Latviešu   |   English   |   Lietuvių
Trešdiena, 29.03.2017
Agija, Aldonis

Bāriņtiesa

Pāvilostas novada bāriņtiesa ir Pāvilostas novada Domes izveidota
aizbildnības un aizgādnības iestāde

 

Pāvilostas novada bāriņtiesas juridiskā adrese:
Dzintaru iela 73, Pāvilosta, Pāvilostas novads, LV-3466;
reģistrēta nodokļu maksātāju reģistrā ar Nr. 90009134661.
 
Bāriņtiesas darbības teritorija ir visa novada teritorija.
 
Kontakti
Bāriņtiesas priekšsēdētāja Santa Ansone
tālr. Pāvilostā 63484565
      Vērgalē 63490991
mob.t. 26019461
 
Sastāvs
Bāriņtiesas priekšsēdētāja Santa Ansone
Bāriņtiesas priekšsēdētājas vietniece Ilze Janvare
Bāriņtiesas locekļi Elga Deviņa
                            Inga Uzare
                            Daiga Jēkabsone
 
 


IEDZĪVOTĀJU ZINĀŠANAI

 

Pāvilostas novada pašvaldība ir noteikusi maksu EUR 1,40 par paraksta apliecināšanu Pāvilostas novada bāriņtiesā, saistībā ar parakstu vākšanu par likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektiem.

 

IEDZĪVOTĀJU PIEŅEMŠANA

 

  • Pāvilostā

                 Pirmdienās un ceturtdienās 8:00 – 13:00/14:00-17:00

 

  • Vērgalē

                 Trešdienās 9:30 – 15:30

                 Piektdienās 9:30 – 14:00

  • Sakā

                 Ceturtdienās 8:00 – 12:30

 

   Notariālās darbības tiek veiktas Pāvilostā un Vērgalē iedzīvotāju pieņemšanas laikā.

 

   Bērnus pieņem vai uzklausa jebkurā darba dienas laikā.

 


 

Bezmaksas mediācija ģimenes strīdos

No 2017. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim valsts budžeta programmas ietvaros būs iespējams saņemt bezmaksas sertificētu mediatoru pakalpojumus, lai palīdzētu risināt domstarpības starp vecākiem, kas skar arī bērnu intereses, un rastu iespēju uzlabot ģimenes locekļu savstarpējās attiecības.

 

lai afišu apskatītu lielāku, uz tā jāuzspiež!

 


Topošajiem audžuvecākiem!
 
