Latviešu   |   English   |   Lietuvių
Otrdiena, 30.09.2014
Menarda, Elma, Elna

Mēs lepojamies!

MĒS LEPOJAMIES!

    Pāvilostas novadā netrūkst cilvēku, par kuriem varam droši teikt: "Mēs lepojamies ar viņiem!"

 

PĀVILOSTĀ

 

  • Ernests Šneiders - (22.12.1892. – 14.12.1948.) skolotājs, sabiedriskais darbinieks, ciemata apzaļumošanas pamatlicējs .

 

  • Uldis Marhilēvičs - latviešu mūziķis, komponists, pianists. Pāvilostas pilsētas himnas autors.

 

  • Emma Marhilēviča (dz. Ausmane) - māksliniece, 1927.g. dzimusi Akmensragā „Gulbju” mājās.

 

  • Jānis Freimanis (1877.-1937.) dzimis Akmensragā „Virštika” mājās. 17 gadus strādājis par Pāvilostas ostas priekšnieku un Latvijas glābšanas biedrības uz ūdeņiem Liepājas nodaļas Pāvilostas glābšanas stacijas priekšnieku. Jānis Freimanis par varonību un pašuzupurēšanos apbalvots ar vairākām medaļām un atzinības diplomiem, piešķirts nesāt Glābšanas biedrības uz ūdeņiem „Sudraba medaļu”.

 

  • Ilze Rūdolfa - Kristovska (1959.) dzimusi Pāvilostā, Nacionālā teātra aktrise.

 

  • Olita Augustovska (dz. Belika)(1960.) dzimusi Pāvilostā, Ministru prezidenta biroja vadītāja no 2009. līdz šim.

 

  • Ernests Erhards (1894.-1984.). Sakas skolas pārzinis Aktīvs sabiedrisks darbinieks, skolā vadījis stīgu orķestri un esperanto valodas kursus, rakstījis lugas bērniem un dzeju, kas apkopota grāmatās “Pa bērnības tekām” un “Dzintara sakta”. 1932.g. ievēlēts par Saeimas deputātu.

 

  • Žanis Kūdriņš – (1894.–1964.) aktīvs sabiedrisks darbinieks, kultūras dzīves organizators.

 

  • Orida Grinberga (28.04.1931.–11.02.1994.)Skolotāja – novadpētniece. Pāvilostas novadpētniecības muzeja izveidotāja.

 

  • Arnolds Reimanis (1925.–1997.) Kultorgs zvejnieku artelī „Dzintarjūra”, bet vēlāk saimniecības brigādes vadītājs. Grāmatu autors - „Sarkano magoņu krastā”, „Āķagala vīri nāk” „Ceļa dziesmu atbalsis”. A. Reimanis nebija tikai rakstnieks. Viņš bija arī aktīvs pašdarbnieks un nepārspēts Neptūns Zvejnieku svētkos.

 

  • Arhitekts G. Lūsis-Grīnbergs - lielā mērā viņa dzīve un darbība saistīta ar Pāvilostu. Kā arhitekts, daudz palīdzējis pilsētas labiekārtošanā. 80 – gados izstrādājis Pāvilostas ģenerālplānu. Pēc viņa uzmetuma tika iekārtota 100-gades jubilejas izstāde kultūras namā, pēc izveidotajām skicēm – piemiņas medaļas un nozīmītes. Pāvilostas 100-gades parks ierīkots pēc G. Lūša-Grīnberga izstrādātā plāna. Tāpat arī Pāvilostas novadpētniecības muzejs, kuram viņš izstrādājis projektus, mēbeļu skices. Viņš ir Pāvilostas pilsētas ģerboņa meta autors.

 

  • Pauls Jaunzems - Pāvilostas pilsētai 1997.gadā aizsākusies sadarbība ar tēlnieku Paulu Jaunzemu, kura dzimtas saknes aizsākušās Pāvilostā. Divus no saviem darbiem – „Laivinieks’’ un „Patvērums’’ – viņš dāvinājis Pāvilostas muzejam. Pie muzeja apskatāma skulptūru grupa „Budēļi’’, bet pie Pāvilostas vidusskolas „Veltījums saulei’’. P. Jaunzems dzimis 1951.gada 23.jūlijā Ventspils rajonā, Užavā. 1972.gadā beidzis Ventspils vidusskolu, 1982.gadā – Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļu. Kopš 1976.gada darbi eksponēti izstādēs Latvijā un ārzemēs.

