Trešdiena, 20.06.2018
Rasa, Rasma, Maira

Ziemupē

    Ziemupe- neliela apdzīvota vieta Baltijas jūras krastā pa vidam no Liepājas uz Pāvilostu. Pirmo reizi vēstures rakstos minēta 1422.gadā. Līdz 1954.gadam pastāvējusi kā Ziemupes pagasts, tad pievienota Vērgales pagastam, nupat Pāvilostas novadam. Mūsu bagātība - vēl joprojām klusā, neskartā, skarbā, retiem augiem bagātā Ziemupes jūrmala. Ziemupes spēks ir jūras šalkas un viršu ziedi, sirsnīgi un viesmīlīgi ļaudis. Brauciet ciemos, pārliecinieties paši! Ziemupi sasniegsiet, ja braucot pa ceļu Liepāja - Ventspils tā 27. km nogriezīsieties uz jūras pusi.
Braucot pa Liepājas - Ventspils ceļu
 
Ziemupei
Ar kāpu smiltīm
Pieputējušas manas acis.
Un nav vairs ne ceļa, ne taciņas,
Lai varētu aiziet prom.
Kā putna spārni palss
Pār mani saudzējot gulst
Ziemupes kaiju balss.
Un nav svarīgi, ja atrodas kāds,
Kurš nesaprot –
Starp basām priedēm,
Aszālēm, kadiķu ogām
Glabājas mana sirds
Un Ziemupei tic. 
                                                                               Daiga Kadeģe
 
 
Ziemupe no putna lidojuma
 
 

Sociālās rehabilitācijas un izziņas centrs cilvēkiem ar invaliditāti "Dvēseles veldzes dārzs"

"Laivenieki", Ziemupe
+371 63431535, +371 22007874

info@redzigaismu.lv
www.redzigaismu.lv

Liepājas Neredzīgo biedrības sociālās rehabilitācijas un izziņas centrs lauku vidē ,,Dvēseles veldzes dārzs”, Ziemupē, piedāvā aizvien jaunas atpūtas un rehabilitācijas iespējas, domājot par cilvēkiem ar invaliditāti, viņu atbalsta personām, kā arī ģimenēm ar bērniem. Šeit iespējams ir ne tikai atpūsties brīvā dabā, baudīt sauli un skaisto centra apkārtni, bet arī izmēģināt dažādas fiziskas aktivitātes, vingrinot prātu un ķermeni.

Tiem, kuriem patīk sportot brīvā dabā, šeit ir iespēja izmēģināt āra trenažierus, kuri ir paredzēti dažādu muskuļu grupu attīstīšanai, tostarp, cilvēkiem ar dažāda veida invaliditāti. Tāpat, centrā ir izveidota cilvēkiem ar invaliditāti pielāgota peldvieta, kurā peldi var izbaudīt arī ratiņkrēslā sēdošie, kā arī vecāka gada gājuma cilvēki, kuri vairs nejūtas tik stabili uz savām kājām. Savukārt, domājot par tiem, kuriem vairāk pie sirds ir intelektuālas aktivitātes, centrs piedāvā izmēģināt lielformāta spēli brīvā dabā – ,,Āra šahs un dambrete” ar spēles figūrām, kuru augstums pārsniedz 0,5 m. Šis ir inovatīvs rehabilitācijas pakalpojums Latvijā ar mērķi attīstīt cilvēkiem ar invaliditāti gan intelektuālās spējas, gan psihoemocionālo stāvokli. Bez visa tā, centrā ir izveidots arī košumaugu labirints, kurš augot stiepsies vidēji 1,5 m augstumā un ir pielāgots ar īpaši segumu ratiņkrēslā sēdošiem.

Visi šie pakalpojumiem ir domāti ne tikai cilvēkiem ar invaliditāti un viņu atbalsta personām, bet ikvienam lauku tūrisma interesentam bez maksas.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

  

Piemiņas vieta līnijkuģim „Maskava”
Ziemupes jūrmalas stāvlaukumā

Līnijkuģis “Maskava” bija viens no Krievijas eskadras flotes kuģiem septiņgadu karā (1756.-1763.g.), kurā iesaistījās visas tā laika Eiropas lielvalstis. 1758.gada septembrī kuģa bojājumu dēļ „Maskava” (garums 46m, platums 12m), ar 600 jūrnieku lielu komandu un 66 lielgabaliem uz tā, saņēma pavēli atgriezties Kronštatē, līdz kurai tā arī netika.

   7.oktobrī, lielās vētras laikā nodarīto postījumu dēļ, pretī Ziemupei kuģis pilnībā zaudēja vadību, to uznesa uz sēkļa. Tā kā lūstot mastiem tika sadauzītas glābšanas laivas, kuģa ļaudis uz krastu devās pašmeistarotos plostos. 10.oktobrī ar dažām Ziemupē sadabūtām laivām krastā nogādāja pēdējos kuģotājus. Nākamajā dienā vētra uz sēkļa uznesto burinieku pārlauza uz pusēm. No aukstuma un bada nomira 98 jūrnieki, kurus apglabāja Ziemupes kāpās.