   Vairākus gadu desmitus ierastā shēma- bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bija uzaugt bērnu namā. Arī šodien Latvijā ir vairāki tūkstoši bērnu, kuru vienīgās mājas ir bērnu nams. Pajautājot bērniem, vai viņi vēlas dzīvot mājās, ģimenē, atbilde skan - JĀ! Bērna pilnvērtīgai attīstībai nepieciešama ģimeniska vide, mīlestība, rūpes un sapratne.
   Arī Jums – ir tā iespēja bērnam, kuram nav vecāku vai par kuru dažādu iemeslu dēļ nerūpējas viņa īstie vecāki, rast iespēju dzīvot citā ģimenē vai ģimenes aprūpei iespējami pietuvinātos apstākļos. Rūpes un mīlestība ir nepieciešama ikvienam bērnam.
    Ar ārpusģimenes aprūpes formu – audžuģimene arī Jūs varat palīdzēt kādam bērniņam, kurš palicis bez paša svarīgākā - ģimenes.
Audžuģimene- bārenim vai bez vecāku gādības palikušam bērnam nodrošina aprūpi uz laiku, kamēr bērns var atgriezties savā ģimenē vai, ja tas nav iespējams, līdz bērna adopcijai vai aizbildnības nodibināšanai.
Kā kļūt par audžuģimeni?
1.Laulātie (persona), kas vēlas kļūt par audžuģimeni, deklarētās dzīvesvietas bāriņtiesā uzrāda personu apliecinošu dokumentu, kā arī iesniedz šādus dokumentus:
  • Iesniegumu;
  • Ģimenes ārsta atzinumu par laulāto (personas) veselības stāvokli;
  • Psihiatra un narkologa atzinumus par laulāto(personas) veselības stāvokli;
  • Psihologa atzinumu par laulāto (personu) piemērotību audžuģimenes pienākumu veikšanai.
2.Bāriņtiesa mēneša laikā no iesnieguma iesniegšanas lemj par laulāto (personas) piemērotību audžuģimenes pienākumu veikšana
3.Ja bāriņtiesa nolemj, ka laulātie (persona) ir piemēroti audžuģimenes pienākumu veikšanai, laulātie (persona) apgūst mācību kursu atbilstoši audžuģimenes mācību programmai.
4. Bāriņtiesa, piesaistot speciālistus, mēneša laikā pēc mācību kursa beigām veic pārrunas ar laulātajiem (personu), lai konstatētu laulāto (personas) gribu un gatavību iegūt audžuģimenes statusu, un pieņem lēmumu par audžuģimenes statusu.
 Audžuģimene reizi trijos gados papildina zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā, apgūstot audžuģimenes papildu apmācības programmu, kuras apjoms ir 24 akadēmiskās stundas.
Bāriņtiesa var ievietot bērnu audžuģimenē, ja :
  • bērna vecāki ir miruši;
  • bērns ir atrasts;
  • bērna vecākiem ar tiesas spriedumu atņemtas aizgādības tiesības;
  • bērna vecākiem atņemtas bērna aprūpes tiesības;
  • bērns atrodas viņa veselībai vai dzīvībai bīstamos apstākļos;
  • izveidojusies konfliktsituācija starp bērnu un vecākiem vai aizbildni;
  • bērna vecāku ilgstoša slimība.
Audžuģimenes statusu nepiešķir:
  • ja vienam no laulātajiem(personas)atņemtas vai pārtrauktas bērna aizgādības tiesības;
  • ja pārkāptas bērna tiesības;
  • ja laulātie(persona) sodīti par noziedzīgiem nodarījumiem- vardarbību, tā draudu izteikšanu, tikumības un dzimumneaizskaramības pārkāpumiem;
  • ja laulātie (persona)noteikto pienākumu nepildīšanas dēļ atņemts audžuģimenes, viesģimenes vai aizbildņa statuss. 

 

Bērni ir puķes Dieva pasaules dārzā, kas uz laiku ir uzticēti mūsu mīlestībai un kopšanai, bet kas attīstās un aug pēc viņu pašu nesatricināmiem likumiem.»
/Z. Mauriņa/
 
   Papildus informāciju variet saņemt Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā vēršoties pie Bāriņtiesu un audžuģimeņu referentes audžuģimeņu jautājumos Kurzemes reģionā Ivetas Veitas, zvanot pa tālruni, 63429624, 27073874, vai rakstot uz e-pastu: iveta.araja@bti.gov.lv.
 
 
BĀRIŅTIESAS TIESĪBAS, KOMPETENCE UN
SADARBĪBA AR CITĀM INSTITŪCIJĀM
 
  • Bāriņtiesa sadarbojas ar citām bāriņtiesām, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijām, veselības aprūpes un izglītības iestādēm, sociālajiem dienestiem un policijas iestādēm, lai nodrošinātu bērnu vai citas rīcībnespējīgas personas tiesību un interešu aizstāvību.
  • Bāriņtiesa informē pašvaldības sociālo dienestu vai citu atbildīgo institūciju par ģimenēm, kurās netiek pietiekami nodrošināta bērna attīstība un audzināšana un kurām nepieciešama palīdzība.
  • Bāriņtiesa neizpauž informāciju, kas jebkādā veidā varētu kaitēt bērnam vai citai rīcībnespējīgai personai.
  • Bāriņtiesa savas kompetences ietvaros sadarbojas ar Domes amatpersonām, darbiniekiem, komisijām, citām valsts un pašvaldības iestādēm, uzņēmumiem, komercsabiedrībām un organizācijām.
  • Bāriņtiesa aizstāv un nodrošina bērna personiskās un mantiskās intereses attiecībās ar vecākiem un citām personām, kā arī izšķir vecāku un bērnu domstarpības viņu personiskajās attiecībās.
  • Bāriņtiesa izskata iesniegumus un sūdzības par vecāka, aizbildņa, aizgādņa vai audžuģimenes rīcību un, ja nepieciešams, pieņem lēmumu.

