Jūrtaka, jeb  Pārgājienu maršruts gar Baltijas jūras piekrasti Latvijā un Igaunijā (Est-Lat 22)

 

Igaunijas - Latvijas programmas Eiropas Reģionālā attīstības fonda projekts “Pārgājienu maršruts gar Baltijas jūras piekrasti Latvijā un Igaunijā”. 

 

     Projekta mērķis ir izveidot pārgājienu tūrisma maršrutu gar Baltijas jūru no Latvijas dienvidrietumu robežas līdz Tallinai Igaunijā. Plānots, ka kopējais maršruta garums būs ap 1100 km un tas būs garākais pārgājienu maršruts Baltijas valstīs.

     Pāvilostas novada teritorijā, projketa ietvaros, Baltijas jūras piekrastē tika uzstādītas piecas norādes zīmes, kas norāda attālumu līdz nākamai zīmei, kā arī takas sākuma puntam Nidā (Latvijā) un Tallinai (Igaunijā). Norādes zīmes tika uzstādītas sekojošas vietās: Ziemupes stāvlaukumā, pie Akmensraga bākas, Jūras un Kalna ielas autostāvlaukumos Pāvilostā, kā arī Ulmalē.

 

Akmensraga bāka

 

Ziemupes stāvlaukums

Ulmale

 

Kalna ielas stāvlaukums Pāvilostā

 

Jūras ielas stāvlaukums Pāvilostā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Par projekta "Riverways" ietvaros ietaupīti naudu, papildus tika veikta koka kāpņu izbūve atpūtas vietai "Rasaiņi" Tebras upes krastā. Pati atpūtas vieta jau tika ierīkota, bet problēmas bijaar  laivotāju nokļūšanu no upes uz atpūtas vietu, jo upes krasts ir samērā stāvs. Tika veikta cenu aptauja, kurā uzvarēja un plānotos darbus veica SIA "Kurzemes ceļinieks un būvnieks" Kopējās izmaksas sastāda EUR 2126,09, ar PVN 21%.

 

 

  Ir pabeigti ESTLAT programmas projekta "Riverways" ietvaros veiktie darbi Rīvas upes atbrīvošanai no kritušiem kokiem un lielizmēra sadzīves atkritumiem. Rīvas upe bija visvairāk ar kritalām "bagātākā" upe un izlaivošana, jeb laivas pārvietošana pāri kritušajiem kokiem un to satrēgumiem laivotājiem sagādāja lielu piepūli. Viegli negāja arī firmai "Serviss RJ" IK, kas veica upes tīrīšanas darbus, jo koku aizdambējumi nereti bija vairāku mājas stāvu augstumā, kā arī atsevišķi upes posmi sastāvēja no vieniem aizdambējumiem. Patreiz ir iztīrīts upes posms no Rīvas ciema tikta, līdz Pāvilostas novada robežai, netālu no Labraga baznīcas.  Pēc TIC novērojumiem, pēc upes tīrīšanas darbu veikšanas, Rīvas upe laivotāju vidū ir ļoti iecienīta upe. Piekritēju- laivotāju arī netrūkst abām pārējām, projekta ietvaros iztīrītām upēm- Tebrai un Durbei.

Rīvas upe pirms un pēc tīrīšanas darbiem

 

 

 

    Pilnībā ir pabeigta Igaunijas un Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projekta „Piekrastes un jūras telpiskā plānošana Pērnavas līcī Igaunijā un piekrastes pašvaldībās Latvijā / Piekrastes un jūras telpiskā plānošana” par Eiropas Savienības struktūrfondu 3. mērķa „Eiropas teritoriālā sadarbība”, projekta līguma Nr.EU43084 ietvaros  skatu torņa- zārda rekonstrukcija  Kalna ielas stāvlaukumā, Pāvilostā. Pēc SIA „JOMS” izstrādāta projekta – tornis tika atjaunots iepriekšējā izskatā, ar uzlabojumiem, lai nepieliecot galvu, varētu pa kāpnēm uzkāpt uz torņa otrās platformas.  Darbus veica SIA „TelPro”.  Būvuzraugs Gints Ernstsons. 

