dejas.
     Skaists  un  neaizmirstams  bija projekta  noslēguma  koncerts, kurš  notika  pilsētas  kultūras  namā un kurā  bērni priecēja  mūs gan ar  savas tautas dejām, gan projekta dalībvalstu tautu dejām. Bērnu un pieaugušo izpildījumā  skanēja  bulgāru  dziesmas. Aizkustinoši bija skatīties, kā  bulgāru  bērnudārza   6-gadīgie  bērni  dejoja  latviešu  tautas deju svītu. Koncerta  noslēgumā  visi  teicām  paldies  mūsu  projekta  koordinatorei rumānietei Titai Jozefinai.
    Visiem  zināms, ka Gabrova  pasaulē  pazīstama kā smieklu  pilsēta un gabrovieši  kā  skopākie  cilvēki. Ne velti  anekdote  stāsta, ka  gabrovietis kaķim asti apgriezis, lai ziemā to laižot  pa durvīm ārā  mazāk  siltais gaiss izplūst. Bet tas jau tik tā smējiemam... Īstenībā gabrovieši ir atsaucīgi, atraktīvi, humoru  mīloši  un saprotoši , ļoti, ļoti  viesmīlīgi  cilvēki.
     Mūsu projekta  dalībvalstu delegācijas pieņēma  pilsētas mēra  vietniece un mums  bija  iespēja  piedalīties tradicionālajos  Gabrovas  pilsētas  svētkos- karnevālā, kur gājienā  gājām  kopā  ar gabroviešiem, bet  nesām Latvijas  karoga  transparentu.
    Tikšanās  laikā  mūs  iepazīstināja ar  tādām  vietām kā Veļiko  Tarnovo, kas ir iekļauts UNESCO  mantojuma  sarakstā un vēsturiskiem,  skaistiem  ciemiem Trjavnu un Arbanasi.  Noslēgumā  par dalību  5.mītiņā  saņēmām  sertifikātus.
      Pēdējā  dienā  atvadoties sapratām, cik  daudz  draugu  esam  ieguvuši.Visi  viens  otru  aicināja  ciemos. Acīs pavīdēja pa asarai, jo, iespējams, ka tomēr  klātienē mēs  vairs  nesatiksimies. Taču  pateicoties  plašajam  saziņas  līdzekļu  klāstam, es ceru, ka  mūsu  sakari  nepārtrūks, ka  arī  turpmāk  mēs  viens  otru  bagātināsim  ar jaunām  idejām  un, kas zin, tiksimies  kādā  citā  projektā.
     Pēc  ciemošanās  Bulgārijā esam atgriezušās darbā. Un droši varam teikt- nekur nav tik labi kā mājās, kā mūsu Vērgalē, mūsu Latvijā un mūsu bērnudārzā!
     Vairāk par aktivitātēm Erasmus+  programmas  projektā „Act  together – be creative!” varat atrast
    Pāvilostas novada mājaslapā sadaļā Izglītība – Vērgales PII „Kastanītis” - Projekts Erasmus+ 2014.-2016.  un  projekta  mājaslapā: www.acttogether-becreative-1.mozello.lv   .
 
                                                                                                       Iestādes  vadītāja  Gaida Akerfelde
 
 

