Ceturtdiena, 02.04.2020
Imgarde, Irmgarde

NOVADA IEDZĪVOTĀJU SAPULCĒS MINISTRIJA SKAIDRO PAR GAIDĀMO REFORMU

NOVADA IEDZĪVOTĀJU SAPULCĒS MINISTRIJA SKAIDRO PAR GAIDĀMO REFORMU

03.03.2020

      Ik gadu Pāvilostas novada paš­valdība pēc jaunā budžeta apstiprināšanas februāra mēnesī aicina ie­dzīvotājus uz tikšanos Pāvilostas novada iedzīvotāju sapulcēs Vērgalē un Pāvilostā, lai runātu par pagastu, pilsētas un visa novada aktualitātēm. Šogad sapulces notika 18. februārī Vērgalē un 19. februārī Pāvilostā.

      Šogad rīkojot novada iedzīvotāju sapulces, pašvaldība uzsvaru lika uz tuvojošos administratīvi teritoriālo reformu. Tādēļ uz tikšanos ar Pāvilostas novada iedzīvotājiem tika aicināti Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvji, kas varētu plašāk skaidrot ieguvumus un zaudējumus līdz ar jaunā Dienvidkurzemes novada izveidi, kā arī klātienē atbildēt uz iedzīvotāju jautājumiem.

       Savu dalību Pāvilostas novada iedzīvotāju sapulcē Pāvilostā, 19. februārī, apstiprināja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Reformu nodaļas vadītāja vietniece Diāna Orlovska un VARAM Reģionālās politikas departamenta Reģionālās attīstības plānošanas nodaļas vecākā eksperte Indra Ciukša.

 

IEDZĪVOTĀJU SAPULCE VĒRGALĒ

      18.februārī Vērgales kultūras namā notika ikgadējā iedzīvotāju sapulce. Uz to bija ieradušies apmēram 35 cilvēki, to skaitā deputāti Uldis Kristapsons, Elmārs Šēns un pašvaldības darbinieki. Sapulce sākās ar Pāvilostas novada domes priekšsēdētāja Ulda Kristapsona īsu uzrunu un turpinājās ar iepriekš sagatavotu prezentāciju par paveiktajiem darbiem, naudas izlietojumu  aizvadītajā periodā.

 

IEDZĪVOTĀJU SAPULCE PĀVILOSTĀ

       19. februārī Pāvilostas pilsētas kultūras namā uz ikgadējo iedzīvotāju sapulci bija pulcējušies vairāk kā 60 iedzīvotāju. Viņu vidū arī domes priekšsēdētājs, deputāti, pašvaldības izpilddirektors un pašvaldības iestāžu vadītāji.

      Sapulci uzsāka Pāvilostas pilsētas kultūras nama vadītājas vietas izpildītāja Marita Horna, kura apbalvoja Pāvilostas novada pašvaldības un biedrības “Kultūrvēsturiskais vides centrs” kopīgi organizētā konkursa “Ceļā uz gaismu 2019” Pāvilostas pilsētas laureātus: nominācijā “Labākais publiskās ēkas noformējums” sveica Pāvilostas sociālās aprūpes nama kolektīvu un Tūtānu ģimeni  no viesu mājas “Šīfermāja”. Nominācijā “Labākais izglītības iestādes svētku noformējums” sveica Pāvilostas Mūzikas un mākslas skolas mūzikas nodaļas kolektīvu, bet nominācijā “Labākais dzīvojamās ēkas svētku noformējums” apbalvoja Šēnu ģimeni Brīvības ielā  31A, Pāvilostā. Nominācijā “Labākais balkona/dzīvokļa logu svētku noformējums” sveica viesu mājas “Ostgals”, Brīvības ielā  8, īpašniekus Māri Vīgantu un Ingu Vītolu, kā arī Eihvaldu ģimeni Sakas ielā  14, Pāvilostā. Konkursa vērtēšanas komisijas īpašās Pateicības šogad saņēma ēkas Vītolu ielā 6, Pāvilostā, īpašnieki - Kalniņu ģimene, Marta Rolmane, Dzintaru ielā  20, Pāvilostā, un Lita Cebre, Viļņu ielā  13, Pāvilostā.