 

Bāriņtiesai ir tiesības:
  • veikt amatpersonu un iedzīvotāju aptauju, lai iegūtu ziņas, kas nepieciešamas aizbildnības, aizgādnības, adopcijas vai ar aizgādību saistīto jautājumu izlemšanai;
  • uzaicināt personas uz pārrunām un pieprasīt no tām paskaidrojumus par bērna vai citas rīcībnespējīgas personas personisko un mantisko tiesību aizsardzību;
  • veikt pārrunas ar bērnu bez citu personu klātbūtnes;
  • pārbaudīt bērna vai citas rīcībnespējīgas personas dzīves apstākļus.

 

Bāriņtiesa savas darbības teritorijā veic šādus uzdevumus:
  • apliecina darījumu, ja to slēdz iedzīvotāji, kuru dzīvesvieta deklarēta Pāvilostas novada administratīvajā teritorijā savstarpēji un ar citām personām un darījuma summa nepārsniedz 8537 EUR (6000 Ls);
  • apliecina līdzmantinieku un kopīpašnieku vienošanos par mantojuma vai kopīpašuma sadali (neatkarīgi no īpašuma vērtības), ja sadalāmā manta vai tās daļa atrodas attiecīgās bāriņtiesas darbības teritorijā;
  • ieraksta testamentu grāmatā iedzīvotāju, kuru dzīvesvieta deklarēta Pāvilostas novada administratīvajā teritorijā, pieņem glabāšanā to privātos testamentus (neatkarīgi no novēlētās mantas vērtības), kā arī pieņem bāriņtiesai glabāšanā nodoto testamentu atsaukumus (neatkarīgi no testatora dzīvesvietas);
  • apliecina iedzīvotāju, kuru dzīvesvieta deklarēta Pāvilostas novada administratīvajā teritorijā, pilnvaras (izņemot universālpilnvaras) un pieņem pilnvaru atsaukums;
  • apliecina iedzīvotāju, kuru dzīvesvieta deklarēta Pāvilostas novada administratīvajā teritorijā, paraksta īstumu uz dokumentiem;
  • apliecina tāda dokumenta noraksta, kopijas vai izraksta pareizību, kurš attiecas uz konkrēto personu;
  • pēc līdzēju iesnieguma saņemšanas izsniedz paziņojumu par līguma grozīšanu vai uzteikšanu līdzēju pretējām pusēm, ja to dzīvesvieta deklarēta Pāvilostas novada administratīvajā teritorijā;
  • apliecina parakstu uz nostiprinājuma lūguma zemesgrāmatai, ja viens no līdzējiem deklarējis dzīvesvietu Pāvilostas novada administratīvajā teritorijā;
  • sagatavo dokumentu projektus.

 

   Bāriņtiesas apliecinājums juridiskā spēka ziņā pielīdzināms notariālajam apliecinājumam.
 
NODERĪGA INFORMĀCIJA
 
I. Kārtība, kādā administratīvā procesa dalībnieki var iepazīties ar lietas materiāliem:
  • Administratīvā procesa dalībnieks var iepazīties ar lietas materiāliem, iesniedzot attiecīgu rakstveida iesniegumu bāriņtiesā.
  • Administratīvā procesa dalībnieks iesniegumā par iepazīšanos ar lietas materiāliem norāda vārdu, uzvārdu, personas kodu, dzīvesvietu, lietas nosaukumu, ar kuru vēlas iepazīties, statusu administratīvajā lietā, iesnieguma datumu. Iesniegumu administratīvā procesa dalībnieks paraksta.
  • Ja nav iespējams nodrošināt iepazīšanos ar lietas materiāliem rakstveida iesnieguma saņemšanas dienā, bāriņtiesa informē administratīvā procesa dalībnieku par dienu, kas ir ne vēlāk par trim darbdienām, un laiku, kad būs iespējams iepazīties ar lietas materiāliem.
  • Administratīvā procesa dalībnieks, ierodoties iepazīties ar lietas materiāliem, uzrāda personu apliecinošu dokumentu.
  •  Iepazīšanās ar lietas materiāliem notiek bāriņtiesas telpās bāriņtiesas darbinieka klātbūtnē.
  • Dienā, kad lietu izskata bāriņtiesas sēdē, iepazīšanās ar lietas materiāliem netiek nodrošināta.
  • Personai, kura iepazīstas ar lietas materiāliem, bāriņtiesa nodrošina iespēju izrakstīt no lietas materiāliem nepieciešamo informāciju vai ar tehniskiem līdzekļiem izgatavot nepieciešamo lietā esošo dokumentu kopijas, par to izdarot atzīmi lietas uzziņas lapā.
 
