Trešdiena, 15.08.2018
Dzelde, Zenta, Zelda

Nordplus Junior NPJR-2015/10207 smallsmart school

 

 

NOSLĒDZAS „SmallSmartSchool” PROJEKTS!

 

    Līdz ar septembra iestāšanos Pāvilostas vidusskolā iestājas lielāka rosība – pirmā skolas diena, adaptācijas nedēļa un mācību darba iesākums, bet septembra beigās veselu nedēļu vidusskolā viesojās ES projekta “Nordplus Junior – „Small Smart School” dalībnieki no Dānijas, Lietuvas un Igaunijas, kas reizē bija arī projekta noslēdzošais pasākums.

    Projekta sadarbības partnervalstu dalībnieki Pāvilostā ieradās pirmdienā. Otrdien pēc nelielas Pāvilostas apskates, visi pulcējās vidusskolā un notika savstarpējā dalībnieku iepazīšanās. Interesanta izvērtās skolas un klašu apskate, sarunas ar skolēniem un skolotājiem. Vēlāk dalībnieki devās uz Ventspili, lai iepazītos ar mūsu skolas mācību procesa sadarbības partneriem: Ventspils jaunrades namu un senāko skolas māju Kurzemē amatu mājā.

   Darba nedēļas vidū, trešdienas pēcpusdienā Pāvilostas aktu zālē notika noslēguma konference, kur uz tikšanos ar projekta dalībniekiem tika aicināti Pāvilostas vidusskolas skolotāji, Pāvilostas novada pašvaldības darbinieki, Vērgales pamatskolas pedagogi, pārstāvji no Pāvilostas vidusskolas Skolas padomes, Vecāku padomes un Pāvilostas izglītības iestāžu pārstāvji.

     Aktu zālē pie sienām tika izkārtas vizuālas planšetes, kurās ar fotogrāfiju palīdzību tika atainots viss projekta darbības laiks un Pāvilostas vidusskolas projektā iesaistīto pedagogu vizītes citās projekta partnervalstīs.

Kā sveiciens no Pāvilostas vidusskolas konferences dalībniekiem, skolas popgrupas meitenes ar skaistām dziesmām mūzikas skolotājas Daces Bunkas vadībā un skolas tautisko deju dejotāji ar jestrām dejām pasniedzējas Daigas Cābeles vadībā sniedza nelielu koncertu.

   Konferenci iesāka Pāvilostas vidusskolas direktore Ingūna Griškēviča, kura klātesošajiem nedaudz pastāstīja par pašu projektu, tā izvirzītajiem mērķiem un veicamajiem uzdevumiem, kā arī nelielā prezentācijā pastāstīja par Pāvilostas vidusskolu, veiktajām aktivitātēm projekta “SmartSmallSchool”, tulkojumā “Maza Gudra Skola”, ietvaros un pieredzes apmaiņas braucieniem pie projekta sadarbības partneriem Dānijā, Lietuvā, Igaunijā un Latvijā – Liepājas 6.vsk. un Ezeres pamatskolā, kā arī par  skolas pedagogu veiktajām mācību mobilitātēm  Erasmus+ KA1 projekta „Wind of change”, tulkojumā “Pārmaiņu vēji”, ietvaros un to galvenajiem mērķiem – veicināt starpkultūru, projektu vadības, neformālo mācību metožu un radošuma kompetences.   Abi projekti organiski papildina viens otru  un ir vērsti uz skolas attīstību, skolēnu mācīšanās motivācijas celšanu. Konferencē direktore pateicās projekta dalībniekiem par atsaucību un izteica cerību par turpmāku sadarbību starptautiskā līmenī, projektos iesaistot ne tikai pedagogus, bet arī pašus skolēnus.

      Turpinājumā konferencē ar savu skolas prezentāciju uzstājās dalībnieki no Igaunijas – Pērnavas brīvās skolas kolektīvs skolas direktores Ilonas un skolas pedagogu Margas un Raivo sastāvā. Pērnavas brīvās skolas direktore klātesošos iepazīstināja ar skolas būtību, izvirzītajiem mērķiem un mācību procesiem skolā. Šī skola ir ļoti neparasta Igaunijas skola, jo tās moto skan “Skola pieder bērniem!” un tās darbību ar savu finansējumu pilnībā nodrošina vecāki, savukārt pedagogi mācību procesā cenšas skolēnus virzīt uz radošu, veselīgu un aktīvu dzīvesveidu, skolēniem nodrošinot aktīvas un interesantas ārpusstundu pasākumus mūzikā, teātra mākslā, sportā u.c. Skolā regulāri notiek dažnedažādas nometnes, radošas nodarbības un izpētes pasākumi. Lielāko daļu mācību process skolā notiek angļu valodā, kas veicina bērniem valodas apguvi, bet līdz ar audzēkņiem valodu apgūst vai pastiprina savas zināšanas angļu valodā arī pedagogi. Skolā liels uzsvars tiek likts uz sadarbību, savstarpēju cieņpilnu komunikāciju un draudzību. Savukārt mācību process un mācību vielas novērtējums bieži vien netiek vērtēts ar atzīmi, bet gan klasē ar pedagogu izrunāts, kas patika, kas neizdevās un kas bija ļoti labi. Katram skolēnam ir izveidota mape, kur tiek aprakstīti sasniegumi, personīgā izaugsme.