 
MAINĪGĀ TURCIJA
 
     
    Joprojām  norisinās Erasmus+ projekta  „Act together- be creative!”   aktivitātes. Nupat  esam  atgriezušās no vizītes  pie mūsu projekta partneriem  Gaziantepas pilsētā, Turcijā.  Iespaidu daudz un nez vai vienā raktā visu var aprakstīt.
       Pirmais  iespaids- ļoti  liela  valsts  ar  savdabīgu  kultūru , reliģiju  un  milzīgu  nacionālo  lepnumu. Visur  plīvo  Turcijas  karogs- kas simbolizē  turku  varenību  un  lepnumu par  savu  nāciju. Tajā pašā laikā turki ir ļoti  viesmīlīgi un laipni ļaudis. Ciemiņiem  rāda visu to  labāko un cenšas, lai ciemiņš justos gaidīts  un apmierināts. Kaut  arī  tūrisma  sezona  Turcijā  beidzas 1. oktobrī , Gaziantepā  oktobra  otrajā  nedēļā  vēl  pieturējās  saulains  un   silts  laiks-   dienā  apmēram 25 grādi.
      Gaziantepas  Gineikentas  bērnudārzs, kurš mūs uzņēma, svinīgi  sagaidīja visus projekta partnerus, rokās turot pašu zīmētus  partnervalstu karogus  un  aicinājumus „ Laimni  lūdzam!”  katras  valsts  valodā.  Koncerts gan izpalika, jo valstī bija izsludinātas 3 dienu sēras sakarā ar teroru aktu Ankārā, taču tas netraucēja mūsu  draudzīgo  tikšanos. Bērnu  vecāki  bija  mums  saklājuši  galdu,  kur  varējām  degustēt  turku nacionālos  ēdienus. Pārsvarā  tie  bija  saldumi un dažādi deserti.
      Tā kā šis jau ir mūsu projekta ceturtais mītiņš , tad dalībnieki  tiekas jau kā seni draugi. Kopš  tikšanās  Latvijā  pagājuši jau 4 mēneši  un bija jauki satikties un apspriest,  kā esam tikuši galā ar  projekta  uzdevumiem. Uz  šo  tikšanos  vajadzēja  sagatavot  divu mūsu  tautas  deju  ierakstus, ko  izpilda  mūsu bērnudārza   bērni. Vēlreiz  gribu  pateikt  paldies visiem  bērniem, kas piedalījās  diska  tapšanā,  par  viņu  skaisto  priekšnesumu, viņu vecākiem  par  atbalstu  un  skolotājai  Sigitai  Freimanei  par  ieguldīto  darbu.
      Mītiņa  laikā  katra  delegācija  iepazīstināja  pārējos projekta  dalībniekus  ar  savas  tautas  dejām  un  mūziku. Tagad mūsu  uzdevums ir  uz  pēdējo  tikšanās  reizi  Bulgārijā  aizvest  ierakstu, kurā  mūsu  bērni  dejo rumāņu, turku, bulgāru  un  ungāru  tautas  dejas. Tas ir  liels  izaicinājums  deju  skolotājai un  mūsu bērnudārza  mūzikas  skolotājai.
      Mītiņa  programma  bija  daudzpusīga, ar  dažādām  aktivitātēm. Mēs  kopā  strādājām vizuālās  mākslas  darbnīcās, mēs mācījāmies citu  tautu  dejas  un  mācījām  savas  tautas  rotaļdejas, mēs  apgleznojām  akmeņus  un  mācījāmies  locīt  garos  balonus. Tas nebija  viegli, bet ļoti, ļoti  interesanti. Visinteresantākā, mūsuprāt, bija EBRU māksla. Ebru, kas mūsdienās pazīstama kā dekoratīvi lietišķā papīrmāksla, ir viens no senākajiem Turcijas mākslas veidiem, precīzu izcelsmes vietu un laiku atstājot nezināmu. Ebru tehnika sastāv no speciālas krāsas un sabiezināta ūdens, darba beigās uz skaisto gleznojumu tiek uzklāts papīrs, tādējādi iemūžinot to kā gleznu. Arī mums bija iespēja  uztaisīt katram  savu  darbu ebru tehnikā.
      Turcijas partneri  iepazīstināja mūs  ar  savas tautas  tradīcijām, ēšanas  kultūru un  izciliem  apskates  objektiem.  Pabijām  Zeugmas  mozaīkas  muzejā, kas ir lielākais šāda veida  muzejs  pasaulē. Skaistākā  mozaīka - „ Čigānu  meitene”, kura  skatās  uz  tevi, lai kurā  vietā  tu  nostātos un skatītos uz viņu. Tikām aizvesti  arī uz Nemrutdagu- 2150 m augstu  kalnu  Turcijas  dienvidos, kur   62. gadā pirms mūsu ēras  pēc valdnieka Antioha I Teosa  pavēles tika izkaltas trīs terases, uz kurām tika novietotas 8—9 metrus augstas statujas (Antioha, ērgļa, lauvas, dažādu armēņu un grieķu dievu). Kalna virsotne kļuva par svētnīcu Antioha godināšanai. 1987. gadā Nemrutdags iekļauts  UNESCO  Pasaules  mantojuma  sarakstā.  Braucot uz šo izcilo senatnes pieminekli varējām  vērot  Turcijas  dabu, lauksaimniecību un   iedzīvotājus, kas vietām  dzīvo  ļoti  nabadzīgos  apstākļos. Varējām  izbaudīt  sajūtas, ko  nozīmē  braukt pa  serpentīnu  ceļu  kalnos.  Turcijā ir apmēram 78 miljoni iedzīvotāju. Pilsētā, kurā viesojāmies, Gaziantepā, vien  ir  2  miljoni  iedzīvotāju- tik cik mums visā valstī!!!  Ļoti  lielas  problēmas ar  bēgļiem, jo viņu ir ļoti daudz. Tiek  būvētas jaunas  dzīvojamās  mājas- pilsēta aug. Jaunie rajoni vēl nesakopti, nav apzaļumoti, bet  bērnu  laukumi- ik uz soļa.
       Interesanti  bija  iepazīties ar  Gaziantepas  Gineikentas  bērnudārzu. Bērnudārzs  izvietojies 3-stāvu ēkā. Grupiņas ļoti līdzīgas viena otrai. Bērniem ēdienu pieved  ēdināšanas firma. Bērni bērnudārzā  uzturas tikai 5 stundas, piedalās  nodarbībās un  tad iet mājās.  Bērnudārzā  neguļ. Šo  bērnudārzu  vada  vīrietis  un  arī  vairāki  skolotāji ir  vīrieši,  jo  skolotāja  profesija  Turcijā  ir  ļoti  prestiža  un  cienījama.
         Pārsvarā  Turcijā  strādā  vīrieši, viena  daļa  sieviešu  dzīvo  mājās,  vāc  bērnus , rūpējas par ģimenes labsajūtu, pilnveido  sevi  dažādās  nodarbībās- kā  gleznošana, izšūšana, šūšana, u.t.t.  Bet  vīrieši gādā par ģimenes labklājību. Veikalos un  tirgū  tirgojas  tikai  vīrieši.  Ja gribat  kaut ko  nopirkt, tad droši  varat  kaulēties, jo  nosauktā  sākumcena  ir uz pusi  vai pat  divas trešdaļas  lielāka  nekā  faktiskā cena, par kuru preci var  pēc ilgas  un  jautras  kaulēšanās  nopirkt.
      Noslēdzies pirmais projekta gads, kura rezultātā vajadzēja  tapt  metodiskam  materiālam par vizuālās mākslas  metodēm, kuras  pielieto  vizuālās  mākslas  nodarbībās  dažādās  valstīs. Materiāls ir  tapis. Tagad  katrai  valstij  tas  jāiztulko  un  jāiepazīstina  savi  kolēģi  citos  bērnudārzos ar  iegūto  pieredzi. Bet tā kā  projekts  turpinās, tad  mums līdz gada beigām  jāizveido  kalendārs , kurā  attēloti  vizuālās  mākslas darbi, kas  uztaisīti dažādās tehnikās,  ko izmanto visas  projekta  partnervalstis.
                                    Lai  mums  visiem kopā  izdodas!
                       