        Sapulci turpināja VARAM Reformu nodaļas vadītāja vietniece Diāna Orlovska, klātesošajiem pastāstot par reformas ilggadējo vēsturi, kuras aizsākumi meklējami jau 1992. gadā, kad izveidoja ATR (administratīvi teritoriālās reforma) komisiju, bet 1998. gadā tika pieņemts likums par ATR. Kā arī tika izklāstīti mērķi, kādi sasniedzami, īstenojot reformu. Kā galvenie sasniedzamie mērķi ir izvirzīti - izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, kas spēj nodrošināt tām likumos noteikto autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā un sniedz iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus par samērīgām izmaksām; tautsaimniecības attīstība – pašvaldības iespējas veikt nozīmīgus ieguldījumus tautsaimniecības atbalstam, t.sk. infrastruktūrā; valsts iedzīvotāju labklājības veicināšana, nodrošinot konkurētspējīgu atalgojumu un sekmējot iedzīvotāju reemigrāciju; izpildvaras profesionalitātes kāpināšana, izpildvaras un lēmējvaras nošķiršana, kā arī sistēmiskas pieejas veidošana valsts pārvaldē.

       Sapulces dalībnieki gan atzina, ka salīdzinoši nelielajam Pāvilostas novadam ar VARAM izvirzīto mērķu sasniegšanu labi veicas jau šobrīd. Kas iedzīvotāju vidū vēlreiz veicināja sašutumu un neizpratni par VARAM īstenotās reformas lietderību un ekonomisko nepieciešamību.

        VARAM pārstāve Diāna Orlova ar prezentācijas palīdzību zālē sanākušos iepazīstināja ar šobrīd esošā Liepājas reģiona situāciju un plānotā jaunā Dienvidkurzemes (Lejaskurzemes) novada iespējām nākotnē. (PREZENTĀCIJA Nr.1).

        Turpinājumā ar plānotajām attīstības iespējām pašvaldībās un uzņēmējdarbības veicināšanas programmām uzstājās VARAM Reģionālās politikas departamenta Reģionālās attīstības plānošanas nodaļas vecākā eksperte Indra Ciukša, kura prezentācijā (PREZENTĀCIJA Nr.2) iepazīstināja ar reģionu attīstības tendencēm un šī brīža situāciju starp Latvijas novadiem. Proti, ir saredzamas ļoti lielas atšķirības kā izaugsmē, attīstībā un  iedzīvotāju skaita ziņā starp novadiem Latgalē un novadiem Kurzemē. Ministrijas viens no mērķiem, īstenojot reformu, ir mazināt šīs atšķirības un veicināt vienlīdz spēcīgas un attīstītas pašvaldības visā Latvijā.

        Pēc abu VARAM pārstāvju prezentācijām, iedzīvotājiem tika dota iespēja uzdot sev interesējošus jautājumus reformas sakarā. Sanākušie Pāvilostas novada iedzīvotāji gan no Pāvilostas, gan Sakas un Vērgales pagastiem šo iespēja izmantoja un VARAM pārstāvēm jautāja:

       Kas varēs startēt 2021. gada pašvaldības vēlēšanās? Vai iedzīvotājiem jāstājas partijās vai būs kā līdz šim, kad pietika vien ar iedzīvotāju apvienībām?

      VARAM pārstāves atbildēja, ka jaunajās, 2021. gada jūnijā vēlēšanās varēs piedalīties tikai un vienīgi partijas. Iedzīvotāju apvienības vairs nevarēs startēt vēlēšanās.

       Vai varēs pārskatīt un kontrolēt tik lielu novadu - Dienvidkurzemes novadu, kurā apvienoti 26 pagasti un 5 pilsētas?

      VARAM pārstāves atbildēja, ka šis jautājums vistiešāk skars jauno Dienvidkurzemes novadu, taču jau šobrīd Latvijā ir pašvaldības, kurās apvienoti daudzi pagasti, kas darbojas salīdzinoši veiksmīgi. Jaunās domes uzdevums ir izdomāt, kā pārvaldīt un pārredzēt novada teritoriju.

        Prezentācija tika norādīts, ka lieli līdzekļi tiks ieguldīti reģionālajos ceļos. Kur tiks ņemta nauda, lai ceļus sakārtotu? Un pēc kādiem kritērijiem tiks izraudzīti ceļi, kas tiks laboti?