    Tikai 2010.gada 25.jūlijā, jau pēc 252 gadiem, Ziemupes jūrmalā tika uzstādīta piemiņas zīme bojā gājušajiem jūrniekiem.
 
Foto: Daina Vītola
Foto: Daina Vītola
 
Zobenzivs ekspozīcija
Ziemupes tautas namā
+37129437166
  Zobenzivs tika izskalota Ziemupes jūrmalā 2007. gada 12. augustā. Tas ir unikāls atradums, jo šīs sugas zivis ir tipiskas okeānu zivis un Baltijas jūrā sastopamas reti. Izskalotā zobenzivs bija 2, 08 m gara un svēra 37 kilogramus, tās augšžokļa pagarinājums, jeb „zobens” bija aptuveni 70 centimetrus garš. Speciālisti noskaidrojuši, ka zobenzivs ir apmēram 10 gadu veca. Ekspozīcijas galvenais eksponāts ir tās mulāža, kuru izgatavojuši mākslinieki  Kirils Panteļejevs un Ieva Lapiņa no radošās grupas “Trīs muskatrieksti”.
 Foto: Daina Vītola

 

Ziemupes baznīca
+371 26274155 (ieeja pret ziedojumiem)

  Citu Kurzemes baznīcu vidū Ziemupes evaņģēliski luteriskā baznīca izceļas ar pieticīgajiem izmēriem (25 x 11m) un arhitektonisko vienkāršību, jo tai nav pat zvanu torņa (iespējams, to ietekmējis savulaik noteiktais liegums būvēt augstus un maldinošus orientierus kuģu ceļu tuvumā). Sākumā baznīca bijusi no koka, tās altāris darināts 1684. gadā, un ir vienas no agrīnākajiem dekoratīvās tēlniecības paraugiem ar attīstīta baroka iezīmēm, tādēļ tās kokgriezumi un gleznojumi ieņem nozīmīgu vietu Kurzemes dekoratīvās mākslas apskatā. Mūra dievnams celts 1748. gadā. Baznīcā atrodas Latvijā ievērojamākā harmoniju būvētāja liepājnieka Jura Bokuma firmā 20. gados darinātais mūzikas instruments – harmonijs. Saņemts dāvinājumā un restaurēts, Ziemupes draudzei tas labi kalpo arī šobrīd. 
Foto: Andris Zaļkalns
Foto: Māris Kreitenbergs
 
                                Eiropas nozīmes īpaši aizsargājams

Dabas liegums „Ziemupe”

+371 29437166
(variet pieteikt pārgājienus un ekskursijas vides gida pavadībā pa Ziemupi)
 
Platība: 2458 ha
Dibināšanas gads: 1987
  Dabas liegumā aug jūrmalas zilpodze, kas attēlota novada ģerbonī. Tas ietver mežus ar lielām balzāmkārkla audzēm un piekrasti no Ziemupes līdz Rudupei. Mūsu kāpās atradīsiet daudz interesantu augu - pusmēness ķekarpapardi, egļu lāčtauci, plostbārdi. Ja veiksies, tad te satiksiet kukaini - skudrlauvu. Varēsiet priecāties par dabas veidotiem sūnu rakstiem.
Foto: Daina Vītola
 
Padomju armijas karaspēka daļa 
    Padomju laikos, lai pasargātu lielo Liepājas kara bāzi - Karostu - no iespējamiem imperiālistu uzbrukumiem, gar jūras krastu (PSRS robežu) ik pēc 25km tika izvietoti zenītraķešu divizioni. Šeit atradās karaspēka daļa Nr. 90450 P.
     Ziemupe, kā lielās PSRS robeža, tika sargāta gan no jūras, gan pa gaisu, gan gar krastu pa sauszemi. Dzīve Ziemupē bija paskarba - lai kādam nerastos vēlme robežu šķērsot pa jūru, tika sadedzinātas zvejnieku laivas. Uz jūru varēja iet noteiktā laikā un noteiktā vietā. Jūras mala tika ecēta divās kārtās, regulāri gar to patrulēja robežsargi.
     Agrāk šajā vietā atradies Ziemupes pagasta centrs. Pati pirmā Ziemupes skolas ēka atradās netālu no Gulēnu mājām un sen ieskalota jūrā. Pagasta valdes un tiesas ēka vēl daļēji saglabājusies (tagad privātīpašums). Līdz 1926.gadam ēkā atradusies skola. Skolā bijušas 3 klases ar diviem skolotājiem. Pirms I Pasaules kara tajā strādājis skolotājs Erharts, bet, kad iesaukts karā, skola tika slēgta un tajā izveidoja „fišereju” – telpas zivju tīrīšanai un sālīšanai mucās. 1919.gadā skola atsāka savu darbību, līdz tās telpas kļuva par šaurām un to pārvietoja uz Ziemupes muižas ēku. Padomju gados ēka tika izmantota kā sporta zāle karavīriem.
    Bet nav ļaunuma bez labuma. Padomju armijas klātbūtne pasargāja Ziemupes jūrmalu no stihiskas apbūves, tās tuvums pasargāja līdzās esošo Ziemupes baznīcu no padomju varas represijām.
 
