Otrdiena, 20.11.2018
Anda, Andīna

Vērgalē

     Vērgales pagasta vēsture

Vērgale atrodas 30 km uz Z no Liepājas. Tās teritorija, galvenokārt, plešas piejūras zemienē, austrumu daļa iesniedzas Rietumkurzemes augstienē. Pusi minētās teritorijas klāj meži, kuri bagāti ar augiem un dzīvniekiem. Vērgales pagasts robežojas ar Baltijas jūru , Medzes, Dunalkas un Sakas pagastu. Vērgale ar vārdu “Virgenare” dokumentā – Kurzemes sadalīšanas līgumā starp Kurzemes bīskapu un vācu ordeni pirmo reizi minēta 1253.g. 4. aprīlī. Ir ziņas, ka Vērgales teritorija tikusi iznomāta Villekinam, Bertoldam Šteinam, vēlāk pievienota Kuldīgas komturejai, tad Gothardam Ketleram, Gerhardam fon Noldem, 1612.g. Vērgale pārdota Heinriham fon Sakenam. Sakenu dzimtas īpašumā tā atradusies līdz 1722. gadam, kad muiža pārdota Georgam fon Bēram. Piektā paaudzē pēc tā 1920. gadā šos īpašumus zaudēja barons Ditrihs fon Bērs.

                Vērgaļu (toreizējais nosaukums) pagasts nodibināts 1877. gadā. Īsi pirms Pirmā pasaules kara to pievienoja Medzes pagastam, Latvijas I Republikas laikā tas kļuva patstāvīgs. Padomju okupācijas gados Vērgalei pievienoja Ziemupi, daļu no Tāšu un Medzes pagasta. 1947.g. Vērgales pagastā nodibināja pirmo kolhozu “Zelta druva”. 1948.g. tika izveidoti vēl divi kolhozi-‘’ Jaunais ceļš’’ un ‘’Uzvara’’, vēlāk visus apvienoja zem nosaukuma ‘’Ļeņina ceļš’’. 1948.g. Nodibināja kolhozu “Kaija” Ziemupē, “Kopdarbs” Saraiķos, vēlāk abus apvienoja zem nosaukuma “Kopdarbs”. Pagastā darbojas Vērgales kultūras nams, Ziemupes tautas nams, četras bibliotēkas. Deju kolektīvs “Vērgalīte” darbojas augstā līmenī, kopš 1990. g. piedalījušies visos  Vispārējos Latvijas dziesmu un deju svētkos. Darbojas senioru ansamblis “Vakarvējš”. Īpaši aktīvi ir  sportisti. Ievērojami attīstījies tūrisms. Vērgale izceļas ar vides sakārtotību, jau 1995.g. ieguva sakoptākā pagasta nosaukumu Kurzemē. Vietējas nozīmes arhitektūras pieminekļi – Vērgales muižas komplekss, Vērgales baznīca, Saraiķu baznīca, Mazkažu dzīvojamā māja, kalpu māja Dangaskalni. Ievērojamākās senvietas: Elku kalns (pilskalns), Ošenieku senkapi /attiecas uz m. ē. 5.gs./, Bruņinieku kapi(Zviedru kapi ), Mazkalnu viduslaiku kapi. Vērgales skolas pirmsākumi meklējami ap 1780. - 1790. gadu, kad krodzinieks Raudīte, kurš bijis arī baznīcas ērģelnieks, mācījis iesvētāmos jauniešus. Pirmā skola uzcelta 1828.g., bijusi ar 5 istabām. Otrā skolas ēka uzcelta1871.gadā, šajā namā skolēni mācījušies līdz 1922.g. 26.okt., kad skola pārcēlās uz Vērgales muižas pili. Ievērojamu darbu Vērgales vēstures izpētē  veicis novadpētnieks Alfrēds Šnipke (1932. - 2005.), sarakstījis grāmatas “Vērgale laiku lokos” un “Vērgale laiku lokos 2”. 2009.g. Vērgales pagasts apvienojies ar Sakas novadu izveido Pāvilostas novadu.

       Vērgales simbols -  gulbis
     Gulbji ir regulāri Vērgales dīķu iemītnieki.
 