Iespaidos  dalījās  mūzikas  skolotāja  Simona  Tomase 
un  vadītāja  Gaida  Akerfelde
                                                                 
Foto: Gaida Akerfelde
 
Plašāku fotoreportāžu skatieties FOTOGALERIJĀ
 
 
 
ERASMUS+  PROGRAMMAS  projekta „Act  together – be creative!” 
finansējuma  līgums Nr. 2014-RO01-KA201-002872 2

 


 

 

 
   Aizvadītas  piecas  piesātinātas,  iespaidiem  bagātas  Erasmus+  programmas  projekta „Act  together - be  creative!”   dalībnieku  tikšanās  dienas. Ceram, ka tās ilgi  paliks  atmiņā mums un  mūsu  ciemiņiem! Bet  labāk  visu  pēc  kārtas.
   14.  jūnijs  bija  delegāciju  ierašanās  diena. Pēcpusdienā Rīgas  lidostā  sagaidījām  Turcijas  delegāciju. Izmantojām  atlikušo  pēcpusdienu  un  iespēju  robežās  iepzīstinājām turku  meitenes  ar  mūsu  galvaspilsētu  Rīgu. Paldies  mūsu  mūzikas  skolotājai  Simonai,  kura  bija izplānojusi interesantu  maršrutu  pa  Vecrīgu  un  atradusi  iespēju  no  Zinātņu  akadēmijas  skatu  laukuma  parādīt  Rīgas  panorāmu. Pusnaktī  sagaidījām  pārējās  trīs  delegācijas-  pārstāvjus  no  Rumānijas,  Bulgārijas  un  Ungārijas.  Tā  nu  sagadījies,  ka  šoreiz  starp  14  ciemiņiem  nebija  neviena  vīrieša.  Rīta  agrumā  mūsu  viesi  devās  pie  miera  Liepājas  viesnīcā  „ Līva” .
    15. jūnijs  bija  mūsu  3.  mītiņa  oficiālā  atklāšanas  diena.  Ciemiņi  tika  sagaidīti  un  sveikti Vērgales  bērnudārzā  „ Kastanītis”.  Pasākumu  iesāka  bērnudārza  vadītāja Gaida  Akerfelde , uzaicinot  viesus  radoši  strādāt  un  labi  atpūsties.  Pasniedzot  suvenīrus ,  siltus  apsveikuma  vārdus  viesiem  teica   mūsu  novada  domes  priekšsēdētājs  Uldis  Kristapsons. Un  tad  viesus  priecēja  mūsu  bērnu  sagatvotie  priekšnesumi. Koncerta  noslēgumā  īstu  jautrību  izraisīja  bērnu  un  viesu  kopīgi  dejotā  plaukstiņpolka.  Pēc  tam  mūsu ciemiņi muzeja  vadītājas  Mirdzas  Sīpolas  pavadībā varēja iepazīties  ar  Vērgales  muzeju  un  Vērgales  muižas  kompleksu. Pēc  pusdienām  izrādījām  ciemiņiem  Pāvilostas  novadu- Akmensraga  bāku, Pāvilostas  bērnudārzu  „ Dzintariņš” un  Pāvilostas  Mākslas  skolu , kur  vērojām, kā  tiek  apstrādāts  dzintars. Iepazīšanās  ar  Pāvilostas  novadu  noslēdzās  ar  svaigi  kūpinātu  zivju  baudīšanu  pie  Dzintara  Zamarīša -  kā  nekā  dzīvojam  taču  pie  jūras!
    Bet  diena  ar  to  vēl  nebeidzās. Tā kā  šī  tikšanās  notiek pirms  mūsu  tautas  lielākajiem  svētkiem- Līgo  svētkiem, tad  gribējām  viesiem   kaut  drusku  parādīt,  ko  latvietim  nozīmē  līgot,  pīt  vainadziņus, dziedāt  un  iet  rotaļās.  Un  visu  to  kopā  lieliski  parādīja  mūsu  labi  pazīstamais  folkloras  ansamblis „ Atštaukas”.Arī  ciemiņiem  izdevās  nopīt  brīnišķīgus  ziedu  vainadziņus, piedalīties  rotaļās  un  dzirdēt  mūsu  dziesmas.
     16. jūnijs  bija  spraiga  darba  diena. Delegācijas  pulcējās  vērgales pirmsskolas  izglītības  iestādes „ Kastanītis”  zālē, lai  viena  otrai  pastāstītu  un  parādītu,  kādas  vizuālās  mākslas  tehnikas  ieviesuši  savos  bērnudārzos  no  citām  valstīm. Mēs  demonstrējām  vizuālās  mākslas  nodarbību  6- gadīgiem  bērniem,  kur  praksē  ieviesām  tehniku,  ko  aizguvām  no  Turcijas  kolēģiem.  Nodarbībā  uzaicinājām piedalīties  arī  viesus,  kā  rezultātā  iznāca  skaista  radošu  darbu  izstāde  no  bērnu  un  viesu  darbiem. Pārējās  delegācijas  prezentāciju  veidā  parādīja, kādas vizuālās  mākslas  tehnikas  ieviesušas  savās  iestādēs.  Pēcpusdienā iepazīstinājām savus  ciemiņus  ar  Liepāju. Paldies atraktīvajam  gidam Uldim  Strēlim  par  interesanto  stāstījumu. Arī  mēs-  vietējie , uzzinājām  daudz ko  jaunu. Ekskursiju  noslēdzām  Amatnieku  namā, kur  varējām  iepazīties  ar  gandrīz  visiem latviešu  lietišķās  mākslas  veidiem un  noslēgumā  ādas  apstrādes  meistares  Sanitas  Zanderes vadībā  radošajā  darbnīcā  katrs  sev  izgatavojām  pītu  ādas  rokas siksniņu.
      17.jūnija  priekšpusdiena  tika  veltīta vizuālās  mākslas  mācīšanas  metodoloģiskā  materiāla  apspriešanai. Runājām par  materiāla  struktūru, saturu un  to,  ka pēc  materiāla  izdošanas  Rumānijā, šo  materiālu  katra  valsts  iztulkos  savā  valodā, bet  pēc  tam  iepazīstinās  ar  šiem  materiāliem  arī  kolēģus  savās  valstīs. Pēcpusdienā  devāmies  uz  gleznaino  Kuldīgu , kur  pateicoties  biedrības „ Kūrava” dvēselei  Inai  Celitānei  mēs  un  mūsu  ciemiņi  uzzinājām  daudz  interesanta  par  Kuldīgu un  piedalījāmies radošajā  darbnīcā, darinot  saktiņas.  Vēlāk  mūsu  ceļš  veda  uz  Alsungu, kur  iepazīstinājām  mūsu  viesus  ar  Suitiem. Šis  novads  iekļauts  UNESCO  kultūras  mantojumu  sarakstā.  Alsungas  rijā  visi  varēja  izgatavot  smaržīgas  ziepītes, pievienojot  Latvijas  pļavu  zālītes, bet  „ Spēlmaņu krogā”  viņi  paši  varēja  iemācīties  cept  sklandaraušus  un, protams, varēja  tos  arī  nobaudīt. Atceļā  uz  Liepāju  parādījām  ciemiņiem  Jūrkalnes  stāvkrastu, kur  viņi  pēc  sirds  patikas  varēja  izbradāties  pa sāļo  ūdeni  un  pārliecināties, cik  skaista  un  varena  ir  Baltijas  jūra.
    Arī  18.  jūnijs  bija  spraigs  un  darbīgs. Darba  procesā  precizējām  turpmākos  uzdevumus un mājas darbus, kas jāsagatavo  uz  ceturto  tikšanās  reizi  Turcijā. Vietējais  bitenieks  Nauris  Novads  radošajā  darbnīcā  iemācīja  klātesošajiem  no vaska  plātnītēm  izgatavot  sveces.  Bet  vakarā  Liepājā  restorānā  „Medus”  noslēdzām  mūsu  projekta  3.  mītiņu.
    Kad projektam atvēlētais laiks tuvojās noslēgumam, valstu pārstāves, atvadoties izteica savas domas par Latvijā pavadīto laiku un iegūto pieredzi. Apkopojot izteiktos viedokļus var secināt, ka Latvijā – Vērgalē pavadītā nedēļa viņu skatījumā bijusi patīkamiem iespaidiem bagāta.
 