        VARAM pārstāves sniedza atbildi, ka plānā ir paredzēti 300 miljonu izlietojums 4 gadu laikā, lai uzlabotu ceļus Latvijā. Šim VARAM ierēdnes apgalvojumam strikti iebilda Pāvilostas novada domes priekšsēdētājs, norādot, ka nesen publiskajā telpā izskanējis un arī pēdējā notikušajā Kurzemes plānošanas reģiona sēdē Satiksmes ministrs Tālis Linkaitis esot norādījis, ka šāda apjoma finansējums Satiksmes ministrijai nākotnē neesot paredzēts. Šim izskanējušajam faktam piekrist vai to noliegt nespēja arī VARAM pārstāves. VARAM Reģionālās politikas departamenta Reģionālās attīstības plānošanas nodaļas vecākā eksperte Indra Ciukša kā pirmo kritēriju, pēc kuriem izraudzīsies labojamos ceļus, norādīja konkrētā ceļa kvalitāti un otro – vai ceļš veicina sasniedzamību, pakalpojumu un darbavietu pieejamību.

           Savukārt domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons pie VARAM ierēdnēm vērsās ar jautājumu, vai VARAM ir veicis pētījumu par to, vai īstenojot 2009. gada reformu, lielie novadi dzīvo labāk? Domes priekšsēdētājs norādīja, ka, viņaprāt, lielie novadi noteikti nebija ieguvēji pēc 2009. gada reformas un labāk nedzīvojot. Toties salīdzinoši mazajā Pāvilostas novadā IIN (Iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kas sastāda procentuāli lielu daļa pašvaldības budžeta ieņēmumu daļu) uz vienu iedzīvotāju Pāvilostas novadā ir 614 eiro, kas salīdzinājumā ar citām lielajām Latvijas pilsētām vai lielajiem novadiem ir viens no labākajiem rādītājiem. Pāvilostas novads ir apsteidzis tādās pilsētas un novadus kā Liepāju, Nīcas un Grobiņas novadus, Rēzeknes, Valkas, Kuldīgas, Talsu un citus novadus.  Līdz ar to, apvienojot visas astoņas pašvaldības Dienvidkurzemes novadā, Pāvilostas novada iedzīvotāji ar saviem samaksātajiem nodokļiem segs citu pašvaldību ņemtos kredītus un balstīs nabadzīgākos novadus.

           VARAM pārstāve Diāna Orlova atbildēja, ka valstī vispārēji ir pieradījies, ka mazie novadi zemās kapacitātes, speciālistu neesamības un pieredzes trūkuma dēļ nespēj uzņemties daudzas tai nozīmētās funkcijas, tādējādi bremzējot lielo novadu attīstību un izaugsmes iespējas. No otras puses, ja neatbalstīsim mazos novadus, reģionos un attālākajos valsts nostūros nebūs attīstības. Diāna Orlova noradīja, ka ir jāsaprot, ka ir jāpalīdz viens otram.  Bet VARAM ierēdne Indra Ciukša izteicās, ka saprot iedzīvotāju pārmetumus par to, ka Rīgā nogulstas lielākā daļa finansējuma, ir lielākas algas, vairāk iespēju. Protams, Rīgā arī ir reģistrēts vislielākais uzņēmumu un iedzīvotāju skaits, taču jaunajā plānojumā un reformas rezultātā reģionos tiks radītas platformas (biznesa centri, attīstības centri) ar valsts sakārtotu infrastruktūru, kur nobāzēties uzņēmumiem ar savām ražošanas iekārtām un ēkām. Ierēdne aicināja izmanot VARAM investīcijas kā pašvaldībām, tā arī novada iedzīvotājiem, lai reģionos veidotu jaunas darba vietas, palielinātu nodokļu ieņēmumus un veicinātu reģiona attīstību.

       Iedzīvotāji VARAM pārstāvēm jautāja – vai ir izstrādāts vai arī padomā shēma vai modelis, kas paredz vienlīdzīgas iespējas balsošanā un situācijas noteikšanā jaunajā Dienvidkurzemes novadā novadiem ar mazu iedzīvotāju skaitu (piem.,  Pāvilostas novadam ar 2,7 tūkst. iedzīvotāju) un novadiem ar lielu iedzīvotāju skaitu (Piem., Aizputes novadam ar 9 tūkst. iedzīvotājiem vai Priekulei ar 5 tūkst. iedz. skait.)?