 

  • Elmārs Bisenieks (1918.-.2005.) - Viens no apriņķa vadošajiem sportistiem. Apbalvots ar Latvijas republikas sporta veterānu Goda zīmi un apliecību sakarā ar 80.gadu jubileju un lielo ieguldījumu sportā. Elmārs Bisenieks ir viens no tiem cilvēkiem, ar kuru mūžu var samērot visas Latvijas likteni, viņš izdzīvojis un pārdzīvojis to pašu, ko daudzi šajā zemītē. Dzimis reizē ar Latvijas valsti - 1918.gada 22.novembrī Altajā. Taču daudzi viņu uzskata par dzimtu pāvilostnieku. Ilgus gadus bijis zvejnieku saimniecības "Dzintarjūra" būvbrigadieris. Visas Pāvilostas lielās mājas viņa vadībā celtas. Un reta ir kāda pēckara gados celtā privātmāja, kurai Bisenieks nebūtu mūrējis krāsni vai skursteni.

 

  • Jānis Ausmanis - 2006.gada Goda novadnieku - nenogurstošu organizatoru, pilsētas stadiona, 100-gades parka un daudzu citu objektu veidotāju, lielu akmeņu un koku pazinēju, sportistu, iniciatīvas apveltītu, atsaucīgu un labsirdīgu cilvēku.

 

  • Zigmunds Vilnis un Ainars Zingniks – Pāvilostas mākslas skolas pedagogi aktīvi piedalās dažādos tēlniecības festivālos ārzemēs. Starptautiskajā 20-ajā sniega tēlniecības festivālā Itālijā pāvilostnieki par skulptūru "Jubilejas Fanfaras" ieguva 2.vietu, bet San-Vigilio viņu darinātā skulptūra "Jubilejas Melodija " tika atzīta par labāko.

 
SAKAS PAGASTĀ
 
  • Andrejs Dandzbergs (1941.-1996.) – bijušais jūras lietu ministrs.

 

  • Johans Lēberehts Eginks (1784.-1867.) – mākslinieks, uzgleznojis 14 altārgleznas Latvijas baznīcām.

 

  • Tālbraucēji jūrnieki Miķelis Greizers (1875.-1951.), Rūdolfs Heils (1890.-1972.), Mārtiņš Nelsons (1873.-1972.), Krišis Bekmanis – Reinbergs (1873.-1951.),  Miķelis Stūrmanis (1882.-1964.).

 

  • Andrejs Ģēģers ( 1899.- 1950.) - Pirmo Latvijas baptistu dziesmu svētku (1925.g.) virsdiriģents un pagasta vecākais

 

  • Mārtiņš Blūms (1904.-1979.) - aktieris un režisors, 50 sava darba mūža gadus viņš aizvadījis Liepājas teātrī.

 

  • Kārlis Rudēvics (1896.-1942.) - Pulkvedis – leitnants, dienējis arī 1.latviešu atsevišķajā (Kalpaka) bataljonā, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris.

 

  • Ernests Barotājs (1886–1947) - Jūras kapteinis, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris, bijis arī tralera “Viesturs” un Mīnu diviziona komandieris.

 

  • Augusts Štrauss (1934-1986) - dzejnieks un prozaiķis, viņa radošais pūrs ir 4 dzeju grāmatas un 3 stāstu kopojumi.

 

ULMALĒ

 

  • Fricis Tilgalis (1893.-?) - beidzis Nikolaja kavalērijas skolu Petrogradā, līdz 1918.g.decembrim bija Liepājas apriņķa priekšnieks.

 

  • Mārtiņš Ķirsis (1895–1962) - 1.Liepājas kājnieku pulka virsleitnants Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. Apbalvots arī ar Triju Zvaigžņu ordeni.

 

  • Oskars Engelss (1922-?), kas sarakstījis atmiņu grāmatu par Otrā pasaules kara notikumiem “Sudrabota saule lēca”.