Informācija apmeklētājiem- tornī nedrīkst uzturēties vairāk par 25 personām vienlaicīgi!

projekta publicitāte ar logo un papildus drošibas informāciju

Projekta koordinatore: Vizma Ģēģere

 

 

 

Aktīvi tiek realizēti divi  projekts Igaunijas/Latvijas pārrobežu programmas projekti:

 Projekta „Ūdenstūrisms kā dabas un aktīvā tūrisma elements Latvijā un Igaunijā”/„Riverways”, projekta līguma Nr. 43385,  ietvaros pašreiz ir uzsākta Rīvas upes attīrīšana no kritalām un lielgabarīta sadzīves atkritumiem, posmā no Rīvas ciema tilta līdz Pāvilostas novada robežai ar Ventspils novadu ( netālu no Labraga baznīcas).  Darbus veic „Serviss RJ” IK, kas uzvarēja iepirkumā. Kopējā līguma summa sastāda 8750.00 EUR. Ņemot vērā LR Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta „BIOR” un Valsts vides dienesta Liepājas reģionālās vides pārvaldes noteiktos zivju nārstošanas termiņus, kad upes tīrīšana nav atļauta, pirmais tīrīšanas posms ir no 21.06.2014. līdz  01.11.2014. Visus Rīvas upes tīrīšanas darbus jāpaveic astoņu ar pusi mēnešu laikā no līguma noslēgšanas brīža, līdz 2015. gada 15. aprīlim. Pēc projekta realizācijas Pāvilostas novads varēs lepoties ar trīs laivotāju iecienītām, attīrītām upēm Durbi, Tebru un Rīvu. Kā īpašu pērli Kurzemē, laivotāji atzīmē Rīvas upi, kas no laivošanas viedokļa ir īpaši ainaviska.

 Otra Igaunijas un Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projekta „Piekrastes un jūras telpiskā plānošana Pērnavas līcī Igaunijā un piekrastes pašvaldībās Latvijā / Piekrastes un jūras telpiskā plānošana” par Eiropas Savienības struktūrfondu 3. mērķa „Eiropas teritoriālā sadarbība”, projekta līguma Nr.EU43084 ietvaros pašreiz notiek skatu torņa- zārda rekonstrukcijas darbi Kalna ielas stāvlaukumā, Pāvilostā.

Pēc SIA „JOMS” izstrādāta skatu torņa rekonstrukcijas projekta – tornis tiek atjaunots iepriekšējā izskatā, darbus veic SIA „TelPro”. Veicot iepirkumu, līguma summa sastāda EUR 14 833.82. Darbus paredzēts paveikt mēneša laikā līdz šī gada 9. jūlijam, kas būtu kā jauka dāvana Pāvilostai Zvejnieksvētkos.

Projektu koordinatore: Vizma Ģēģere

 

 

01.07.2014.

 

Projekta „Ūdenstūrisms kā dabas un aktīvā tūrisma elements Latvijā un Igaunijā”/„Riverways”, projekta līguma Nr. 43385,  ietvaros pašreiz ir uzsākta Rīvas upes attīrīšana no kritalām un lielgabarīta sadzīves atkritumiem, posmā no Rīvas ciema tilta līdz Pāvilostas novada robežai ar Ventspils novadu ( netālu no Labraga baznīcas).  Darbus veic „Serviss RJ” IK, kas uzvarēja iepirkumā. Kopējā līguma summa sastāda 8750.00 EUR. Ņemot vērā LR Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta „BIOR” un Valsts vides dienesta Liepājas reģionālās vides pārvaldes noteiktos zivju nārstošanas termiņus, kad upes tīrīšana nav atļauta, pirmais tīrīšanas posms ir no 21.06.2014. līdz  01.11.2014. Visus Rīvas upes tīrīšanas darbus jāpaveic astoņu ar pusi mēnešu laikā no līguma noslēgšanas brīža, līdz 2015. gada 15. aprīlim. Pēc projekta realizācijas Pāvilostas novads varēs lepoties ar trīs laivotāju iecienītām, attīrītām upēm Durbi, Tebru un Rīvu. Kā īpašu pērli Kurzemē, laivotāji atzīmē Rīvas upi, kas no laivošanas viedokļa ir īpaši ainaviska.