        VARAM ierēdnes norādīja, ka aktīvi iedzīvotāji vienmēr esot sadzirdēti. Kā arī Likumā “Par pašvaldībām” tiek izstrādāti metodiskie materiāli iedzīvotāju konsultatīvo padomju izveidei, kuras būs tiesīgas savus jautājumus un idejas nodot jaunievēlētajai domei. Tās būs iedzīvotāju pārstāvniecības, kuras rosinās sava pagasta vai ciema vajadzības iekļaut novada budžetā, un pašvaldība ik gadu noteiktu procentu līdzekļu atvēlēs tieši iedzīvotāju līdzdalībai.

        Iedzīvotāju sapulcē izskanēja arī jautājums, vai jaunajā Dienvidkurzemes novadā Pāvilostas novads nepaliks kā nomale, kurai tiks vien niecīgs finansējums un netiks īstenoti tik daudz projekti kā līdz šim?

          VARAM pārstāve Indra Ciukša norādīja, ka šobrīd daudzas pašvaldības uzsākušas attīstības programmas 2020.-2026.gadam izstrādi, arī Pāvilostas novadam notikusi Pāvilostas novada attīstības programmas 2020.-2026.gadam 1. redakcijas publiskā apspriešana. Ierēdne aicināja iedzīvotājus aktīvi iesaistīties Attīstības programmu izstrādē un apspriešanā, lai jau savlaicīgi varētu tajā iekļaut nozīmīgus projektus un citas novada aktualitātes. Tāpat viņa norādīja, ka plānoti stingrāki projektu realizācijas noteikumi, kuros būs detalizēti atrunāti atbalsta nosacījumi kā apgūt ES fondu finansējumu. Tādējādi, jaunizveidotajām domēm būs sasitoši noteikumi par to, kur un kā konkrēts projekts īstenojams.

        Tāpat izskanēja jautājumi par pašvaldību administrācijas ēku turpmāko likteni, kas tās uzturēs un apsaimniekos, par sadarbībām starp pašām ministrijām, tika jautāts par to funkciju un pakalpojumu uzskaiti, kuras Pāvilostas novads nav izpildījis un nav nodrošinājis saviem iedzīvotājiem līdz šim. Uz šiem jautājumiem VARAM pārstāves konkrētu atbildi sniegt nevarēja, vien piebilda, ka reforma tiek īstenota iedzīvotāju skaita samazinājuma dēļ un ir nepieciešamas gan teritoriālās, gan vadības līmeņu reformas.

         Vēl VARAM pārstāvju uzstāšanās noslēgumā iedzīvotāji pauda viedokli, ka šobrīd, šādi Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijai īstenojot administratīvi teritoriālo reformu, ekonomikas, attīstības un iedzīvotāju labklājības jomā nekas nemainīsies, tikai deputāti būs citi un  administrācija būs attālināti pieejama Liepājā vai Grobiņā.

         Vēl noslēgumā iedzīvotāji un Pāvilostas novada domes priekšsēdētājs pateicās VARAM ierēdnēm Diānai Orlovai un Indrai Ciukšai par drosmi ierasties un aprunāties ar iedzīvotājiem, tādējādi mēģinot atbildēt uz iedzīvotājiem neskaidrajiem jautājumiem, skaidrojot reformas mērķus, norādot veicamos darbus un ieskicējot ieguvumus no reformas.

          Pēc divu stundu sarunas ar VARAM pārstāvēm, iedzīvotāju sapulci turpināja domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons, zālē sēdošos informējot par domes apstiprināto 2020. gada budžetu, kas ir visu novada iedzīvotāju samaksātie nodokļi, tāpēc iedzīvotājiem ir jāzina par tā izlietojumu.

