Ziemupē
Ziemupe Neliela apdzīvota vieta Baltijas jūras krastā pa vidam no Liepājas uz Pāvilostu. Pirmo reizi vēstures rakstos minēta 1422.gadā. Līdz 1954.gadam pastāvējusi kā Ziemupes pagasts, tad pievienota Vērgales pagastam, nupat Pāvilostas novadam. Mūsu bagātība - vēl joprojām klusā, neskartā, skarbā, retiem augiem bagātā Ziemupes jūrmala. Ziemupes spēks ir jūras šalkas un viršu ziedi, sirsnīgi un viesmīlīgi ļaudis. Brauciet ciemos, pārliecinieties paši! Ziemupi sasniegsiet, ja braucot pa ceļu Liepāja - Ventspils tā 27. km nogriezīsieties uz jūras pusi.
Braucot pa Liepājas- Ventspils ceļu
Ziemupei
Ar kāpu smiltīm
Pieputējušas manas acis.
Un nav vairs ne ceļa, ne taciņas,
Lai varētu aiziet prom.
Kā putna spārni palss
Pār mani saudzējot gulst
Ziemupes kaiju balss.
Un nav svarīgi, ja atrodas kāds,
Kurš nesaprot –
Starp basām priedēm,
Aszālēm, kadiķu ogām
Glabājas mana sirds
Un Ziemupei tic.
Daiga Kadeģe
Ziemupe no putna lidojuma
Lieldienas Ziemupē. Šūpoles pie Tautas nama tapa, pateicoties brāļu Brēdiķu atbalstam
Piemiņas vieta līnijkuģim „Maskava”
Ziemupes jūrmalas stāvlaukumā
Septiņgadu kara (1756.-1763.) gaitā 1758. gada vasaru un rudeni Krievijas eskadra kopā ar Zviedrijas floti bloķēja Zundas kanālu, liedzot ielauzties Baltijā Lielbritānijas flotei. 19. septembrī (pēc jaunā stila) Kuģa bojājumu dēļ tika saņemta pavēle atgriezties Kronštatē, līdz kurai „Maskava” tā arī netika. 7. oktobrī trijos dienā kārtējais viļņu brāziens salauza stūres pinni, bugspritu un fokmastu. No spēcīgas šūpošanās kuģa tilpnē izveidojās „lielā sūce”. 8. oktobra naktī kuģi izmeta uz sēkļa 20 kilometrus uz ziemeļiem no Liepājas. Tā kā bugsprits un fokmasts lūstot uzkrita tieši uz glābšanas laivām, komandai nācās izcelties krastā ar paštaisītiem plostiem.
10. oktobrī piekrastē izdevās atrast dažas laivas un nogādāt krastā pēdējos, kas vēl palika uz kuģa. Nākamajā dienā vētra pārlauza kuģi divās daļās. Tā pakaļgals nogrima mazāk par kabeļtauvu (1 kabeļtauva = 182,88 m) no krasta. Kaut viļņi izmeta krastā daudz ko no aprīkojuma, kara materiāliem un pārtikas krājumiem, jūrnieki cieta badu. No bada un aukstuma katru dienu nomira līdz 20 cilvēku. Kopā brāļu kapā Kurzemes kāpās tika apglabāti 98 „Maskavas” jūrnieki.
2010 gada vasarā tika paveikts viss, lai 25.jūlijā varētu atklāt piemiņas zīmi bojā gājušajiem jūrniekiem..jau pēc 252 gadiem.