Projekta ietvaros tika izgatavoti divi informatīvie stendi ar informāciju par laivošanas iespējām Pāvilostas novadā. Viens no informācijas stendiem atrodas Pāvilostas centrā pie TIC, bet otrs Sakas pagastā, Durbes un Tebras upju satekā

 

Projekta koodinatore Vizma Ģēģere

 

  atpūtas vieta Tebras un Durbes satekā

  Pāvilostas novada pašvaldība, pēc laivotāju ieteikuma, par projektā ietaupīto naudu, ir nolēmusi iztīrīt no koku kritalām un lielizmēta sadzīves atkritumiem Rīvas upi posmā no Rīvas ciema līdz Pāvilostas novada robežai, netālu no Labraga baznīcas. Pēc laivotāju un laivu operatoru atsauksmēm: Rīva ir skaistākā Kurzmes upe, jeb pērle Kurzemē. Patreiz notiek saskaņošanas darbi: ir saņemts pozitīvs atzinums no Pārtikas drošibas, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta BIOR  un patreiz notiek saskaņošana ar Valsts vides dienesta Liepājas reģionālās vides pārvaldi. Liegums, tāpat kā Tebrai un Durbei, ir noteikts no 16. aprīla līdz 20 jūnijam un no 01. oktobra līdz 15. novembrim. Rīvas upes tīrīšanas darbi, veicot iepirkuma procedūru, varētu sākties pēc 2014. gada 20. jūnija.

Rīvas upes piesārņojums ar kritušiem kokiem, īpaši lielu postu nodarījusi pēdēja vētra

 

 Projekta koordinatore Vizma Ģēģere

 

12.03.2014.

 

 Ir pilnībā pabeigti Tebras upes attīrīšanas darbi no koku sanesumiem un lielizmēra sadzīves atkritumiem. Pateicoties siltam un saulainam- agram pavasarim,  darbus varēja veikt ļoti ātrā laikā. SIA "Serviss RJ" IK pārbaudīja arī Durbes upi un Sakas upi, kurai veidojas koku sablīvējumi saliņas rajonā, līdz ar to var uzskatīt ka abas upes ir iztīrītas un laivošanas sezona var sākties. Protams, neviens nav pasargāt no kāda klīstoša koka vai bebra nedarbiem. Projekta  „Ūdenstūrisms kā dabas un aktīvā tūrisma elements Latvijā un Igaunijā”/„Riverways”, I.D. Nr. 43385 ietvaros ir noslēgusies projektā plānotā aktivitāte: Durbes un Tebras upju attīrīšana no kokiem un lielizmēra sadzīves atkritumiem.

Projekta ietvaros ir plānots labiekārtot trīs atpūtas vietas: divas atpūtas vietas uz Tebras upes un vienu- lielu atpūtas vietu abu upju- Tebras un Durbes upes satekā,  pie Sakaslejas baznīcas. Projekta ietvaros ir plānots arī atjaunot trošu tiltu pār Tebras upi, kas  atrodas pie minētās upju satekas un savieno vairākus kultūrvēsturiskus objektus: Sakas lejas ev. luterisko baznīcu un seno Sakas pilskalnu, Sakas viduslaiku pils vietu, veco bijušas ostas noliktavu, Lejasmuižu, jeb bijušo pasta ēku. Atpūtas vietu labiekārtojuma elementus izgatavo un uzstāda, kā arī trošu tiltu pār Tebras upi rekonstruē SIA "VARTEH". Darbus plānots pabeigt līdz 2014. gada 30. martam.

 

Projekta koordinatore Vizma Ģēģere

 

 

24.02.2014.