II. Lēmumu pārsūdzības kārtība:
  • Bāriņtiesas lēmumi stājas spēkā un ir izpildāmi nekavējoties. Bāriņtiesas lēmumi ir obligāti visām fiziskajām un juridiskajām personām.
  •  Bāriņtiesas lēmumu ieinteresētā persona var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Pieteikuma iesniegšana tiesā neaptur lēmuma darbību.
  • Ja ieinteresētā persona uzskata bāriņtiesas rīcību apliecinājumu izdarīšanā par nepamatotu, tā var mēneša laikā iesniegt attiecīgu pieteikumu tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
  • Bāriņtiesas atteikumu izdarīt apliecinājumu vai pildīt citas likumā noteiktās darbības ieinteresētā persona mēneša laikā var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
 
VALSTS NODEVAS
(Bāriņtiesu likuma 79.pants)

Valsts nodevas par bāriņtiesas pakalpojumiem ieskaita pašvaldības budžetā.

1) par darījuma akta projekta sagatavošanu — 11,38 euro;

2) par darījuma apliecināšanu — 7,11 euro;

3) par testamenta sastādīšanu vai atsauk­šanu — 18,50  euro;

4) par testamenta pieņemšanu glabāšanā — 34,15 euro;

5) par pilnvaras sagatavošanu — 4,27 euro;

6) par pilnvaras apliecināšanu —  2,85 euro;

7) par paraksta apliecināšanu — 2,85 euro;

8) par apliecinājumu un citu darbību reģistra izraksta sastādīšanu un izsniegšanu —   1,42 euro (par katru lappusi);

9) par noraksta vai izraksta sastādīšanu — 1,42 euro (par katru lappusi);

10) par noraksta, izraksta vai kopijas apliecināšanu — 0,43 euro (par katru lappusi);

11) par paziņojuma izsniegšanu — 4,27 euro;

12) par apliecības izsniegšanu par izsniegto paziņojumu — 4,27 euro;

13) par nostiprinājuma lūguma sastādīšanu — 7,11 euro;

14) par paraksta apliecināšanu uz nostiprinājuma lūguma — 4,27 euro;

15) par mantojuma saraksta sastādīšanu — 48,38 euro;

16) par cita veida dokumentu sastādīšanu — 4,27 euro (par katru lappusi)

Personas, kuras griežas Bāriņtiesā, lai veiktu kādu no augstākminētajiem pakalpojumiem, uzrāda personu apliecinošu dokumentu (pasi vai personas apliecību)  un nepieciešamos dokumentus.

Atkarībā no noslogotības, dokumentu noformēšana un izsniegšana var nenotikt pieprasījuma izdarīšanas dienā, jo Bāriņtiesa prioritāri nodrošina bērna vai citas rīcībnespējīgas personas tiesību un tiesisko interešu aizsardzību.