 

  • Lidija Lasmane-Doroņina (1925.g.) - Cilvēktiesību aizstāve

 

  • Krišjanis Sproģis (1877-?) - Dzejnieks, viņa dzejas ievietotas krājumā “Dzimtenes dzintari”(1927.g.).

 

VĒRGALES PAGASTĀ

 

  • Dace Mauče Citrona - Daces Maučes Citronas māte pirms Otrā pasaules kara strādāja Vērgalē, kur viņai bija aptieka. Ģimene emigrēja uz ASV. Māte – Marija Mauče strādāja Sietlas bērnu slimnīcas laboratorijā, meita Dace vasarā mātei palīdzēja. Dace absolvējusi Vašingtonas universitāti, 1970. gadā viņa dabūja darbu veterānu slimnīcā Losandželosā, pētīja nieru infekcijas izraisītājus. Losandželosas latviete Dace /Diane/ Mauče Citrona ir asociētā direktore dr. Elija Goldsteina 1980.gadā Ņujorkā dibinātā, viņas mātes R.M.Aldenas vārdā nosauktā pētniecības laboratorijā, ko gadu vēlāk pats dibinātājs pārcēla uz Santamonikas pilsētu Dienvidkalifornijā. Šajā laboratorijā Dace Citrona strādā no 1984.gada. 2010.gadā viņa ievēlēta par Amerikas mikrobiologu apvienības Dienvidkalifornijas nodaļas prezidenti. Pētījumu laboratorijā atklātā baktērija Closridium citronae nosaukta Daces vārdā, minētie pētījumi ir saistīti ar anaerobām baktērijām. Anaerobo baktēriju un to izraisīto infekciju pētnieku 10.kongress notika no 7.-10.jūlijam ASV Filadelfijā, tajā Dacei Citronai pasniedza augstu apbalvojumu par mūža ieguldījumu baktēriju pētniecībā. /Materiāli ņemti no laikraksta „Laiks” 2010.g.13.-19.03.nr. un Sandras Rimkeit stāstītā/

 

  • Arvīds Pirktiņš – dzimis 1932.g.31.augustā. Beidzis Kazdangas tehnikumu, specialitāte – agronoms. No 1960.-1980.g. Vērgalē kolhoza „Ļeņina ceļš” valdes priekšsēdētājs, bijis Vērgales ciema izpildu komitejas deputāts, daudz darījis, lai Vērgalē tiktu uzbūvētas sabiedriskās un dzīvojamās ēkas. Aktīvs sabiedrisks darbinieks, piedalījies pašdarbībā – koris, ansamblis, teātris, sportists, sporta dzīves entuziasts. Sakārtota un izdota viņa grāmata „Dzimtas saknes”, noorganizējis savas dzimtas salidojumus, rūpējies par savas dzimtās skolas /Dunikā/ piemiņas saglabāšanu. Neskaitāmas publikācijas-pārspriedumi, ierosinājumi republikas, rajona, novada laikrakstos. Vēl šobrīd neliek mierā Saeimu un ministrijas- Labklājības, sociālās, ekonomikas, vides. Aizrāvies ar zolītes spēlēm, piedalās un palīdz organizēt pagasta un starppagastu mačus.

 

  • Voldemārs Šoriņš – aktieris , režisors. Dzimis 1952.gadā .Vērgales pamatskolu beidzis 1968. gadā, pēc tam mācījies Liepājas 1.ģimnāzijā|vsk|. Plašs redzesloks, piedalījies dažādos pašdarbības pulciņos – dejojis, dziedājis, spēlējis dramatiskā teātrī. Aktieris , režisors ar izcilām darba spējām. Tautā iemīļots.

 

  • Tālis Vaidavs – īstajā vārdā Tālivaldis Sīlis - dzimis 1927.gada 20. martā. Liepājas Mūzikas skolas K. Bunkas čella klases 1951.gada absolvents. Liepājas un Rīgas operas čellists, Latvijas Radio diktors no 1952.-1972.g.Rakstnieks miris 1972.gadā 24.jūnijā. Viņa 80.gadu atcerei manuskriptus izdošanai sagatavoja literārā mantojuma glabātāja un apjomīgā projekta autore, rakstnieka dzīves biedre Anta Rugāte. Pirmā grāmata „Katram sava. Stāsti” aizsāka šāda nosaukuma sēriju- izdotas 4 grāmatas. Dzīvojis pie vecvecākiem Vērgales „Čabu „ mājās.