 

  Atkal ir uzsākti Tebras upes tīrīšanas darbi. Pateicoties siltai ziemai un tam, ka ledus no Pāvilostas novada upēm izgāja jau agri, SIA "Serviss RJ" IK darbus uzsāka jau februāra mēnesī. Patreiz aktīvi tiks tīrīta Tebras upe, kura, pēc laivotāju novērojumiem, nav tik ļoti aizkritusi ar kokiem kā Durbes upe. Upes tīrīšana notiks visā Pāvilostas novadam piederošajā upes garumā no Sarkanvalka līdz par upju satekai pie Sakas baznīcas. Nelieli upes tīrīšanas darbi jau tika uzsākti rudens pusē, paralēli Durbes upei. Tika iztīrīti lielie koku sanesumi pie Kāvužu tilta, diemžēl  patreiz pie minētā tilta ir atkal vērojami koku sanesumi. Neuznākot sliktiem laika apstākļiem, Tebras upi plāno iztīrīt līdz marta beigām. Zivju nārsta laiks sāksies 16. aprīlī, līdz kuram Tebras upei jābūt pilnībā iztīrītai no koku sanesumiem.

 

Projekta koordinatore Vizma Ģēģere

 

Tiek veikti Tebras upes tīrīšanas darbi

 

30.09.2013.

 

Projekts „Ūdenstūrisms kā dabas un aktīvā tūrisma elements Latvijā un Igaunijā”/„Riverways”, I.D. Nr. 43385

 

 Projekta koordinatore Vizma Ģēģere

 

 

 

  Veicot Durbes un Tebras upju tīrīšanu, tā veicēji "Serviss RJ" IK abām upēm  ir iesnieguši savus upes vērojumus un ieteikumus, kas noder visiem interesentiem, bet īpaši laivotājiem. Patreiz tīrīšanas darbi abām upēm tiek pārtraukti sakarā ar liegumu, kas noteikts zivju nārsta laikā.

 

 

DURBES UPES APRAKSTS

Posms Upsēdes tilts – sateka ar Tebru

 

Turpmāk aprakstīto posmu jādala 3 mazākos posmos:

                1) Upsēdes tilts – Mežaines tilts; KARTE

                2) Mežaines tilts – tilts pie Spriedēju mājām, turpmāk Spriedēju tilts;

                3) Spriedēju tilts – sateka ar Tebru. KARTE

 

Upsēdes tilts – Mežaines tilts

  Upe stipri līkumota, pamatā smilts, retāk smiltsmāla grunts. Zemā ūdenslīmenī caurmēra dziļums 1,5m. Ūdens ļoti dzidrs, gultne aizaugusi ar zālēm un pielūžņota ar siekstām. Noturīgs straumes ātrums, vidēji 3km/h. Neparasti liela zivju bagātība. Sapali, asari, brekši, grunduļi, retāk līdakas, raudas un vīķes. Šaurspīļu upesvēži. Neliela bebru populācija, šajā posmā novēroti 4 īpatņi, krastu noslidinājumi ik pa 300m. Krasti augsti un straumes izskaloti, vidēji 3m, noauguši ar krūmājiem un pļavām, pārsvarā sastopams baltalksnis, ieva, melnalksnis, baldriāns, nātres, vīgriezes, šāvējgurķis.

   Šajā posmā izvākti 3 daudzgadīgi un straumi pilnīgi nosprostojoši palu nesto koku sastrēgumi, kā arī veikts preventīvs darbs straumē iekārušos koku izvākšanā. Atstāts cilvēka mākslīgi radīts tilts pār upi – straumi pilnībā šķērsojoši melnalkšņi. Šī vieta kalpos kā savdabīgs siets pavasara palu nestajiem kokiem un atvieglos darbu upes tīrīšanai gan līguma garantijas laikā, gan vēlāk.

 

Mežaines tilts – Spriedēju tilts

   Upe vēl aizvien stipri līkumota, pamatā smilts, atsevišķās vietās smiltsmāla grunts. Upe strauji padziļinās, tecējums samazinās un daudzās vietās tās dziļums pārsniedz 2m robežu. Straumes ātrums vidēji 2km/h. Paaugstinātā dziļuma dēļ zivju novērojumi netika izdarīti. Liela bebru populācija, bebru radītie krastu noslidinājumi vidēji ik pa 100m, bet 3km areālā ap Vecajiem kapiem bebru skaits pārsniedzis kritisko: vietām nogāzto koku skaits ir lielāks par stāvošo koku skaitu. Krastos nereti smilšu atsegumi, krasti noauguši ar jaukto koku mežu, kas mijas ar pļavām un krūmājiem.

