Latviešu   |   English   |   Lietuvių
Otrdiena, 17.10.2017
Karīna, Gaits

Pāvilostā

Pāvilosta – romantika, adrenalīns un piedzīvojums garšas kārpiņām

 

           "Pāvilosta ir kā robeža starp cilvēku radīto pasauli un dabas pirmatnējo spēku, īstu un patiesu. Tādēļ šo vietu ir iecienījuši cilvēki, kuri meklē patiesas emocijas, mieru un klusumu.

            Ejot pa smilšaino pludmali, vējš sapinas matos, sāļais jūras gaiss piepilda plaušas un sirds sāk pukstēt viļņu šalku ritmā. Šīs sajūtas ir tik tīras, vienkāršas un spēcīgas, ka gribas tās piedzīvot atkal un atkal.

             Pāvilosta ir kā kartupelis, vārīts ar visu mizu, biezpiens ar lociņiem un siļķe, tas it kā nav daudz, bet tīrs un patiess it visā.

             Pāvilostā katrs var atrast veidu, kā iekļauties dabas simfonijā, kļūstot no klausītāja par daļu no tās. Vienam tas ir adrenalīns, kas rodas, uz  vējdēļa spēkojoties ar jūru, citam lielākais prieks ir paša noķerta zivs, bet īstu romantiku var rast siltās jūlija nakts peldēs zem zvaigžņotās debess.  

             Pāvilosta ir kārtīga kurzemniece – lepna, spītīga un neatkārtojama."

http://www.festivalszalaisstars.lv/


Pāvilostas vēsture

       Jau vairāk kā 135 gadus Baltijas jūras krastā kā vecs un krastam pietauvojies burinieks savu dzīvi dzīvo Pāvilostas pilsēta, vai kā vietējie dēvē – Āķagals.

Cauri Pāvilostai plūst Sakas upe, kas ir viena no visīsākajām, tikai 6 km, un visdziļākajām upēm Latvijā, vietām dziļums sasniedz pat 11 m.

       Pilsētas pirmsākumi meklējami 1879. gadā, kad vācu barons Otto Fridrihs fon Lilienfelds šeit dibināja ostu un pilsētu, to nosaukdams sava brāļa – Kurzemes gubernatora Paula fon Lilienfelda vārdā – par Pāvilostu (Paulshafen). 1878. g. Uzsākta molu izbūve, kas baronam Lilienfeldam izmaksāja 8 tūkst. Zelta rubļu. Pāvilostas straujāka attīstība sākās reizē ar Liepājas kara ostas izbūvi, ko uzsāka 1893.g. un kuras būvdarbos izmantoja Pāvilostas un sakas puses akmeņus. 19.-20.gs. mijā sākās burukuģu būve. Pāvilostā uzbūvēti 15 buru kuģi, kuru tālākie kravu pārvadājumi sasnieguši Francijas un Spānijas krastus. 1. Pasaules kara ugunis stipri izpostīja pāvilostnieku burukuģu un motorlaivu floti. Ap 1935. gadu zvejnieki apvienojās kooperatīvā un, pārcietuši 2. Pasaules kara vētras, 1947.g. nodibināja zvejnieku arteli “Dzintarjūra”.1974.g. Tas kļūst par Liepājas z/k “Boļševiks” nodaļu, jo tāda ir valsts politika.

       Atmodas laika nestās pārmaiņas ir skārušas arī Pāvilostu – nesaimnieciskās darbības rezultātā bijusī zvejnieku kopsaimniecība tiek novesta līdz bankrotam, taču zvejas ļaudis atrod savu vietu – uzsāk piekrastes zveju, kas padomju laikos bija liegta, un atjauno kuteru floti, iepērkot tos no Gotlandes zvejniekiem. Diemžēl šodien vairāki kuģu īpašnieki, lai tiktu pie Eiropas savienības naudas par izstāšanos no zvejas, izvēlējušies šos kuģus sagriezt. 1972. gada maijā uzsākti Pāvilostas alus darītavas celtniecības darbi, bet alus ražošanu tā uzsāka 1978. gadā. Rūpnīcā tika nodarbināti ap 90 strādājošo, kuriem Pāvilostā tika uzcelta labiekārtota 24 dzīvokļu māja. 1994. gadā rūpnīca tika nodota nomā privātpersonai. Nomas līgums netika izpildīts, kā rezultātā rūpnīca pilnīgi pārtrauc ražošanu.