          Mazliet apturpinot diskusijas par reformu, domes priekšsēdētājs minēja, ka iniciatīva par jaunizveidotā novada nosaukuma maiņu no Lejaskurzemes un Dienvidkurzemes novadu nāca tieši no Pāvilostas novada domes un ir patiess prieks, kas valdība tajā ir ieklausījusies. Tomēr joprojām astoņi novadi nav vienojušies ne par administratīvo centru, ne par attīstības centru, jo šis jautājums ir saistīts ar ES finansējumu. Šobrīd kā paredzamais attīstības centrs ir iezīmēta Liepājas pilsēta, bet astoņas pašvaldības ar to nav mierā, jo tas nozīmē, ka lauku teritorijām ES finansējums būs niecīgs vai vispār netiks. Priekšsēdētājs minēja arī to, ka reformas rezultātā noteikti daļa pašvaldības darbinieku darbu zaudēs vai arī tiem tiks piedāvāts darbs apvienotajā Dienvidkurzemes novadā.

            Domes priekšsēdētājs informēja, ka uz 21. februāri novadā ir deklarēti 2755  iedzīvotāji, diemžēl iedzīvotāju skaits ar katru gadu krītas. Bezdarba līmenis Pāvilostas novadā uz 31.01.2020. ir salīdzinoši zems, vien 5.7% jeb 88 bezdarbnieki, no kuriem 6 ir ilgstošie bezdarbnieki, bet lielākā daļa – 54 iedzīvotāji ir bezdarbnieka statusā mazāk par 6 mēnešiem.

          2020. gada kopējais budžets ir 3,9 miljoni eiro. Taču procentuāli lielāko daļu (33%) no tā aizņem pedagogu algas, ko pašvaldībai iemaksā valsts. Otrs lielākais naudas izlietojums jeb 935 116 EUR (25%) tiek paredzēts novada ekonomiskai darbībai, bet trešais lielākais finansējums  jeb 424 787 EUR (11%) tiek novirzīts atpūtai, kultūra un reliģija. Šogad tā saucamā “ceļu naudā” paredzēta 112 000 eiro apmērā, kuru novirzīs Tirgus ielas (Pāvilostā) bruģēšanai posmā no Dzintaru ielas līdz E. Šneidera laukumam (ietve gar TOP veikalu), gājēju pārejas izgaismošanai pie skolas, lai skolēni un iedzīvotāji droši un pārredzami varētu pāriet pār ielu, ceļu greiderēšanai, grants uzbēršanai, sniega attīrīšanai no brauktuvēm, ceļa zīmju iegādei un uzstādīšanai utt., bet šogad nav paredzēti ceļu asfaltēšanas darbi. Ar detalizētāku 2020. gada Pāvilostas novada pašvaldības budžetu varēs iepazīties novada avīzes marta izdevumā.

            Kā nepatīkama ziņa visiem vecākiem un arī pašvaldībai 2019. gada vidū nāca ziņa par to, ka valdība lēmusi sākumskolu skolēnu ēdināšanu novirzīt kā pašvaldības funkciju, vairs neparedzot tai valsts finansējumu. Šos līdzekļus valdība lēma novirzīt pirmsskolu pedagogu atalgojuma palielināšanai. Taču gala rezultātā valdība sākumskolas skolēnu brīvpusdienām noņemto finansējumu pirmsskolas pedagogu algām nepielika un arī brīvpusdienas sākumskolai neatjaunoja. Domes priekšsēdētājs informēja, ka Pāvilostas novada dome lēma, ka Pāvilostas novadā visiem novada pirmsskolas izglītības iestāžu audzēkņiem un abu skolu skolēniem pienākas pašvaldības apmaksātas brīvpusdienas. Tāpat dome lēma palielināt pirmsskolas auklīšu algas, bet par 5 % ir palielinātas pašvaldības darbinieku algas, un arī  šogad pašvaldība saviem darbiniekiem 50% apmērā apmaksās veselības apdrošināšanu. Domes priekšsēdētājs arī informēja zālē sēdošos par projektiem, kas jau ir veiksmīgi realizēti, kā vienu no tiem minot pērn maijā svinīgi atklāto molu pagarināšanas projektu, kas dzīvē ir sevi attaisnojoši un pierādījis, kas ostas vārtos vairs smilts saneši neveidojas, tādējādi ietaupot finansiālos līdzekļus, lai smiltis no ostas vārtiem izsmeltu. Naudas izteiksmē tie ir ap 25 000 EUR.