RUMĀNIJA.
Šīs valsts pārstāvji uzskata, ka Latvija ir brīnišķīga zeme. Viena no dalībniecēm – Tita šeit jau ir otro reizi, jo šis ir otrais projekts, kurā viņa iesaistās. Pirmā projekta ietvaros viņa viesojusies Daugavpilī. Šoreiz visvairāk Titai patikusi viesmīlīgā uzņemšana, cilvēki un tradīcijas, kuras Latvijā ir koptas un ļoti bagātas. Rumānijas delegācijai ļoti patikusi Baltijas jūra un tās pludmale. Ļoti saistošas un interesantas ir likušās radošās darbnīcas un ekskursijas. Latvijā, viņas skatījumā, ir auksts laiks, tā kā Rumānijā pavasarī, bet, ja būtu tāda iespēja Tita un pārējās pārstāves noteikti uz Latviju brauktu vēlreiz! Un sarunas noslēgumā visas ir vienisprātis, ka jāiekļūst projektā un tad jau ceļš uz Latviju viņas atvedīs vēlreiz.
 
UNGĀRIJA.
Ungārijas pārstāves stāsta, ka Latvija ir brīnišķīga, mierīga zeme, kurā dzīvo gudri, draudzīgi un mierīgi ļaudis. Mūsu zeme, pēc viņu domām ir zaļa, ar bagātu dabu – skaistiem kokiem, puķēm, upēm un ezeriem. Pārsteigums esot bijis tas, ka Latvijā ir daudz mazāk cilvēku, nekā Ungārijā. Interesanti bijis vērot darbu Vērgales bērnudārzā, jo katrā valstī ir atšķirīgas metodes un pieeja darbam ar bērniem. Ungārijas pārstāves uzskata, ka Latvijā ir vieglāk strādāt ar bērniem, nekā Ungārijā, jo šeit vienā grupiņā ir mazāks bērnu skaits un bērni ir sadalīti pa vecumu grupām. Delegācijas vadītāja plāno tuvākajā nākotnē kopā ar savu ģimeni apmeklēt Latviju vēlreiz. 
 
BULGĀRIJA.
Pārstāvēm no Bulgārijas Latvijā ļoti patīk, jo te ir skaisti un mierīgi. Viņām šķiet, ka cilvēki šeit vienmēr smaida, ir liela auguma, kulturāli un patīkami. Viena no delegācijas pārstāvēm stāsta, ka Latvijā pirmo reizi bijusi pirms 28 gadiem un šodien viņai ir ar ko salīdzināt. Patīkamas izjūtas viņās raisījis Liepājas apmeklējums, Baltijas jūra un rokmūzika. Ar bulgārietēm vairāk sarunājamies krievu valodā, kuru daudzi prot gan Latvijā, gan Bulgārijā. Visas četras sievietes ir vienisprātis – ja būs iespēja, noteikti brauks uz Latviju vēlreiz, jo šeit piesaista viss vienkāršais un cilvēciskais.
 