     
Ziemupes kara daļas virsnieku māja, tagad jau pārbūvēta par skaistu savrupnamu.
 Foto: Vizma Ģēģere
Foto: Daina Vītola
 
Aužuļu liepa
+371 29437166
   Ceturtā dižākā liepa Latvijā (7,65 m) savu vārdu ieguvusi par godu Aužuļu mājām, kuru sētā tā augusi. Māju sen vairs nav. Zinātāji stāsta, ka liepai varētu būt ap 380 gadu. Stipri cietusi 2005.gada janvāra vētrā. Aizlauztajam zaram ieduroties zemē sākusi dzīt  jaunas atvases, veidojot savdabīgus vārtus.
Blakus liepai 2007. gada 9. maijā tika iestādīta jauna liepiņa. 
 
 Foto: Daina Vītola
Akmens krāvums
+371 29437166
(vieta apmeklējama tikai vietējā gida pavadībā)
   Agrāk, kamēr piekraste vēl nebija apmežota, lielu postu iedzīvotājiem sagādāja jūras smilšu uzbrukums lauksaimniecībā izmantojamajām zemēm. Lai smiltis aizkavētu, ziemupnieki krāvuši garu akmens grēdu. Tāda ir viena no vairāk kā kilometru garā krāvuma rašanās versijām.
Foto: Māris Kreitenbergs
 
Stāvkrasts pie Ziemupes
+371 29437166
(vieta apmeklējama vietējā gida pavadībā)
    Jūras krasts šeit ir neparasti gleznains un mainīgs. Stāvkrasta augstums svārstās no 5 līdz 12 metriem. Pēdējo gadu laikā jūra sauszemei atņēmusi vairāk kā 10 m platu joslu. Kāpās ļoti savdabīga augu valsts.
 
 Foto: Daina Vītola
 
 

"1836" stabiņš

Kā dāvana Latvijai simtgadē, tiek īstenots projekts 1836. Tā mērķis ir izveidot vienojošu1836 km garu tūrisma ceļu apkārt Latvijai. projektā iesaistījās arī Pāvilostas novada ļaudis, piedaloties posmā no Jūrkalnes līdz Ziemupei. Šī gājiena noslēgumā Ziemupē tika ierakts "1836 ceļu". Pirmo reizi šo gājienu vēsturē līdzekļi tika saziedoti, pateicoties novada ļaudīm. Ar atbalstītāju palīdzību un dāsnumu 1836 stabiņš tagad atrodas arī Ziemupes jūrmalā. Pateicoties šim projektam, Pāvilostas novadam un Ziemupei ir par vienu īpašu un nozīmīgu stāstu vairāk. Stasts 1836!

Foto: Daina Vītola

 

Rūķupe

Ziemupes jūrmalas stāvlaukums
+371 29400470
Rūķupe ir vieta, kas atrodas starp divām upēm un jūru. Tā nav radusies ne vakar, ne aizvakar, bet tā ir pastāvējusi vienmēr. Šeit ik dienas notiek lieli un mazi brīnumi, kurus ne vienmēr var saskatīt, bet sajust gan!
Civilizācija un paaudzes mainījušās, dažas pasaules brukušas, dažas atstātas aizmirstībā un izzudušas, bet rūķu gēns nav zudis un tas no jauna grib savu tautu un tās vēsturi citiem rādīt.
Foto: Jānis Škapars, TVNET

Ziemassvētki Rūķupē

Tas ir laiks un vieta, kur ne tikai satikt Ziemassvētku vecīti un rūķus, bet arī darboties meistarotavās, piedalīties labdarības akcijā "Piepildīsim Lielo Dāvanu maisu" un atvērt sirdi rūķiskam priekam!
Lai arī Jūsu devīze būtu - darīt, radīt, palīdzēt!
Foto: Jānis Škapars, TVNET

 

 
GADĀS ARĪ TĀ .....
 
  Ziemupē pie viesu mājas "LAIKAS" 2009. gadā  27. novembrī ap plkst. 5.30 uz sēkļa uzskrēja poļu tankkuģis  " Romanka " . Kuģi izdevās novikt no sēkļa tikai 29. novembrī ap plkst. 17.00 . Trijās dienās, kas iekrita brīvdienās, kamēr kuģis atradās pie krasta, Ziemupi katru dienu apmeklēja apmēram tūkstots interesentu.
Foto: Daina Vītola
Foto: Daina Vītola
Foto: Daina Vītola

 

Īsceļi
NOVADA KARTE