            Tāpat domes priekšsēdētājs pauda prieku, ka pamazām, bet stabili attīstās arī Pāvilostas osta, kur sadarbojoties SIA “Boatpark”, Pāvilostas ostai un pašvaldībai, tiek realizēti dažādi projekti. Kā vienu no piemēriem minot Igaunijas un Latvijas pārrobežu projektā “Uzlabota laivu ostas infrastruktūra un ostu tīkla attīstība Igaunijā un Latvijā” iegādāto ceļamkrānu jahtu un kuteru izcelšanai ar jaudu 25 tonnas. Osta šogad plāno īstenot arī projektu par ostas šķembotā laukuma labiekārtošanu, to nobruģējot, kā arī automātisko barjeru (šlagbaumu) iegādi un uzstādīšanu pie Pāvilostas novadpētniecības muzeja virzienā uz promenādi un pie ostas galvenajiem vārtiem ( Dzintaru ielā 2A) virzienā uz ostas teritoriju.

          Līdz ar ostas attīstību, veiksmīgi ostas teritorijā attīstās arī uzņēmējdarbība. Proti, laivu un jahtu servisa un remontu centrs “Boatpark” plāno attīstīties, no pašvaldības iznomājot blakus esošo zemes gabalu, kur divus gadus bāzējās SIA “Kaunas tiltai” strādnieki, lai tur paplašinātu jahtu apkopes un servisa centru.

            Pieskaroties ostas darbiem, priekšsēdētājs Uldis Kristapsons pastāstīja arī par Pāvilostas promenādes darbiem, kas tik tikko noslēgušies, bet promenādi svinīgi atklās maijā, pilsētas svētku ietvaros.

             Priekšsēdētājs pastāstīja, ka piešķirts 2647,95 EUR Pāvilostas pilsētas kultūras nama bērnu deju kolektīvu tērpu iegādei dalībai 2021. gadā notiekošajos Dziesmu un deju svētkos Rīgā, kā arī svētku norisei budžetā paredzētu vairāk kā 5000 eiro liels finansējums. Kā arī palicis viens nepadarīts darbs no pērnā gada. Proti, Rīvas ciema daudzdzīvokļu māju kanalizācijas sakārtošana. Pirmreizējais izsludinātais iepirkums pārsniedza budžetā paredzēto finansējumu. Projektētājs pārtaisīja tehnisko projektu, kurā tika samazināta sūkņstacijas jauda, un iepirkumu sludināja atkārtoti. Šobrīd iepirkums ir veiksmīgi noslēdzies un tuvāko divu mēnešu laikā tiks uzsākti darbi.

         Tāpat domes priekšsēdētājs minēja, ka lielas diskusijas raisīja jautājums par finansējuma piešķiršanu Pāvilostas mūzikas un mākslas festivālam “Zaļais stars”, kurš šogad notiks 10 reizi. Deputāti izteica  viedokli, ka visdrīzāk festivāls notiks pēdējo reizi, kā arī  piektdienas labdarības koncertā biļetes netiek tirgotas, bet koncerta organizēšanai finansējums tomēr nepieciešams. Spraigā viedokļu apmaiņā tika nolemts piešķirt 6500 EUR festivālam “Zaļais stars”.

        Kā informēja domes priekšsēdētājs, šogad plānots sakārtot Pāvilostā laukumiņu Dzintaru ielas un Tirgus ielas krustojumā, kur paredzēts novietot pilsētas pulksteni, labiekārtot laukumu un nomainīt apstādījumus. Nepietiekamā finansējum dēļ, šis projekts netika īstenots pagājušā gadā. Pašvaldība šī projekta īstenošanai no LAD saņēmusi 30 000 eiro.

   

Rakstu veidoja:

korespondente Vita Braže un

sabiedrisko attiecību speciāliste Marita Kurčanova

 

 

Foto: M. Kurčanova

 

IEDZĪVOTĀJU SAPULCE VĒRGALĒ 18.02.2020.

IEDZĪVOTĀJU SAPULCE PĀVILOSTĀ 19.02.2020.

Ar iedzīvotājiem Pāvilostā tikās VARAM Reformu nodaļas vadītāja vietniece Diāna Orlovska.

 VARAM Reģionālās politikas departamenta Reģionālās attīstības plānošanas nodaļas vecākā eksperte Indra Ciukša

 

« Atpakaļ