    Konferenci turpināja Lietuvas Kriuku skolas pārstāvji Elena, Margarita un Tomas, savu skolu prezentējot ar vizuālu planšeti un nelielu izklāstu par skolas darbību. Skola skaitliskajā ziņā ir ļoti līdzīga Pāvilostas vidusskolai, tajā mācās 143 skolēni un strādā 25 pedagogi. Arī šī Lietuvas skola saviem audzēkņiem cenšas nodrošināt veselīgus dzīvesveida paradumus, daudz uzturoties un mācoties ārpus telpām skolas laukumā, sportojot un vasarās piedaloties skolēnu nometnēs. Kriukai skolai ir ļoti laba sadarbības ar Latvijas Vecsaules skolu, ar kuru tiek rīkotas kopīgas nometnes gan Lietuvā, gan Latvijā. Skola interesanta ar to, ka tajā ir arī “0” klase, kurā mācās 6-gadīgie bērni, un skolas audzēkņi ārpus paša mācību darba ir klasēs paši izdomā un vada dažādas sportiskas aktivitātes, kas palīdz skolēniem izkustēties un būt veselīgākiem.

    Savukārt konferences noslēgumā ar savu pieredzi par skolas mācību procesa dažādošanu un izmaiņu ieviešanu skolā dalījās Dānijas Sonderskov vidusskolas projektu vadītājs Soren Qist Levring, Helle, Bianka un Marie. Soren konferences dalībniekus iepazīstināja ar savu skolu, kurā no 0. – 10. klasei mācās 800 audzēkņu, bet uzsvaru viņš vēlējās likt stāstījumam par savu pieredzi, skolā ieviešot pirms četriem gadiem Kanādā iepazīto Vivianas Robinsones radīto mācīšanās modeli “Uz skolēnu centrēta mācīšanās” un Dānijā praktizēto Džona Hetija “uzskatāmās mācīšanas” teoriju. Šī apmācības modeļa primārais uzdevums ir izvērtējums, kādas prasmes un zināšanas nepieciešamas skolotājiem, lai veicinātu skolēnu zināšanu paaugstinājumu, kāds sadarbības modelis starp skolnieku un skolotāju nepieciešams, lai vieglāk apgūtu vielu. Svarīga loma modeļa īstenošanā ir arī vecākiem, kuri tiek iesaistīti mācību procesā. Tā galvenā doma bija, ka svarīgāk par to, kā skolotājs māca, ir jautājums par to, kā skolēns mācās.

    Konferences noslēgumā Pāvilostas vidusskolas direktore Ingūna Griškēviča pateicās visiem par interesanto konferenci, kurā ikviens varēja gūt sev kādas idejas, ko paņemt līdzi uz mājām un īstenot savā skolā, kā arī izdalīja projekta dalībniekiem sertifikātus par dalību projekta tikšanās reizē Pāvilostā.

    Nākamā dienā projekta dalībnieki viesojās Liepājas Raiņa 6. vidusskolā, kas pasludināta par “Citādu skolu”, jo mācību process te notiek atšķirīgi no tradicionālā mācību procesa. Šī skola Liepājā ir populāra ar savu interesanto pieeju mācību procesā iekļaujot jaunākās tehnoloģijas, tādā veidā ar skolēniem komunicējot un pasniedzot mācību vielu viņiem tik ļoti saprotamā veidā – planšetes, telefoni, aplikācijas, internetvietnes u.c. Pāvilostas vidusskolā strādā šīs skolas latviešu valodas skolotāja, kas iepazīstina  mūsu skolēnus ar modernākajām mācīšanās iespējām, izmatojot modernās tehnoloģijas, piemēram, daļa latviešu valodas apguves vidusskolā notiek tālmācībā.