       Veidojot pilsētas simboliku vēlākajos gados, pāvilostnieki smēlušies idejas no pilsētas vēstures liecībām un apkārtējās dabas. Pāvilostas pilsētas ģerboni izstrādājis arhitekts Gunārs Lūsis – Grīnbergs, kurš iepazīstoties ar Pāvilostas vēsturi un saistību ar Lilienfeldiem, savā ģerboņa skices variantā iezīmēja 3 lilijas no Lilienfeldu dzimtas ģerboņa. 1995. gadā Pāvilostas pilsētas ģerboņa izstrādātais variants tika iesniegts Heraldikas komisijā Rīgā. Ģerbonis tika apstiprināts 1997. gada 21. novembrī. Savukārt Pāvilostas pilsētas karogs izgatavots , apstiprināts un iesvētīts 2004. gadā. Karoga tapšanā tika iesaistīts SIA “Dizaina birojs Līnija” direktors Juris Ivanovs un māksliniece Ilze Lībiete, kura apņēmās izstrādāt karogam skices un izšūt karogu zīdā. Ar izstrādātajām skicēm tika iepazīstināti un aptaujāti pāvilostnieki, kuri par karoga krāsām izvēlējās zilo, balto un smilšu dzelteno krāsu. Karoga centrā attēlots pilsētas ģerbonis – sudraba laukā sarkana kāpu priede uz tādas pašas akmeņu pamatnes; sarkanā galvā zelta lilijas. Šobrīd karogs pieejams jebkuram interesentam un kopš šā gada pavasara tas lepni plīvo pie daudzām mājām gan svētkos, gan ikdienā.

       Pāvilostas pilsēta ir viena no retajām, kurai ir sava himna. Dziesma “Pāvilosta” tika ierakstīta 2000. gadā grupas “Liepājas brāļi” izpildījumā, tās mūzikas autors ir pāvilostnieks Uldis Marhilēvičs, bet tekstu sarakstījis Guntars Račs. 2009. gada maijā pilsētas himnu iedziedāja Pāvilostas jaunieši.

       Pēdējos gados Pāvilosta pārvērtusies par mazu un mīlu tūrisma pilsētu. No tipiskās zvejas ostas tā kļuvusi par jahtu, kuteru, un lauvu pieturas vietu. Pāvilosta spēj aizraut ar svaigi kūpinātām zivīm, straujiem izbraucieniem jūrā, ar pašgatavotām koka laivām, zinošiem gidiem ekskursijās un smaržīgām pirtsslotiņām silti izkurinātās pirtīs. Par viesu labsajūtu rūpējas viesu māju saimnieki, zvejnieki, veikalnieki un vietējie ražotāji. Pāvilostas pilsēta kopš 2009. gada jūlija ir Pāvilostas novada centrs, kurā apvienojušies Pāvilostas pilsēta, Sakas un Vērgales pagasti.

 

 

Iesakām apskatīt Pāvilostā

 

"Pāvilosta vienkārši ir jābauda! Jāsajūt jūras enerģija, jāpriecājas par saulrietiem, jāklausās vēju šalkās un jāizbauda miers un maģiskā Pāvilostas vide.”