TURCIJA.
Lai arī Latviju grūti salīdzināt ar Turciju, tomēr šīs valsts pārstāves vērtē Latviju tikai pozitīvi. Vislabāk viņām šeit patīk Baltijas jūra un zaļā daba. Turcietes ir sajūsmā par draudzīgo un silto uzņemšanu Vērgales bērnudārzā, patīk visi darbinieki, kas šeit strādā. Viņas atzīst, ka jūtās Latvijā droši. Kādēļ? To raksturo gadījums, kad vienai no viņām bijušas veselības problēmas, bet viss ticis ātri un veiksmīgi atrisināts. Visas pārstāves atzīst, ka šajās dienās daudz ko redzējušas, viss ieplānotais notiek precīzi pēc programmas. Viņuprāt interesanti ir tas, ka, šeit Latvijā, pēc plkst.18.00 viss jau ir klusu un mierīgi, turpretī dienvidu zemēs visas aktivitātes šajā laikā tikai sākas. Ieguvums no viesošanās Latvijā ir - atšķirīgās metodes un uzdevumi bērnu izglītošanā, ko viņas varētu izmantot savā valstī. Turcijas pārstāves priecājas par Latvijas ēdieniem un bez garas domāšanas saka – noteikti brauksim uz Latviju vēlreiz!
 
    Pēc  svinīgām  vakariņām  kopā  ar  Solveigu  Pētersoni un  viņas  atbalsta  grupu  mācījām  viesiem  latviešu  tautas  rotaļas  un  dejas. Noslēgumā  visi  vakara  dalībnieki  saņēma  sertifikātus  par  dalību  projekta  3.  mītiņā  Latvijā. Atvadoties  no  mums  viesi  teica  paldies  par  daudzām  jaunām  idejām,  ko  varēs ieviest  arī  savos  bērnudārzos, par  to,  ka  iepazinuši  Latviju  no  tās  krāšnākās  puses- skaista, zaļa  daba, brīnišķīga  jūra, jauki cilvēki.  Visiem  esot  kļuvis  skaidrs, ka latvieši  patiešām  ir  lieli dziedātāji  un  dancotāji  ar  bagātām kultūras  tradīcijām.
    Un 19. jūnija  rītā  mēs  mājām  ardievas  autobusam,  kurš  mūsu  projekta  partnerus  aizvizināja  uz  Rīgas  lidostu.  Uz  tikšanos  atkal  nākošajā  mītiņā  oktobrī  Turcijā!
     Liels  paldies  visiem,  visiem,  visiem,  kas  mūs  atbalstīja  un  palīdzēja  uzņemt  viesus!

 

Iestādes un  projekta  vadītāja Gaida  Akerfelde un Vita Braže

 
Foto: G.Akerfelde un V.Braže
 
Plašāku fotoreportāžu skatieties FOTOGALERIJĀ
 

 

   

Erasmus+ programmas projekta „Act together - be creative” dalībnieku tikšanās Ungārijā
 