    Projekta rezultātā tika izveidotas vairākas interesantas starptautiskās sadarbības iespējas. Pāvilostas skolēni tiek aicināti piedalīties Igaunijas Pērnavas brīvskolas starptautiskajā vasaras nometnē. Dānijas skola apsolīja veikt Pāvilostas vidusskolas skolotāju apmācības tālmācībā izmantojot Skype uzskatāmās mācīšanas metodēs. Tika izveidots projekts par nākotnē iespējamo Dānijas skolas skolēnu viesošanos pie Pāvilostas skolas skolēniem, kas varētu realizēties jau pavisam drīz- aprīlī.

 

Rakstu veidoja:

sabiedrisko attiecību speciāliste Marita Kurčanova,

Pāvilostas vidusskolas direktore Ingūna Griškēviča un

vidusskolas skolotāja, projekta koordinatore Inta Vīgante

 

Foto: M. Kurčanova

 

Plašāku fotoreportāžu no pasākuma skatieties FOTOGALERIJĀ

         

 

                                                                               

 
Nordic and Baltic educational cooperation starts with Nordplus!

 

   Nordplus is the Nordic Council of Ministers' most important programme in the area of lifelong learning. More than 10,000 people in the Nordic and Baltic region benefit from it every year. 

   Main objectives of Nordplus 2012 – 2016: Galvenie uzdevumi Nordplus 2012 - 2016: The programme serves as a tool:#  Stiprināt un attīstīt Ziemeļvalstu izglītības sadarbību un veicināt izveidi Ziemeļvalstu un Baltijas valstu izglītības reģionā #To support, develop, draw benefit from and disseminate innovative products and processes in education through the systematic exchange of experiences and best practice  Lai atbalstītu, attīstītu, izplatītu inovatīvus produktus un procesus izglītībā caur sistemātisku pieredzes apmaiņu un labāko praksi # To contribute to the development of quality and innovation in the educational systems for lifelong learning in the participating countries by means of educational cooperation, as well as cooperating with workplaces, about development projects, exchanges and building of networks Lai veicinātu attīstību kvalitātes un inovāciju izglītības sistēmās mūžizglītības iesaistītajās valstīs, izmantojot izglītības sadarbības, kā arī sadarbojas ar darba vietām, par attīstības projektiem, apmaiņu un veido tīklu # To promote Nordic languages and culture, as well as mutual Nordic-Baltic linguistic and cultural understanding Lai veicinātu Ziemeļvalstu valodu un kultūru, kā arī savstarpējo Ziemeļvalstu un Baltijas valstu valodas un kultūras izpratni #  Strengthen the language comprehension for the Nordic languages, especially among children and youth, primarily for Danish, Swedish and NorwegianNostiprināt valodas izpratni par Ziemeļvalstu valodām, īpaši bērnu un jauniešu vidū, galvenokārt dāņu, zviedru un norvēģu #  Encourage the interest in, knowledge of, and understanding of the Nordic languages.Veicināt interesi, zināšanas un izpratni par Ziemeļvalstu valodām.

 

Projekta nosaukums SmallSmartSchool (MazāsGudrāsSkolas)
 
   Mobilitāte – skolotāju apmaiņa. Projekta tēma ir mazu skolu izglītības kvalitāte – problēmas Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs ir līdzīgas. Mazās skolas ir kā kultūras centri un garantē izglītības pieejamību mazapdzīvotos reģionos. Pētījumi liecina, ka mazās skolas ir riska grupā, ka kvalitāte var būt zemāka, piemēram, skolotāju profesionālās izolētības dēļ, kaut gan mazu skolu raksturojums ar mazākām komandām var būt priekšrocība, iegūstot izglītību.
   Projekta mērķis ir veicināt mazo skolu izglītības kvalitāti, fokusējoties uz skolēnu sasniegumu uzraudzību. Gudrās (SMART) izglītības princips: specifisks, mērāms, sasniedzams, reālistisks, saistīts laikā, apspriežams.
   Mazajām skolām, kas piedalīsies projektā, ir jāizveido īpaša pieeja un ekspertīze, kā mērķorientēta mācīšanās, balstīta uz vizuālās mācīšanās teorijām un skolēnu centrētu vadību, var tikt ietverta mācību programmā. Skolotāji ēnos, apmainīsies ar pieredzi, balstītu uz skolēnu progresa plānošanas pierādījumiem. Tiks izvērtēti gan vispārējās, gan īpašās izglītības aspekti. Skolas veidos skolotāju ekspertu komandas. Projekta laikā gūtā pieredze tiks nodota tālāk – kaimiņskolām, vecākiem.
   Pašreizējai skolas mācīšanās programmai ir nepieciešams individuāls īpašās izglītības skolēna progresa uzraudzības plāns un uz pierādījumiem balstīts skolēnu progresa izvērtējums. Projekta mērķis ir atjaunināt, modernizēt skolēnu attīstības plānus ar SMART izglītības mērķiem un uzlabot pedagoģisko vadību.