 

 Kas jāzina vecākiem, kuri dodas uz ārvalstīm un atstāj bērnus Latvijā jeb
vecāku aprūpē esoša bērna nodošana citas personas aprūpē Latvijā un aprūpes uzraudzība


        Bērnu tiesību aizsardzības likuma 45.1 pants nosaka kārtību, kā vecāku aprūpē esošu bērnu var nodot citas personas aprūpē Latvijā un kā ir jāveic bērna aprūpes uzraudzība.
          Kā rīkoties vecākiem, lai bērni paliktu drošos apstākļos pie personām, kas spēj aprūpēt bērnu un nodrošināt viņa interešu ievērošanu?
          Līdz pilngadībai bērns ir vecāku aizgādībā. Tas nozīmē, ka vecākiem ir tiesības un pienākums rūpēties par bērnu un viņa mantu un pārstāvēt bērnu personiskajās un mantiskajās attiecībās. Vecāku prombūtnes laikā var rasties situācija, kad bērnam nepieciešama pārstāvība, piemēram, jāsaņem pase, nepieciešami ārstniecības iestādes un to speciālistu pakalpojumi, var būt situācija, ka nepieciešama nekavējoša operatīva medicīniska iejaukšanās-operācija, vai arī nepieciešams šķērsot valsts robežu, un citi gadījumi.
        Ievērojot, ka bērna interesēs var būt nepieciešamība vērsties valsts, pašvaldības un citās iestādēs, ja vecāki gatavojas doties ārpus Latvijas uz neilgu laiku -līdz trim mēnešiem, fiziskās personas (t.i. bērna pārstāvību) jānoformē ar notariālu apliecināta pilnvaru, kā to paredz Administratīvā procesa likuma 38. panta pirmā daļa. Tas nozīmē, ka vecākiem savlaicīgi, pirms došanās prom no valsts, pie notāra vai bāriņtiesā jāuzraksta pilnvara personai, kuras aprūpē tiek atstāts bērns, pilnvarā precīzi paredzot, kādiem gadījumiem tā būs nepieciešama, kā arī jānorāda derīguma termiņš vai jāparedz nosacījumi, kad pilnvara beidzas. Bērnu tiesību aizsardzības likums paredz kārtību, kādā vecāki var nodot bērnu citas personas aprūpē Latvijā.
        Lai vecāki varētu atstāt bērnu uz laika posmu, kas ilgāks par trīs mēnešiem, citas personas aprūpē, ir jāsaņem bāriņtiesas atzinums.
Kad saņemts Bāriņtiesas atzinums, vecāki vēršas pie zvērināta notāra vai bāriņtiesā, lai sastādītu pilnvaru, ar kuru tiek noteikts, kādā apjomā vecāki pilnvaro sava bērna intereses pārstāvēt citu personu. Tomēr, ja pie zvērināta notāra dosieties bez bāriņtiesas atzinuma, zvērināts notārs, pirms pilnvaras noformēšanas lūgs  bāriņtiesas atzinumu, ka bērna nodošana citas personas aprūpē Latvijā atbilst bērna interesēm un ka attiecīgajai personai ir spējas bērnu pienācīgi aprūpēt. Bāriņtiesa aicina vecākus, kuri plāno izbraukt no Latvijas uz darbu ārzemēs vai cita iemesla dēļ, laicīgi  ierasties bāriņtiesā un nokārtot nepieciešamos dokumentus.
        Ja vecāki aizmirst par saviem pienākumiem
        Darbība vai bezdarbība, kuras rezultātā netiek ievērotas bērna tiesības (bērna atstāšana bez minimāliem iztikas līdzekļiem, pajumtes, aprūpes, aizbildnības) vai citas darbības, kas ierobežo bērna personiskās vai īpašuma tiesības un brīvības, uzskatāmas par amorālām un pretlikumīgām. Bērnu tiesību neievērošana var būt par pamatu bāriņtiesai pieņemt lēmumu par bērna aprūpes tiesību atņemšanu vai lietas par aizgādības tiesību atņemšanu ierosināšanu tiesā.
        Neesiet vienaldzīgi vai pavirši pret saviem bērniem! Kaut arī bērni ir atstāti vecvecāku gādībā, un vecākiem ir zināms, ka bērni būs ļoti labi pieskatīti un aprūpēti, taču, lai nerastos problēmas, sakārtojiet juridiskos jautājumus!
                                
Pāvilostas novada bāriņtiesas priekšsēdētāja
Santa Ansone