Zobenzivs ekspozīcija Ziemupes tautas namā
Zobenzivs tika izskalota Ziemupes jūrmalā 2007. gada 12. augustā. Tas ir unikāls atradums, jo šīs sugas zivis ir tipiskas okeānu zivis un Baltijas jūrā sastopamas reti. Izskalotā zobenzivs bija 2, 08 m gara un svēra 37 kilogramus, tās augšžokļa pagarinājums, jeb „zobens” bija aptuveni 70 centimetrus garš. Speciālisti noskaidrojuši, ka zobenzivs ir apmēram 10 gadu veca. Ekspozīcijas galvenais eksponāts ir tās mulāža, kuru izgatavojuši mākslinieki Kirils Panteļejevs un Ieva Lapiņa no radošās grupas “Trīs muskatrieksti”. +37129437166
Foto: Vizma Ģēģere
Ziemupes baznīca
Citu Kurzemes baznīcu vidū Ziemupes evaņģēliski luteriskā baznīca izceļas ar pieticīgajiem izmēriem (25 x 11m) un arhitektonisko vienkāršību, jo tai nav pat zvanu torņa (iespējams, to ietekmējis savulaik noteiktais liegums būvēt augstus un maldinošus orientierus kuģu ceļu tuvumā). Sākumā baznīca bijusi no koka, tās altāris darināts 1684. gadā, un ir vienas no agrīnākajiem dekoratīvās tēlniecības paraugiem ar attīstīta baroka iezīmēm, tādēļ tās kokgriezumi un gleznojumi ieņem nozīmīgu vietu Kurzemes dekoratīvās mākslas apskatā. Mūra dievnams celts 1748. gadā. Baznīcā atrodas Latvijā ievērojamākā harmoniju būvētāja liepājnieka Jura Bokuma firmā 20. gados darinātais mūzikas instruments – harmonijs. Saņemts dāvinājumā un restaurēts, Ziemupes draudzei tas labi kalpo arī šobrīd. +371 26274155, ieeja pret ziedojumiem.
Foto: Andris Zaļkalns
Kadiķu audze
Viena no izcilākajām kadiķu audzēm Latvijā, aptuveni 2 hektāros aug 536 kadiķi. Nozīmīga arī stāvās vilkakūlas un smilts grīšļu pļava. Ziemupes kadiķu audze ir īsts dabas brīnums – savdabīga tīraudze no dažādu šķirņu, formas un lieluma kadiķiem. Tā ir viena no lielākajām, daudzveidīgākajām un veselīgākajām kadiķu audzēm Latvijā. Kadiķu puduri veido dažādus labirintus un istabiņas. Šeit atbraukušie bērni labprāt mēdzot iztēloties, ka kadiķi patiesībā ir noburti pasaku tēli. Savukārt vienā no kadiķu istabiņām kāds jaunais pāris reiz sedzis savu kāzu gultu. Gaisotne šeit patiešām ir īpaša – svaigajam piejūras gaisam kopā ar vieglo kadiķu aromātu esot īpaši veselīga iedarbība. Šai savdabīgajai vietai noteikts mikrolieguma statuss, tādēļ tā apmeklējama tikai vietējo gidu pavadībā +371 29437166.
Foto: Māris Kreitenbergs
Eiropas nozīmes īpaši aizsargājams
dabas liegums „Ziemupe”
Platība: 2458 ha
Dibināšanas gads: 1987
Dabas liegumā aug jūrmalas zilpodze, kas attēlota novada ģerbonī. Tas ietver mežus ar lielām balzāmkārkla audzēm un piekrasti no Ziemupes līdz Rudupei. Mūsu kāpās atradīsiet daudz interesantu augu - pusmēness ķekarpapardi, egļu lāčtauci, plostbārdi. Ja veiksies, tad te satiksiet kukaini - skudrlauvu. Varēsiet priecāties par dabas veidotiem sūnu rakstiem. Pārgājienus un ekskursijas vides gida pavadībā pa Ziemupi variet pieteikt +371 29437166.
Padomju armijas karaspēka daļa
Padomju laikos jūras piekrastē no Liepājas līdz Akmeņragam bija izvietotas septiņas PSRS armijas karaspēka daļas. Lielās valsts robeža tika sargāta no gaisa, jūras, sauszemes. Līdzās Ziemupes baznīcai atradās karaspēka daļa Nr. 90450 P
Pamestā dzīvojamā māja
Foto: Vizma Ģēģere
Foto: Daina Vītola
Aužuļu liepa
Ceturtā dižākā liepa Latvijā (7,65 m) savu vārdu ieguvusi par godu Aužuļu mājām, kuru sētā tā augusi. Māju sen vairs nav. Zinātāji stāsta, ka liepai varētu būt ap 380 gadu. Stipri cietusi 2005.gada janvāra vētrā. Blakus liepai 2007. gada 9. maijā tika iestādīta jauna liepiņa. Vieta apmeklējama tikai vietējā gida pavadībā +371 29437166.