 

Name of projekt  SmallSmartSchool 

Projekt number NPJR-2015/10207

Summary
The project deals with issue of education quality of small size schools - a similar problem in Nordic and Baltic countries (Åberg-Bengtsson, 2009). Small schools serve as cultural centres and guarantee for education availability in rural regions, but studies demonstrate that small schools may form a risk for educational quality: the professional isolation of teachers, limited expertise within the team and educational leadership (Deunk, 2014). However, specific characteristics of small schools that may influence educational quality is a smaller team which may actually be used to the advantage (Vulliamy & Webb, 1995). Small schools may serve as models for smart and flexible incorporation of innovative educational approaches into practice. The purpose of the project is to promote the quality of small school educational service by focusing on student progress monitoring which lately is the field of education innovations in Nordic countries. Principles of SMART educational goals: Specific, Measurable, Achievable, Realistic, Time bounded, will be questioned. The small schools that participate on project each has developed specific expertise and approach how principles of goal-oriented-teaching based on theories of visible learning (Hattie, 2009) and student-centered leadership (Robinson 2011) may be included in curriculum. Teachers will shadow, exchange experiences on evidences of student progress planning and evaluation both in general and special education settings. Schools will create expertise teams of teachers. The experience of the project will be disseminated to neighboring schools, parentsand community will be informed by media. As a result students will get updated development plans, innovative educational goals and pedagogical leadership.
 