Uldis Marhilēvičs

 

 

 

PĀVILOSTAS NOVADPĒTNIECĪBAS MUZEJS

un Laivu māja

 

Dzintaru iela 1, Pāvilosta
+371 63498276,+371 29226273
pavilosta.muzejs@tvnet.lv

N 56°53.359E 21°10.368
 

Darba laiks:
15.05.-14.09
. - T.-Pk.: 9.00-17.00; S,Sv: 12.00-16.00; P,O: Slēgts
15.09.-14.05. - P.-Pk.: 9.00-17.00; S,Sv: Slēgts
 

Ieeja skolēniem  EUR 0,25

         studentiem, invalīdiem, pensionāriem EUR 0,50

         pārējiem EUR 1,00

Bezmaksas ieeja: Pāvilostas novada skolu audzēkņiem; bērniem līdz 6 gadu vecumam; Latvijas muzeju darbiniekiem, ICOM biedriem; ekskursiju gidiem; masu mediju pārstāvjiem; atsevišķos pasākumos - visiem muzeja apmeklētājiem.

Izstādes apmeklējums  EUR 0,25
Gida pakalpojumi muzejā par vienu ekskursiju EUR 3,00
Gida pakalpojumi ārpus muzeja par vienu ekskursiju EUR 10,00
Izstādes telpas noma (viena stunda) EUR 4,50

 

    1879. gada 22. maijā vācu barons Otto Fridrihs fon Lilienfelds dibina ostas pilsētu, nosaucot to sava brāļa - Kurzemes gubernatora Paula Lilienfelda vārdā - Paulshafen – vēlāk Pavlovskaja gavaņ – tagad Pāvilosta un ieliek pamata akmeni pirmajai mūra ēkai Pāvilostā - no sarkaniem ķieģeļiem un laukakmeņiem būvētajai loču mājai. Kopš 1992. gada ēkā atrodas Pāvilostas novadpētniecības muzejs, kura krājumos glabājas vairāk nekā 10 000 priekšmetu. Muzejs lepojas ar daudzām unikālām lietām, ko ir vērts apskatīt - 18. gadsimta kaltām bronzas saktām un jostām, zvejas rīkiem, 19. gadsimta 60. gados Rīgas meistara Lugviga Teodora Aula radīto pianīnu "L.TH.Aull. Riga", kas ir viens no senākajiem zināmajiem meistara darinājumiem, Sakas novada tautas tērpu, kurš 2003. gada XXIII Latviešu Vispārējos Dziesmu un deju svētkos tautastērpu skatē ieguva godpilno 1.vietu u.c. 2012. gadā apmeklētājiem atvērts muzeja mansarda stāvs ar izstāžu zāli.
    Blakus muzejam atrodas Laivu māja, kurā apskatāmi lielgabarīta eksponāti. Savulaik ēkā glabājusies laiva, ar kuru glābšanas dienesta komanda devusies jūrā glābt nelaimē nokļuvušos zvejniekus un jūrniekus. Pirmā glābšanas komanda organizēta 1891. gadā. Tās vadītājs bijis pieredzējušais zvejnieks Otto Butlers, vēlāk Jānis Freimanis, kuriem izdevies izglābt 118 zvejniekus un jūrniekus. Par to viņi vairākkārt apbalvoti ar naudas prēmijām un valdības medaļām. 

 

 

 

Kājceliņš „Ceļš kāpās”

Audēju pulciņš „Lumstiņš”, kurā darbojas 7 audējas, realizējot projektu „Ceļš kāpās” 2015. gada vasarā aicināja ikvienu noaust garāko kājceliņu novadā. To pa gabaliņam visas vasaras garumā noauda vietējie iedzīvotāji un pilsētas viesi. Kopā piedalījās 190 cilvēki, no Vācijas, Dānijas, Zviedrijas, Anglijas, Ukrainas, Francijas, Lietuvas, ASV un no 32 dažādām Latvijas pilsētām. Kājceliņa aušanā piedalījās 5 laimīgie jaunlaulātie, kuri iemūžināja savu pirmo darbu. Kājceliņa garums 21,6m un platums 68cm. Noaustais kājceliņš šobrīd apskatāms Pāvilostas novadpētniecības muzejā.