   Šajā posmā izvākti 2 daudzgadīgi straumi pilnībā nosprostojoši koku sastrēgumi, kā arī veikts preventīvs darbs straumē iekārušos koku izvākšanā. Darbu gaitu šajā posmā apgrūtina lielais dziļums (zāģēšana daudzviet jāveic no laivas) un augstie krasti. Lai arī daudzviet noliekušies koki pilnībā neaizšķērso straumi un laivotājiem būtiski netraucē, tomēr tie tiek izvākti lai neveidotu jaunus sastrēgumu draudus. Vēl jāpiemin lielais bišu spietu un iršu pūžņu daudzums šajā posmā, kā rezultātā šur tur atstāts pa „neloģiskam” praulam.

 

Spriedēju tilts – sateka ar Tebru

   Upe mierīga, dziļa, ar gariem taisniem posmiem. Straume ļoti lēna. Krasti nolaideni, apauguši ar ievu un alkšņu krūmājiem. Bebru mazāk, lai gan vēl sastopami.

   Lai gan šajā posmā nav straumi pilnībā norobežojoši koku sastrēgumi, tomēr veikts preventīvs darbs straumē iekārušos koku izvākšanā.

 

Ieteikumi

Posms Upsēdes tilts – Mežaines tilts uzskatāms par aktīvo spiningotāju paradīzi. Cope vai skrējiens pēc mānekļa kopumā konstatēts katrā trešajā metienā. Noķerts un atlaists 60cm garš sapals, neskaitāmi mazāki īpatņi, piekodusies, bet iepinoties zālēs un siekstās pamukusi ap 5kg līdaka.

Posms Mežaines tilts – Spriedēju tilts ir ļoti labs vienas dienas laivotāju posms. Varens jauktu koku mežs, straujteces, augsti krastu atsegumi, koku lapotņu aleja pār upi, no upes redzami dižozoli, dzīvnieku un putnu bagātība – tie ir vislabākie priekšnoteikumi ūdenstūrisma attīstībai šajā posmā.

Posms Spriedēju tilts – sateka ar Tebru salīdzinājumā ar iepriekšējiem ir neizteiksmīgāks, bet arī tajā vērīgākie ūdenstūristi var atrast neredzētas krastu detaļas, vai arī veikt šo posmu savā ceļā uz Pāvilostu.

Plānojot laivojumus vai copi Durbē jāņem vērā straujās ūdenslīmeņa svārstības. Pēc 2 dienu lietavām ūdens līmeņa lineāls rādīja +93cm no sākotnēji viszemākā līmeņa.

 

 

TEBRAS UPES APRAKSTS

Posms Jēkabvalks – sateka ar Durbi

 

Turpmāk aprakstīto posmu jādala 2 mazākos posmos:  KARTE

                1) Jēkabvalks – tilts pie Kalnenieku mājām;

                2) tilts pie Kalnenieku mājām – sateka ar Durbi.

 

Jēkabvalks – tilts pie Kalnenieku mājām

   Šis posms sākas garas straujteču kaskādes (no Sarkanvalka ietekas līdz Lanku mājām) vidū. Straujteču kaskādi veido kaļķakmens lūzumi un atsegumi, nelielas straujteces un viena zema rumbiņa. Šī kaskāde ūdenstūristiem ir sportiski visinteresantākais Tebras posms. Uzmanību: šeit sastopami plienā sadzīti armatūras stieņi, uz kuru bāzes nēģu migrācijas laikā tiek veidoti tači. Sargiet laivas!!! Krasti noauguši ar vecu jauktu koku mežu, upe salīdzinoši stipri aizaugusi, bieži sastopamas doņu audzes. Pirmos 5km upe caurmērā 1m dziļa.