 Foto: Evija Brikmane
 
 
Vērgales muižas komplekss
+371 29338335
   Muižas ēka celta 18.gs., bet 1837.gadā pārbūvēta pēr barona Bēra pasūtījuma kā medību pils. pils pārbūvēta vēlā klasicisma jeb ampīra stilā. Ēka celta kā divstāvīga garenbūve ar augstu cokolstāvu un četrslīpu jumtu un diviem centrālajiem četrkolonnu portikiem garenfasādēs. Pils telpās saglabājušās ozola kāpnes, krāsns durtiņas, daļā telpu- grīdas segumi. Pilī no 1922. gada 26. oktobra atrodas Vērgales pamatskola. Pils priekšā atrodas parādes pagalms, to veido divas simetriski viena otrai iepretim novietotas celtnes, kuras ir stipri pārbūvētas, tomēr saglabātas daudzas klasicisma stilam raksturīgas detaļas. Kalpotāju dzīvojamā ēkā atrodas bibliotāka, komunālā sainmiecība, zēnu mājturības un tehnoloģijas kabinets. Bijušajā klētī- kultūras nams, pagasta pārvalde. Vērgales muižas ansamblis ir viens no savdabīgākajiem ampīra muižas komplekiem Kurzemē.
 
 
Vērgales muižas parks ir 3,5 ha liels. Parks stādītās koku rindas veido regulāru zīmējumu. Parkam ir arī vēsturiska nozīme- 1905. gadā pie parka kokiem soda ekspedīcija nošāva vairākus Vērgales nemierniekus. Pils parka pusē bijis iekārtots rožu dārzs, stādi esot vesti pat no Itālijas. Vecākās paaudzes sievietes stāstījušas, ka ganu meitas vasaras dienas vidū, kad gotiņas sadzītas kūtīs dunduru dēļ, skrējušas skatīties ziedošās rozes- tas bijis burvīgs skats.
 
 
 
Foto: Andris Paipa
 
Vērgales pagasta muzejs
    
„Dīķenieki”, Vērgale

+371 29338335

    Muzejs iekārtots vienā no Vērgales muižas kompleksa ēkām, bijušajā spirta brūzī. Tajā atrodas arī ļoti seni, unikāli eksponāti - akmens cirvji, senas bronzas rotas lietas.  Ēkā saglabājies viens no lielākajiem manteļskursteņiem Kurzemē. Manteļskurstenis ir pavards ar atklātu liesmu ēdienu gatavošanai, bet dūmi tiek izvadīti no telpas pa atklāto skursteņu eju.

Darba laiks:
1.10.-31.05. P.-Pk. 9:30-16:30
1.06.-30.09. T.-Sv. 9:30-16:30             
                      
Pārējā laikā iepriekšēja pieteikšanās.
 
    Ieeja skolēniem  EUR 0,25

    studentiem un pensionāriem EUR 0,50

    pārējiem EUR 0,70

Gida pakalpojumi Vērgales pagasta teritorijā par vienu ekskursiju EUR 5,00

 

 

 

 
Foto: Marita Kurčanova
Vērgales ev. lut. baznīca
un piemineklis mīlētājiem
+371 29338335
  Baznīca dibināta 1597. gadā. Pirmā mūra ēka varētu būt celta 17.gs. beigās. Zem baznīcas atradušās kapenes, kuras aizbērtas 1841.g., kad Vērgales baznīca tika pārbūvēta. 1985.g. baznīca tiek nojaukta. No jauna uzcelta 1992.gadā. Apkārt baznīcai kapi. Kādā kapu plāksnē iekalti vārdi "Mēs citādi nevarējām...". Ikviens vērgalnieks jums zinās pastāstīt traģisko stāstu par mīlētājiem - barona Štempeļa dēlu un kalpu meiteni Annu Lazdiņu. No dzīves viņi aizgāja 1912. gadā nošaujoties, jo kārtu aizspriedumi neļāva viņiem būt kopā šai saulē. Viņi izvēlējās būt kopā miruši, atstājot pēcnāves vēstuli ar lūgumu apglabāt viņus vienā kapā. 


Foto: M. Kreitenbergs

Piemineklis mīlētājiem

     Foto: Varis Sants

 

Īsceļi
NOVADA KARTE