Laikam līdzi
   “Bērni ir puķes Dieva pasaules dārzā, kas uz laiku ir uzticēti mūsu mīlestībai un kopšanai, bet kas attīstās un aug pēc viņu pašu nesatricināmiem likumiem. Bērni uz dzīvi raugās citādāk. Vecāki un skolotāji nereti ir bezgala stūrgalvīgi: cenšas viņiem iedvest novecojušas idejas, bet bērnu instinkts tiem saka, ka šīs idejas viņiem nav vajadzīgas.” /Zenta Mauriņa/
    Saulainā trešdienas rītā, skolēnu pavasara brīvdienu viducī, mēs, deviņi Pāvilostas vidusskolas skolotāji un skolas lietvede, devāmies pieredzes apmaiņas ekskursijā. Brauciens norisinājās Eiropas Savienības projekta “Nordplus” ietvaros.
      Vispirms mūsu autobuss apstājās Liepājā. Pilsētas 6.vidusskolā mūs burtiski apžilbināja skolas mācību procesā ieviestās jaunās tehnoloģijas. Mēs jaunās tehnoloģijas ne tikai apjūsmojām, bet kļuvām arī par to aktīviem lietotājiem. Paši pārliecinājāmies, ka izglītošanās procesu pat tādā “sausā” mācību priekšmetā kā matemātika var padarīt ārkārtīgi aizraujošu. Pārliecinājāmies, ka matemātiskos aprēķinus sekmīgi var veikt, izmantojot dažādas interesantas datorspēles un fonā atskaņojot uzmundrinošu mūziku. Improvizētajā audzināšanas stundā ar planšetdatoru palīdzību paplašinājām savas zināšanas Liepājas vēsturē. Informātikas nodarbībā ikkatrs no mums izveidoja glītu bilžu grāmatiņu.
    Liepājas 6.vidusskolas skolotāji ar progresīvi domājošo direktoru priekšgalā Latvijas izglītības sistēmā uzskatāmi par sava veida celmlaužiem. Viņi negaida, kad izglītības sistēma tiks reformēta “no augšas”, bet vēlamās pārmaiņas ievieš pēc savas iniciatīvas. Viņi saprot, ka mūsdienu nemitīgi mainīgajā vidē un konkurences apstākļos nevar strādāt ar vecajām metodēm, agrākajiem paņēmieniem un līdzekļiem. Turklāt ikvienam pedagogam jādarbojas dedzīgi – “ar dzirkstelīti”. Izpaliekot pedagogu aizrautībai, modernajām tehnoloģijām ir nulles vērtība. Tāpēc, nododot lietošanā jauno tehniku, kuru skola iegādājas par budžeta naudu un arī izmantojot citas iespējas, vienmēr tiek domāts, lai tā nonāktu pareizajās rokās.
    Skola visos mācību priekšmetos pārgājusi uz dubultām 80 minūšu mācību stundām. Tajās plaši tiek pielietota intervālā mācīšanās metodes: 10 minūšu spraigs darbs mijas ar tikpat ilgu atslodzi, kuras laikā veicamie uzdevumi saistīti ar tobrīd mācāmo vielu.
Mūsu vienošanās noslēgumā 6.vidusskolas direktors akcentēja skolotāju un skolēnu savstarpējo attiecību nozīmīgumu mācību procesā. Pagātnē ir laiks ar visu zinošo un visu varošo skolotāju. Mūsdienu attiecību pamatā ir abpusēja sadarbība, kur skolotājs ir kā durvis uz skolēnu izglītības sasniegumiem. Šodien ir jāspēj pieņemt, ka atsevišķās jomās skolēni ir pārāki par saviem skolotājiem un vajadzīgā informācija iegūstama arī citādā veidā.
   Vēlā pēcpusdienā sasniedzām Ezeri Saldus novadā. Ar Ezeres vidusskolu mūs iepazīstināja šīs skolas mācību pārzine un speciālā pedagoģe. Skolā liela uzmanība tiek veltīta pozitīvas mācību vides veidošanai. Pat visi iekšējās kārtības noteikumi ir ietērpti pozitīvā veidolā. Piemēram, agrāk noteikumos bija ierakstīts: "Neskrien pa skolas gaiteņiem!”, tagad – “Pa skolas gaiteņiem pārvietojies lēnām!”
   Ezeres vidusskolai ir pamatīga pieredze darbā ar bērniem, kuriem ir dažādi attīstības traucējumi. Katrā konkrētā gadījumā speciālisti noskaidro traucējuma veidu, nosaka traucējuma pakāpi, un skola izstrādā nepieciešamo palīdzības programmu.
Lai neiznāktu kā pazītamajā Krilova fabulā par gulbi, līdaku un vēzi, Ezeres vidusskolas skolotāji uztur ciešus kontaktus ar bērnu vecākiem. Tas notiek gan neklātienē (ar e-klases starpniecību), gan organizējot tikšanos klātienē.
    Ezeres vidusskola atrodas vecā ēkā, taču telpas pakāpeniski tiek renovētas un iegūst mūsdienīgu izskatu. Klasēs un gaiteņos acis priecē daudz dažādu istabas augu. Skolotāji un tehniskais personāls mīl savu darbu. Tāpēc skumji apzināties, ka nepietiekamā audzēkņu skaita dēļ jaunajā mācību gadā Ezerē, visticamāk, būs vairs tikai pamatskola.
   Tālāk mūsu ceļš ievijās kaimiņvalstī Lietuvā. Pāc vakariņām, nakšņošanas un brokastīm atpūtas bāzē Šauļu tuvumā agri no rīta posāmies uz Kriuku vidusskolu. Tā kā Lietuvā skolēnu pavasara brīvdienas ir nedēļu vēlāk, tur mums atbilstoši ikviena interesēm bija iespēja vērot mācību stundas. Redzējām kaimiņrepublikas kolēģu augsto profesionalitāti, interesantus uzdevumus un to risināšanas metodiskos paņēmienus. Uzzinājām, ka atšķirības ir divu Baltijas valstu izglītības sistēmās. Lietuvā bērni pamatizglītību iegūst pēc 10.klases absolvēšanas, vispārējo vidējo – vēl pēc 2 gadiem.
   Kriuku vidusskola ir laika pārbaudi izturējusi mācību iestāde. Tā šogad atzīmēs 190 gadu jubileju. Tomēr vienalga, kā sacīja skolas direktors, jārēķinās ar konkurenci. Audzēkņu maz. Blakus citas skolas. Bērniem iespējas izvēlēties sev tīkamāko izglītības iestādi, jo transports vienmēr tiek nodrošināts.
    Interesantu sadarbības formu lietuviešu kolēģi pielieto saiknes stiprināšanai ar bērnu vecākiem. Atvērto durvju dienās vecāki piedalās skolā notiekošajās mācību stundās, tādejādi iejūtoties savu atvašu lomās.
    Ceturtdienas vakarā atgriežamies mājās ar svaigām idejām, ierosmēm, atziņām. Jauniegūto pieredzi iespēju robežās noteikti izmantosim savā turpmākajā pedagoģiskajā praksē, lai veicinātu savu audzēkņu izaugsmi un pilnveidi.
Turpināsies “Nordplus” projekts. Rudenī kolēģus no Latvijas un ārvalstu skolām, ko šajā mācību gadā apmeklējām mēs, gaidīsim pie sevis. Centīsimies būt labā līmenī fiziski, emocionāli, psiholoģiski. Lai  saviem ciemiņiem iedotu līdzi kaut ko noderīgu.
 
  Reportāžu veidoja: Zintis Vīgulis

Īsceļi
NOVADA KARTE