      No  22.-29. martam Vērgales  bērnudārza „Kastanītis”  četras  skolotājas  viesojās  Ungārijā, Ajkas  pilsētas  Patakparti  bērnudārzā. Ungārija  mūs  sagaidīja  ar  pavasarīgu  elpu, siltu un  saulainu laiku un  plaukstošiem  pavasara  ziediem.  Ajka  ir  Ungārijas  pilsēta  ar 30 tūkstošiem  iedzīvotāju apmēram 150 km uz DR  no  Budapeštas.  Pilsētā  ir  7  bērnudārzi – mēs  ciemojāmies  vienā  no  tiem – Patakparti. Tas  bija  vidēja  lieluma  bērnudārzs  ar  150  audzēkņiem  sešās  grupiņās. Divās   grupiņās, tāpat  kā  pie  mums, tiek  apmācīti 5-6 gadīgie  bērni, pārējās  4  grupiņās  uzturas  jaukta  vecuma  bērni.  Katrai  grupiņai  ir  tikai viena  liela  telpa, kur  mācās, ēd  un  arī  guļ. Diendusai  telpā  galdi  tiek  sabīdīti gar  telpas  malām  un  tiek  izvietotas saliekamās  gultas jeb kā kādreiz  tās  sauca „raskladuškas”.    Blakus  esošajās  garderobītēs  vienā  skapītī  draudzīgi  sadzīvo  divi  bērni. Interesanti, ka  ungāru  bērnudārzā, tāpat kā  Rumānijā,  tā  arī  neieraudzījām  klavieres  vai  kādu  citu  mūzikas  instrumentu.  Viņiem  katrā  mācību   telpā  ir  dators un  bērni  dzied  un  dejo  fonogrammu  pavadījumā. Arī tādas aktu  zāles, kā mūsu bērnudārzā,  viņiem  nebija, toties viņi  varēja  lepoties  ar  sporta  zāli, kur  bez  sportiskām  aktivitātēm  notiek  arī  nodarbības  suņu terapijā.  Lai  savā  dzīvē  bērni  varētu  saprasties  ar  kurlmēmiem  cilvēkiem, viņiem  māca zīmju  valodu.  Apkārt  bērnudārzam, tāpat kā pie  mums, bērniem  ir  ierobežota  teritorija, kurā  ir  rotaļu  laukumi.  Lai  arī  telpas  bija  mājīgas, rotaļlietu  daudz, mums  šķiet, ka  mūsu  bērniem  tomēr ir  labāki  sadzīves  apstākļi.   
     Ungāri   ir  ļoti  atvērti, draudzīgi  un  sirsnīgi  cilvēki. Mājnieki  bija  padomājuši  par  visiem  sīkumiem, lai tikai  mēs, ciemiņi, justos  labi  un komfortabli. Mūs, draudzīgi  mājot,  trīs  bērnudārza  pārstāves  sagaidīja  jau  Budapeštas  lidostā un  viss kolektīvs, bērnus  ieskaitot, iznāca  no  mums  atvadīties  prombraukšanas  rītā.  Un kur tad  visas  radošās darbnīcas, izglītojošās  ekskursijas  un  diskusijas  partneru  starpā!  Tikšanās  programma  bija  pārdomāta  un  labi  organizēta. Partneru  uzdevumi  šajā  reizē  bija  divi-  izveidot  kopīgu  SVID  analīzi , kas  atspoguļotu  visu dalībvalstu  stiprās  un  vājās  puses  vizuālās  mākslas  apgūšanā  un  dalīties  pieredzē  ar bērnudārzā  izmantotajām  metodēm  vizuālajā  mākslā. Diskusijas  par  SVID  analīzi  bija  sarežģītas  valodas  barjeras  dēļ. Bet  ņemot  talkā  tulkus, mīmiku  un  žestus varējām  vienoties  par  kopīgo  variantu. Otrs  uzdevums,  kur  varēja  runāt  mākslas  valodā, veicās  daudz  labāk.  Katras  valsts  delegācija  bija  atvedusi  līdzi  bērnu  darbu  paraugus, iepazīstināja  mūs  ar  tiem, pastāstīja  kā  top  šādi  darbi. Bulgāri  pat  noorganizēja radošo darbnīcu- visi projekta  dalībnieki  darināja  no  papīra  dažādas  skaistas lietas. Arī mēs  bijām paņēmuši  līdzi   vairāk  kā  30  dažādu  tehniku  bērnu  darbus.  Katram  darbam  bijām  izveidojuši īsu  izmantotās  metodes  aprakstu  angļu  valodā. Ar  mūsu  bērnu  darbiem  un  kolāžām,  kurās  redzams, kā  daļa  no darbiem   tapuši, varēsiet  iepazīties  projekta  mājaslapā  www.acttogether-becreative-1.mozello.lv

      Daudzas  skaistas  vietas  un  lietas  vēl  ilgi  paliks  mūsu  atmiņā  pēc  šī  brauciena-  Herendas  porcelāns, Balatona  ezers, Donava, čardašs, lavandas  smarža, sirsnīgie  un smaidīgie  ungāri,  Budapešta  ar  saviem  tiltiem  un  naktī  izgaismotajām  ēkām...  Un vēl un vēl...  Daudz  skaistu  iespaidu  un  emociju. Paldies  mūsu  projekta  partneriem ungāriem  par  sirsnīgo  sagaidīšanu  un   uzņemšanu! Tagad  no 14.-19. jūnijam  visus projekta  partnerus   gaidīsim  ciemos  Latvijā!
 
Iestādes vadītāja Gaida Akerfelde
 

 

IESPAIDI  UNGĀRIJĀ

 
 

 
 
 
 
 

GATAVOJAMIES  BRAUCIENAM  UZ  UNGĀRIJU

 

 

     Laiks  skrien  nemanāmi. Jau  aizritējuši  4 mēneši, kopš  Vērgales  pirmsskolas  izglītības  iestādes  „Kastanītis”  skolotājas  Erasmus+ programmas  projekta  „Act  together- be creative!”  ietvaros   ciemojās   Rumānijā  Craiovas  bērnudārzā „Phoenix”  . Iespaidi   pamazām  nogulsnējušies  un  nostiprinājusies  pārliecība-  mājās  vienmēr labāk.  Laikam  jau  cilvēkam  vajag  izrautie  no  ierastās  rutīnas  un  no attāluma  paskatīties  uz  to,  kas  mums ir. Un mums  ir  gaumīgi  iekārtotas telpas  un daudz  labu  mācību  materiālu. Mums ir  skaistas  un  attīstošas  rotaļlietas. Mums  jāmācās  novērtēt  to,  kas mums  ir  un  priecāties  par  to.  Pats  dīvainākais  mums  šķita  tas,  ka  nevienā  bērnudārza  telpā nebija   klavieres  vai  kāds  cits mūzikas  instruments. Toties  visās grupiņās  bija  datori,   printeri un  atskaņošanas  iekārtas. Jautājums- kā ir  labāk