 

  • Liene Šnipke – dzimusi 1934.gada 1.augustā – mirusi 2010.g. 19.janvārī.Mācījusies Kazdangas tehnikuma zootehnikas specialitātē. No 1958.g. dzīve saistās ar Vērgali / apprecas ar vērgalnieku Alfrēdu Šnipki/. Strādā Vērgales kolhozā „Ļeņina ceļš” par ciltslietu zootehniķi, tika izkopts veselīgs ganāmpulks, nebija neviena ar leikozi slima lopa. Par izcilu darbu L.Šnipke vairakkārt saņēmusi goda rakstus, apbalvojumus gan rajona, gan republikas mērogā. Liene aktīvi veica dažādus sabiedriskos pienākumus - bija Tautas kontroles komisijas priekšsēdētāja, darbojās Vērgales skolas vecāku komitejā, lasīja lekcijas lopkopjiem. Pēc kolhoza likvidācijas strādāja Vērgales muzejā kā arhivāre, veiksmīgi realizēja vairākus projektus, organizēja dažādus pasākumus. Apkopoja vīra A.Šnipkes manuskriptus un izdeva grāmatu- „Vērgale laiku lokos-2”.

 

  • Alfrēds Šnipke – dzimis 1932.gada 23.martā – miris 2005.gada 7.maijā.Izglītība – augstākā , beidzis LLA ekonomikas fakultāti. Ilgus gadus strādājis Vērgales kolhozā „Ļeņina ceļš ”- kā brigadieris un dispečers. Vērgales pagasta muzeja dibinātājs, mācīja skolēniem novada vēsturi, arī sastādīt dzimtu ciltskoku. Autors divām grāmatām - „Vērgale laika lokos” un „Vērgale laika lokos-2”. Saņēmis „Sējēja” prēmiju 1992.gadā.

 

  • Andra Treibaha –dzimusi 1966.gadā. Vērgales pamatskolu beigusi 1981.gadā. Pēc tās beigšanas mācās Liepājas lietišķās mākslas vidusskolā Apģērbu modelēšanas nodaļā. Studējusi Latvijas Mākslas akadēmijā Mākslas vēstures un teorijas nodaļā. Pēc tās absolvēšanas strādājusi par pasniedzēju Latvijas Mākslas akadēmijā. Darbojusies modes un apģērba dizaina jomā, bijusi galvenā māksliniece Burda Moden Riga. Mākslinieku savienībā no 1989.gada . 2009.gadā kļuvusi par reklāmas aģentūras „ Publicis Riga” direktori.

 

  • Ivars Helmšteins – dzimis 1965.gadā. Vērgales skolu beidzis 1980.gadā. Mācības turpinājis Aizupes Meža tehnikumā.Barikāžu laikā sargājis Augstākās Padomes namu. Bijis zemessardzes 47.bataljona komandieris. 1999.gadā Ivars Helmšteins kopā ar Latvijas karavīriem un ASV Nacionālās gvardes vienībām piedalījās Mičiganas štata rīkotajās mācībās „Partner challenge”. Ivara Helmšteina vadībā izveidota NBS bāze Šķēdē, kur arī mūsdienās notiek treniņi un armijnieku kaujas mācības. 2002.gada 31. augustā 47.bataljonu pievienoja 44.bataljonam Liepājā. I. Helmšteins raksturots kā izcils komandieris.1995.gadā beidzis Nacionālās Aizsardzības akadēmiju.

 

  • Eduards Celms – dzimis 1884.gada 5. jūlijā – miris 1968.gada septembrī . Ilggadējs Vērgales skolas pārzinis un skolotājs- no 1920 – 1957.gadam. Vērgalē noorganizējis patērētāju biedrību, noorganizējis un vadījis kori. Aktīvs sabiedriskajā dzīvē. Vecākās paaudzes cilvēki vēl šodien ar mīlestību atceras skolotāju Eduardu Celmu.