Foto: Daina Vītola
Akmens krāvums
Agrāk, kamēr piekraste vēl nebija apmežota, lielu postu iedzīvotājiem sagādāja jūras smilšu uzbrukums lauksaimniecībā izmantojamajām zemēm. Lai smiltis aizkavētu, ziemupnieki krāvuši garu akmens grēdu. Tāda ir viena no vairāk kā kilometru garā krāvuma rašanās versijām. Vieta apmeklējama tikai vietējā gida pavadībā +371 29437166.
Foto: Māris Kreitenbergs
Zaļmežu dižakmens
Vietējās nozīmes dižakmens ir 3.1m garš, 2.8m plats un 1.45m augsts. Tā apkārtmērs ir 9.5m un tilpums 6 km2. Bez zinoša gida akmens nav viegli atrodams. Ieteicami piemēroti apavi, jo akmens pieejams pa slapjām meža stigām un taciņām. Vieta apmeklējama tikai vietējā gida pavadībā +371 29437166.
Vīnkalnu dižakmens
Dižakmens ir 5.2m garš, 3.6m plats un 1.7m augsts. Tā apkārtmērs ir 14.8m un tilpums 10 kubikmetri. Akmens ticis postīts, cenšoties to sadalīt ar urbumu palīdzību. Bez zinoša gida akmens nav viegli atrodams. Ieteicami piemēroti apavi, jo akmens pieejams pa slapjām meža stigām un taciņām. Vieta apmeklējama tikai vietējā gida pavadībā +371 29437166.
Foto: Andris Grīnbergs
Stāvkrasts pie Ziemupes
Jūras krasts šeit ir neparasti gleznains un mainīgs. Stāvkrasta augstums svārstās no 5 līdz 12 metriem. Pēdējo gadu laikā jūra sauszemei atņēmusi vairāk kā 10 m platu joslu. Kāpās ļoti savdabīga augu valsts, kuru varat iepazīt gida pavadībā +371 29437166.
Foto: Daina Vītola
Ziemassvētku vecītis Ziemupē
„Smiltnieki”, Vērgales pagasts, Pāvilostas novads
Ziemsvētku Vecītis katru gadu decembrī gaidīs ciemos lielos un mazos, pazīstamos un jaunus draugus. Atkal kursies ugunskurs, gaisā dejos uz ugunskura vārītās zāļu tējas garaiņi un neatvairāmo Pankūku Rūķa, turpat cepto, pankūku smarža, kas saldi jauksies ar neatņemamo Ziemassvētku sastāvdaļu – karsto piparkūku aromātu... Jau no tālienes saklausāmas mūzikas skaņas, kas nepārprotami ziņos, ka svētki ir šeit! Iesim rotaļās, dziedāsim karaoki uz īstas skatuves, tīsim paši savas vaska sveces, zīmēsim un sūtīsim pa pastu pašgatavotus apsveikumus saviem mīļajiem. Arī Ziemsvētku Vecīša četrkājainie draugi ir noilgojušies Jūs satikt! Ziemassvētku vecītis lūdz iepriekš pieteikties pa tālruni +371 29122204
Vējš manā bērnības logā
Triec smiltis ar augošu spītu,
Un kāda no kāpmales priedēm
Diez vai sagaidīs rītu.
Tādās naktīs nevaru aizmigt
Sen nav Ziemupē būts.
Aivars Grava
GADĀS ARĪ TĀ .....
Ziemupē pie viesu mājas "LAIKAS" 2009. gadā 27. novembrī ap plkst. 5.30 uz sēkļa uzskrēja poļu tankkuģis " Romanka " . Kuģi izdevās novikt no sēkļa tikai 29. novembrī ap plkst. 17.00 . Trijās dienās, kas iekrita brīvdienās, kamēr kuģis atradās pie krasta, Ziemupi katru dienu apmeklēja apmēram tūkstots interesentu.
Foto: Daina Vītola
Foto: Daina Vītola
Foto: Daina Vītola