   Ar  nepacietību  gaidām  nākošo  braucienu  marta  otrajā  pusē - šoreiz  uz  Ungāriju. Visu  šo  laiku  kopā  ar  bērniem    gatavojam  dažādus  vizuālās  mākslas  darbiņus,  no  kuriem  labākos  vedīsim  līdzi izstādei  uz  Ungārijas  pilsētu  Ajku. Tur  uz  vietas  būs  jāprezentē  dažādas tehnikas  vizuālā  mākslā  un  jāveido  bērnu  darbu  izstāde. Domāju,  ka  skolotāji  no  saviem  ārzemju  kolēģiem  uzzinās  un  iegūs  daudz  jauna  vizuālās  mākslas  metodikā. Bez  tam  pa  šo  laiku  mums  bija  jāizveido  SVID   analīze  par vizuālās  mākslas  mācīšanu  bērnudārzā.  Tas lika  paskatīties uz  mūsu  iespējām  un  riskiem, ar  ko  jārēķinās  strādājot  vizuālās  mālslas  jomā.
       Bērnudārza   koridorā  esam  izveidojuši   stendu no  9 planšetēm, kas  atspoguļo  mūsu  dalību  projektā.  Iecerēts, ka trīs  vidējās  planšetes, uz  kurām  izvietotas  aktualitātes, tiks  projekta  laikā  nomainītas. Vēl joprojām  šajās  trijās  planšetēs ir  fotogrāfijas,  kas  atspoguļo  mūsu  braucienu  uz  Rumāniju.  Kad  atgriezīsimies  no  Ungārijas- fotoattēlos  atspoguļosim  tur  redzēto.   Un tā uz priekšu- pēc  katras  tikšanās reizes-  jauna  informācija  mūsu  iestādes  bērniem  un  viņu   vecākiem.
     Pavisam  netālu  ir  lielais  un  atbildīgais  pienākums uzņemt  projekta partnerus  pie  mums  Latvijā .  Ciemiņi  no  Rumānijas,  Bulgārijas, Ungārijas  un  Turcijas  pie  mums  viesosies  šovasar  no  15. līdz 19. jūnijam.  Darīsim  visu , lai  mūsu  draugiem  paliktu  vislabākais  iespaids  par  Latviju,  Kurzemi, Pāvilostas  novadu, Vērgali un mūsu  bērnudārzu.
     Vēl  viens  lielais  mūsu  projekta  uzdevums  bija  izveidot  projektam  mājas lapu, kurā  atspoguļotos  norises  un  aktivitātes.  Lapa ir  izveidota, taču  pārējie  dalībnieki  diemžēl  nav  atsūtījuši  savus  materiālus, tāpēc   tā  nav  pilnīga.  Šī   lapa nemitīgi tiks  papildināta. Lapas  adrese: www.acttogether-becreative-1.mozello.lv    .
     Dzīve  ir  interesanta, ja tajā  ir  jauni  izaicinājumi un  iespējas. Un mums  tādas  ir!
 
 Iestādes  vadītāja  Gaida Akerfelde
 

 

 
 
ESAM  PROJEKTĀ!

 

   Šogad ir sākusi darboties  Eiropas  Komisijas  jaunā Eiropas  Savienības izglītības, mācību, jaunatnes un sporta programma Erasmus+ , kas  apvieno  vienā  programmā iepriekšējās  ES  atbalsta  programmas (tajā  skaitā  Comenius, Leonardo da Vinci, Grundvig, Erasmus, u.c).
  