 

  • Jānis Tamužs – dzimis 1896.gada 22. februārī Vērgales pagasta „ Gravu” mājās rakstnieka Tamuža ģimenē. Miris 1991.gada 11.maijā. Mākslinieks. Gleznotājs. Zīmētājs. Dzīves nogalē uzņemts Mākslinieku savienībā. J.Tamuža zīmējumu un gleznu izstāde Jēkabpils novadpētniecības un mākslas muzejā, organizēja Jurģis Skulme. Viss mākslas mantojums nodots Liepājas muzejam |daudzi agrāko laiku gleznojumi zuduši dažādu laiku maiņās|.

 

  • Vladimirs Aleksandrovs – dzimis 1936.gada 16.novembrī. Miris 1996.gada 28.februārī. Kolhoza „Ļeņina ceļš” valdes priekšsēdētājs. Lielu darbu ieguldījis Vērgales centra sakārtošanā- noasfaltēti centra ceļi, uzcelta sporta halle. Aktīvs sabiedriskais darbinieks. 1995.gadā. Vērgale iegūst Kurzemē sakoptākā pagasta titulu, te lieli nopelni Vladimiram Aleksandrovam.

 

  • Jūlijs Iesalnieks – dzimis 1902.gada 29.maijā.Miris 1976.gada 22.septembrī. Iecienīts skolotājs un aktīvs sabiedriskais darbinieks. Skolas pārzinis Ziemupē. Dibinājis lauksaimniecības biedrību Ziemupē, parakstījis tās statūtus – 1937. .gadā. Režisējis teātra izrādes gan skolā, gan pagastā. Organizējis dziesmu dienas pagastā. Aktivizējis sporta dzīvi .Saņēmis goda rakstu no Liepājas rajona Izglītības nodaļas.

 

  • Alfrēds Valdmanis – dzimis 1908.gada 11.septembrī . Ziemupes pagastā tautskolotāja ģimenē. No 1938.gada 15.jūnija – 1939.gada 25.oktobrim finanšu ministrs. Viņa darbības laikā nodibināts Ārējās tirdzniecības departaments. Pētītas zemes bagātības Latvijā. No 1940.gada janvāra -1941.gada decembrim bijis Ķeguma ģenerāldirektors.

 

  • Kārlis Landers – dzimis 1883.gada 5.aprilī Liepājas apriņķa Vērgales pagastā. Mācījies Liepājas pilsētas skolā. Pēc tās beigšanas 17 gadu vecumā strādājis par skolotāja palīgu Tāšu pagasta skolā. Draudzējies , sarakstījies ar Ļevu Tolstoju .Strādājis kā korektors laikrakstā „ Ļibvskie Novosti”. Sarakstījis Latvijas vēsturi 3 sējumos -izdotas Maskavā un Pēterburgā. Sadraudzējies ar „ lielo norvēģi „ Fritjofu Nansenu /polārpētnieks, okeanogrāfs/.Vēsturnieks, sabiedriskais darbinieks, publicists. Miris 1937.gadā 29.jūlijā Maskavā, domājams nogalināts kā daudzi citi latviešu aktīvisti, kuri dzīvoja un strādāja PSRS .

 

  • Fridrihs Feldmanis – dzimis 1911.gada 16.jūlijā Liepājā. Mācījies Liepājas 5.pilsētas pamatskolā . Mācības turpinājis Valsts Liepājas ģimnāzijā.1934.gada 27.augustā Fridrihs Feldmanis sāka dienēt 1. Liepājas k.p. 1937.gada 11.augustā sekmīgi pabeidza Kara skolu un viņu ieskaitīja 10. Aizputes k.p. ložmetēju instruktoru rotas virsnieku sarakstā.1940.gada 11.martā ar Valsts prezidenta pavēli paaugstināts par virsleitinantu un pēc tam iecelts par sakaru vada komandieri. Miris 1941.gada 14.jūnijā Litenē - viņš tika nogalināts, Sarkanarmijas virsniekiem nežēlīgi sperot ar kājām.

 

 

Lielu paldies par sagatavoto materiālu sakām - Mirdzai Sīpolai un Irinai Kurčanovai!

Izmantoti arī Maritas Hornas sagatavotie raksti no grāmatas "Mūsu Pāvilosta".