   Pēc straujteču kaskādes upē vēl aizvien noturīga 2 – 3km/h straume, smilšmāla, grants vai akmeņu grunts, krastos pārsvarā segliņu, ievu un baltalkšņu audzes. Ik pa brīdim vecu tiltu atliekas, kas netraucē laivojumam, bet padara to ainaviskāku. Bebru klātbūtne nav jūtama, lai gan seklumos un smilšu sērēs tie mēģina veidot dambjus. Tradicionālās zivju sugas: līdakas, asari, sapali, grunduļi, baltās zivis. Zivju bagātība vērtējama kā liela, lai gan jūtama makšķernieku un maluzvejnieku klātbūtne. Īpaši interesanti ir vairāki upju līkumi starp  Suvenieku un Rasmaņu mājām, kur brīžiem visa upes straume ieplūst ap 1,5m platā gultnē. Aizraujošu manevru, skaistu tiltu balstu un jauku ainavu posms. Tālākais ceļš līdz Kalnenieku tiltam arī ir gana interesants, īpaši jāatzīmē, ka apstāšanās pie tilta un iespējamā maršruta beigšana te ir ērta gan laivotājiem gan transportam.

    Šajā posmā izvākti 6 daudzgadīgie koku sastrēgumi, no kuriem 3 bija straumi pilnībā nosprostojoši, kā arī veikts preventīvs darbs straumē iekārušos koku izvākšanā.

 

Tilts pie Kalnenieku mājām – sateka ar Durbi

   Šis ir Tebras mierīgākais posms, upe strauji zaudē straumes ātrumu un paliek dziļa. Tās platums vairs nepieļauj straumi pilnīgi nosprostojošu sastrēgumu veidošanos, lai gan upes nestie koki iepinas pār straumi nokārušos koku zaros. Ainava salīdzinoši neizteiksmīga – krastos pārsvarā baltalkšņu audzes.

 

Ieteikumi

   Tebra posmā no Apriķiem līdz Kalnenieku māju tiltam uzskatāma par interesantu un laivojamu upi, kas kopā ar labu servisu, Durbes upes posmiem, attīstīto Pāvilostas infrastruktūru un citiem Pāvilostā pieejamajiem pakalpojumiem, var kļūt par vienu no laivotāju iecienītākajiem galamērķiem. Jau tagad to laivo pietiekams skaits interesentu, bet pēc tās sakopšanas formula „nolaivo upi un atpūties pie jūras” varētu sniegt tādus pašus rezultātus, kādi šobrīd ir Irbes upē, kas ir viena no laivotāju iecienītākajām Latvijas upēm.

---

 

 

  Projekts „Ūdenstūrisms kā dabas un aktīvā tūrisma elements Latvijā un Igaunijā”/„Riverways”, I.D. Nr. 43385

visi koki tiek sagarināti un novietoti vietās, kur tos var savākt un aizstransportēt projām 

 

 

  Projekts „Ūdenstūrisms kā dabas un aktīvā tūrisma elements Latvijā un Igaunijā”/„Riverways”, I.D. Nr. 43385

 

    Projekta realizācijas rezultātā  Pāvilostā tika  atjaunota nobrauktuve Tirgus ielā 18, nobraukšanai jūras piekrastē. Darbus veica SIA „Kurzemes ceļinieks un būvnieks ” par kopējo summu LVL 4873,36, t. sk. PVN 21%.

 

 

 

 

 

---

 

20.08.2012.

 

• Projekts „Ūdenstūrisms kā dabas un aktīvā tūrisma elements Latvijā un Igaunijā”/„Riverways”. Projekta ietvaros plānots sakārtot- attīrīt no kritalām Tebras un Durbes upes, izveidot trīs labiekārtotas atpūtas vietas, kā arī izstrādāt kartes un informatīvos materiālus laivotājiem. Pāvilostas novada pašvaldības līdzfinansējums 688.50 EUR, kopējās izmaksas 4050,00 EUR.
•  
• Projekts „Piekrastes un jūras telpiskā plānošana Pērnavas līcī Igaunijā un piekrastes pašvaldībās Latvijā/Piekrastes un jūras telpiskā plānošana”. Projekta ietvaros Pāvilostā tiks sakārtota nobrauktuve Tirgus ielas galā, nobraukšanai jūras piekrastē. Iegādāta glābšanas laiva ar aprīkojumu, kas bāzēsies Pāvilostas ostā un pildīs glābšanas funkcijas. Pāvilostas novada pašvaldības līdzfinansējums 5306.55 EUR, kopējās izmaksas 31215,00 EUR.