Pagājušajā gadā  mēģinājām  startēt  uz  Comenius  programmu. Diemžēl neveiksmīgi. Šogad  veiksme uzsmaidīja un esam  apstiprināti kā dalībnieki  programmas  Erasmus+   ietvaros Rumāņu   pirmsskolas izglītības  iestādes „Fēniks” skolotāju  izveidotajā  projektā  „AKT TOGETHER – BE CREATIVE!” jeb latviski  „DARBOJOTIES  KOPĀ – ESI RADOŠS!”.
    Projekta darbības laiks 2014.-2016.gads. Visā  valstī  šogad šajā programmā tiek finansēti  44 projekti, no tiem  tikai  3 bērnudārzi un ir jauki apzināties, ka viens no šiem trim bērnudārziem  ir  Vērgales pagasta PII „Kastanītis”, kurš mūsu pagasta un  novada vārdu nes tālāk pasaulē.
   Par  to, ka esam  apstiprināti projektā, uzzinājām stipri  vēlu- oktobrī un tā kā 1. tikšanās reize Rumānijā bija jau 10.novembrī, tad visiem pedagogiem bija  daudz darāmā, lai sagatavotu prezentācijas par izglītības sistēmu Latvijā, par mūsu pagastu un bērnudārzu kā arī jāizveido projektam logo, kuru konkursa kārtībā apstiprinās tikšanās laikā. Ar padomu un praktisku palīdzību piedalījās visi bērnudārza pedagogi, bet uz Rumānijas pilsētu Craiovu devās tikai 4 – pirmsskolas izglītības skolotājas Santa  Krauze un  Lilita  Gulbe, iestādes  vadītāja  Gaida Akerfelde un  angļu  valodas pulciņa  skolotāja Ivita  Meļķe. Paldies Ivitai par to, ka viņa „ievilka” mūs šajā projektā, jo uzsākt  kaut ko jaunu – vienmēr ir  grūti.
   Un tā mūsu pieredzes  apmaiņas  brauciens  sākās   9. novembrī , kad dēvāmies ceļā uz Rumāniju, projekta dalībnieku tikšanās vietu – Craiovu. Tā kā  lidojām  ar  pārsēšanos un starp lidmašīnām bija 6 stundu starplaiks  pabijām  arī Varšavā, kur apskatījām vecpilsētu, baudījām skaistos skatus un svētku gaisotni.  Tad turpinājām ceļu un naktī ielidojām Bukarestē, bet tālāko ceļu līdz Craiovai veicām ar vilcienu. Craiova  ir  6. lielākā  pilsēta  Rumānijā, svarīgākā  pilsēta  Oltenia  apgabalā. Šajā pilsētā ir ap 260 000  iedzīvotāju. Gandrīz  90%  no visiem iedzīvotājiem ir rumāņi, apmēram 3%  romu tautības iedzīvotāji un pārējie 7% - dažādas tautības. Dzīvojām hotelī “Craiovita” un tur  arī  notika mūsu pirmā tikšanās ar projekta dalībniekiem. Šajā projektā esam 5 valstis -  Rumānija, Bulgārija, Ungārija, Turcija  un mēs. 
   Pēcpusdienā devāmies  nelielā ekskursijā pa pilsētu un tās centru. Kājām, rumāņu projekta koordinatores pavadībā, izstaigājām vecpilsētu. Vērojām interesanto  arhitektūru  un cilvēkus. Vecpilsētā  notika vērienīgi rekonstrukcijas un  labiekārtošanas darbi, jo viņi gatavojas Eiropas valstu prezidentūrai.
    Nākamajā dienā viesojāmies bērnudārzā “Fēniks”, kur mūs sagaidīja smaidīgi bērni tautas tērpos ar sālsmaizi. Bērnudārza  direktore Ciciu  Maria Zoia  mums  laipni izrādīja  bērnudārza telpas. Pavisam bērnudārzā ir 12 grupiņas, bet tā kā daļa ēkas tiek renovēta, tad varējām iepazīties tikai ar pusi no grupiņām. Bērnu skaits grupiņās 25-26, skolotāji divi. Katrai  grupiņai viena  liela  telpa, kas kalpo gan par rotaļu telpu, gan par guļamtelpu. Gultiņas ir skapīšos, kas izvietoti gar visām telpas sienām. Citu mēbeļu maz. Uz grīdas liels paklājs. Viegli pārvietojami galdi. Ļoti daudz ko dara sēžot uz paklāja. Katram bērnam līdzi sava ūdens pudele. Katrā grupiņā dators, printeris, bet nekur neredzējām mums tik pierastās klavieres. Sveicot mūs ar priekšnesumiem, mūzika tika atskaņota datorā. Visās grupiņās bija jūtams, ka bērni mūs gaidījuši. Katrā grupiņā  bija stends, kas veltīts šim sadraudzības projektam. Lai iepriecinātu mūs viņi bija mācījušies dziesmas un dejas. Priecājāmies par to, ka mums bija iespēja vērot aplicēšanas nodarbību. Bērni tāpat kā pie mums – smaidīgi, draudzīgi, diezgan paskaļi un  droši.
   Šeit arī notika projekta atklāšana un darbs nākošajās dienās.  Projektu  prezentēja  tā autore un koordinatore Jozefina Tite. Viņa izteica gandarījumu, ka visas valstis ieradušās un cerību, ka šie divi gadi būs lietderīgi un dos ieguldījumu pedagogu profesionālajā izaugsmē. Delegācijas apmainījās ar suveīriem un prezentēja savu pilsētu vai mūsu gadījumā - pagastu. Jā, esam vienīgie no laukiem. Visi pārējie projekta dalībnieki ir no lielām pilsētām.
   Saskaņā  ar  projektu  visas dalībvalstis  piedalījās diskusijā par izglītības sistēmu savā valstī, prezentēja  savu  mācību  iestādi, runājām par mācību plānu, mākslas nodarbībām un pulciņu nodarbībām. Katra valsts prezentēja savus izveidotos logo šim projektam un balsošanas rezultātā par projekta logo apstiprinājām  Bulgārijas  piedāvāto  variantu.
   Kopīgi  izveidojām kalendāru, kura valsts, kad uzņem pie sevis un sadalījām atbildīgos par lielajiem projekta darbiem. Mums tika mājas lapas izveidošana projektam.
   Viena diena tika veltīta ekskursijai pa Olteinas apgabalu, kur vērojām vietējā  keramiķa darbu. Šo tautas mākslas veidu kopj no paaudzes paaudzē, nododot  aroda noslēpumus darba turpinātājam. Keramika ļoti koša, specifiska. Arī izstrādājumu un suvenīru tirdzniecība mums nepierasta - pie mājām, uz apdzīvotās vietas galvenās ielas. Rumānijā ir pareizticība, pilsētā ir daudz baznīcu un katedrāļu un valstī ļoti daudz klosteru.  Pabijām divos no tiem. Atšķirībā no pilsētas - tur viss bija sakopts, tīrs, valdīja miers. Acīm pavērās skaista arhitektūra un  skaisti dabas skati. 
   Pabijām Craiovas muzejos- etnogrāfijas, vēstures un dabas  muzejā. Bija iespēja  priecāties par 2014. gada izstādi „Stikls un tā izstrādājumi”. Brīvajā laikā staigājām pa pilsētu, iegriezāmies veikalos. Tāpat kā pie mums ir lielveikali - tad tie patiešām ir lieli, tāpat kā pie mums ir mazas „bodītes”  un tirgus būdiņas. Cenu ziņā arī viss stipri līdzīgs.  Uzkrītoši daudz bija aptiekas, bankas  un valūtas maiņas punkti.
     Noslēguma dienā mums bija sertifikātu izsniegšana un draudzības vakars, kurā baudījām nacionālos ēdienus, kā arī laidāmies straujos dejas ritmos, jo katra valsts prezentēja savas tautas dejas.
      Mums ir patiess prieks, ka mēs tāda maza pirmsskolas izglītības iestāde un mazs pagasts varam sevi parādīt pasaulei. Un mums ir ko parādīt! Mums ir prieks, ka mēs varam iepazīt citu tautu kultūru, tradīcijas un viņu viesmīlību. Iespaidu ir ļoti daudz, sajūtas dažādas. Viss jāpārdomā, jāizvērtē. Labākais jāpaņem un jāievieš  savā darbā. Bet pats  labākais – ieguvām jaunus draugus, ar kuriem tiksimies nākamajos divos gados!
                                                                 
Pieredzes apmaiņas brauciena dalībnieces:
 Lilita Gulbe un Gaida Akerfelde
 Fotogrāfijas: Lilita Gulbe