Trešdiena, 20.06.2018
Rasa, Rasma, Maira

Sakas pagastā

Sakas pagasta vēsture

Sakas vārds pirmo reizi rakstos minēts 1230. gadā. No 13.gs. Otrās puses līdz pat Livonijas karam Saka ir bīskapu īpašums, kuri to vairākkārt izlēņojuši. No 15.-18.gs. Sakā saimnieko Ostenzakenu ģimene. Divu nelielu upīšu – Durbes un Tebras – sateces vietā, kur savu tecējumu uz jūru sāk Sakas upe, ir vēsturiskais, teikām un nostāstiem apvītais Sakas (Sacezes) centrs ar Kursu un Bruņinieku pilskalniem, ar Sakas Lejas luterāņu baznīcu. Hercoga Jēkaba valdīšanas laikā (1642.-1682.) Sakā ir bijusi osta, kuru savās interesēs izmantojuši tirgoņi no Aizputes. Gada laikā ostā ienākuši no 50 – 150 tirdzniecības kuģi, pārsvarā no Holandes. Rosīgo ostas dzīvi pārtrauca zviedru – poļu karš. Līdz mūsdienām saglabājusies viena no ostas noliktavām. Ap 1890.g., apvienojot sīkos Sakas pagastus izveidoja Upesmuižas pagastu, kura administratīvā teritorija ir vairākkārt mainīta. Pirmā pasaules kara laikā kara kuģu apšaudē nopostīja Akmeņraga bāku un Ulmales muižu. 20.gs. 30.tajos gados Sakas Grīņos ieceļoja latgaļu ģimenes, kas tur iekopa ap 60 saimniecību. Traģiski notikumi Grīņos risinājās Otrā pasaules kara laikā, kad vācu vara nežēlīgi izrēķinājās ar sarkano partizānu atbalstītājiem. Padomju laikā Sakas teritorijā nodibinājās vairāki kolhozi. Vēlāk visus pievienoja k/z “Centība”. Sakas novadu šķērso arī Rīvas upe, kuras mežonīgie civilizācijas neskartie krasti vilina dabas mīļotājus un makšķerniekus. 70% no novada teritorijas sedz meži.

 

 

Akmeņraga bāka

+371 2 8350899

56° 49" 91' N 21° 03" 43' E

   Pirmā 18 m augstā bāka Akmeņragā uzbūvēta 1864.gadā. Akmeņraga bāka pārējo Latvijas bāku vidū izceļas ar savu atrašanos kuģošanai vienā no bīstamākajām vietām visā Baltijas jūras piekrastē. Tās gaisma atzīmē akmeņainu, apmēram divas jūras jūdzes jeb 3,7 km garu sēkli, kurš iesniedzas jūrā ziemeļrietumu virzienā. Jūras dziļums šajā sēklī ir tikai nedaudz virs diviem metriem. Vieta, kur atrodas bāka, palikusi turpat, bet piekraste gadu gaitā atkāpusies. Neskatoties uz to, ka šeit jau no 1879. gada dega navigācijas uguns, Akmeņrags pieredzējis vairākas kuģa katastrofas. No tām zināmākā ir Latvijas tvaikoņa Saratow uzskriešana uz sēkļa 1923. gada septembrī. Saratow 1919. gadā uz neilgu laiku kļuva par Latvijas pagaidu valdības mājvietu.
   Pašreizējais 35m augstais bākas tornis uzcelts 1921. gadā, bet iepriekšējo bāku nopostīja I Pasaules kara laikā. Akmeņraga bākas divas bākugunis, zaļā krāsā, iedegas reizi 7,5 sekundēs.
   Ir iespēja uzkāpt Akmeņraga bākā pa vītņveida kāpnēm. Uzkāpjot bākā, paveras fantastisks skats uz jūru un apkārtnes mežiem. Bāka ir Akmeņraga galvenā rota. 2011. gadā realizējot projektu tika rekonstruēts ceļš līdz Akmeņraga bākai.
   Tālu aiz Akmeņraga robežām izskanējusi informācija par unikālo dzintaru un akmeņu kolekciju, kuru vāc bākas uzraudze.
   2013.gadā atjaunots gan iekšējais, gan ārējais krāsojums.
Ieejas maksa:
Pieaugušajiem- 0.70€
Pensionāriem, skolēniem, studentiem- 0.70€
Bērniem- 0.30€
Darba laiks:
Vasarā (maijs-septembris)
P.-Pk.8:00-17:00, S.Sv. un citā laikā iepriekš piesakoties.
Ziemā (oktobris, aprīlis)
P.-Pk.10:00-15:00. Jebkurā laikā vēlama iepriekšēja pieteikšanās.
 

Pieejamas auto stāvvietas un telšu vietas par maksu.

                     

Foto: Raimonds Rāts

 


Sakaslejas evanģeliski luteriskā baznīca

+371 29124128
(apmeklējumu pieteikt iepriekš)

   Baznīca celta ap 1560. gadu vietā, kur agrāk atradusies Sakas osta. Baznīcu grezno vairāk nekā simt septiņdesmit gadus vecs kuģa modelis. Ļaudis ticēja, ka tas aizsargā jūrasbraucējus no bojāejas. Latvijā ir tikai dažas baznīcas, kur kuģa modelis celts goda vietā.


Foto: Daina Vītola

 Sakaslejas evanģeliski luteriskā baznīca

 

Ģeomorfoloģiskais dabas liegums

Strantes – Ulmales stāvkrasts

   Stāvkrasts stiepjas vairāku desmitu kilometru garumā, un tā augstums dažviet sasniedz pat 16 m. Atcerieties, ka stāvkrastu veido smiltis un māls, tāpēc staigāt pa tā pārkarēm un atrasties zem tām ir bīstami, jo var veidoties noslīdeņi. Vētras laikā viļņi brāžas pāri liedagam un iegraužas stāvkrastā, tādejādi ik gadus jūra atkaro sev pa gabalam sauszemes.

 
Ebreju kapi Grīņu rezervātā
+371 29226273, +371 26424920
(vieta apskatāma gida pavadībā) 
   Pie Liepājas - Ventspils šosejas Grīņu rezervātā Karpas upes ziemeļu krastā ir norāde „Fašisma Upuru kapi”. Ieejot mežā apmēram 200 metrus, nogriežoties pa kreisi nokļūsiet uz kapu vietu ar piemiņas akmeni. Blakus akmenim nolikta lelle stikla futlārī, kas ir savdabīgs piemiņas akmens tiem ebreju bērniem, kas arī tika nošauti. Tā ir Pāvilostas un apkārtnes ebreju atdusas vieta.
    1941. gada 28. oktobra rītā tika savākti Pāvilostas ebreji un viņu bērni, kas mācījās skolā. Bet 29.oktobrī pie Karpas upes mežā ebrejiem lika izģērbties, atdzina pie iepriekš izraktās bedres un nošāva 60 Pāvilostas un apkārtnes ebrejus.
 

 Ulmales (Pinnu) upurakmens

    Pie Pinnu upurakmens mūsu senči pulcējušies jau 13. gadsimta beigās. Šis ir viens no spilgtākajiem bļodakmens paraugiem. Bļodas diametrs ir aptuveni 60 cm, bet dziļums - aptuveni 15 cm. Ļaudis ārstējušies ar dobumā sakrājušos ūdeni un te ziedojuši pateicībai par izdziedināšanos. Ļaudis runā, ka ūdens iedobumā nesasalstot pat 20 grādu salā!

 
Īsceļi
NOVADA KARTE