 
 

2016. gada 27. augustā atvērta jauna ekspozīcija ''Padomju laiki Pāvilostā 50.- 80. gadi.''

  

Pāvilostas Lielais akmens (Jūrakmens)

  50m no krasta, jūrā, viļņi apskalo Pāvilostas Lielo akmeni (Jūrakmeni) – lielāko jūrakmeni Baltijas jūras Kurzemes piekrastē. Tā augstums virs grunts 3,5m (ūdenī 1,5m), apkārtmērs ir 15m. Padomju laikā šis akmens bija robežzīme, jo civiliedzīvotāji gar jūras krastu drīkstēja pārvietoties no Ziemeļu mola līdz Lielajam akmenim.

 

Moli 

   1878.gada ziemā vācu barons Otto Fridrihs fon Lilienfelds par saviem līdzekļiem uzsāk divu paralēlu molu - Ziemeļu un Dienvidu – būvi. Sākotnējos ostas vārtus veidoja no pāļu rindām un uz kadiķu zariem klātiem akmeņu krāvumiem. Akmeņu kraušanas darbos bijušas nodarbinātas arī sievietes. 1929.gadā molus pagarina ar betona blokiem. Kanāla garums - 950m. Tomēr kanāla šaurā ieeja (52m) un paralēli izbūvētie moli apgrūtina lielāku kuģu kustību. Padomju gados, kad molus uzraudzīja robežsargi, pastaigas pa tiem bija aizliegtas. Pirms gadiem desmit šādu aizliegumu vairs nebija, bet akmeņu krāvums vētru un ledus iešanas ietekmē bija kļuvis pastaigām bīstams. 2010.gadā moli piedzīvoja rekonstrukciju, un nu tie atkal ir droši pastaigām. Šobrīd Ziemeļu mola garums ir 287m, Dienvidu– 297,5m.

 

 Rotu darbnīca, veikals "Jūras rotas"

Dzintaru iela 7A, Pāvilosta

+371 29401273, +371 20610511

redzetdebesis@inbox.lv

www.redzetdebesis.lv

https://www.facebook.com/JurasRotas/

 

Rotaslietas no Jūras krastā atrastiem akmeņiem, stikliņiem, kociņiem, dzintariem un pārakmeņojumiem. Interjera priekšmeti un vides objekti.

 

 

 

 

Kuģis "Dole"

   Pāvilostas zvejnieku kolhozā "Dzintarjūra" 1950-tajos 60-tajos gados flotes sastāvā dominēja RB tipa zvejas kuģi, kas tika būvēti Vācijas Demokrātiskajā republikā (Austrumu Vācijā). Vienīgais saglabātais RB tipa zvejas kuģis Latvijā. Kuģa izmēri : garums – 18.20 m, platums – 5.22 m, augstums – 2.5 m. Kuģis tika dāvināts Pāvilostas novadpētniecības muzejam un pateicoties KKF (Kultūrkapitāla fonda) atbalstam 2005. gadā tika restaurēts un kalpo kā tūrisma apskates objekts.

  

Eiropas nozīmes īpaši aizsargājams dabas liegums

„Pāvilostas pelēkā kāpa”

Platība: 42,5 ha

Dibināšanas gads: 2007
    Platākā pelēkā kāpa Latvijā - virzienā gar jūru 1,5km, no jūras uz sauszemi līdz 812m. Natura 2000 teritorija. Platība 42,5 ha, izveidots 2007.g., lai nodrošinātu īpaši aizsargājamu biotopu – ar lakstaugiem klātu pelēko kāpu, pelēkās kāpas ar sīkkrūmu audzēm, mežainas jūrmalas kāpas, Piejūras zemienes smiltāju līdzenumu sausu virsāju un tos apdzīvojošo īpaši aizsargājamo sugu aizsardzību.
   Kopā ar jūru, pilsētiņas vēsturisko apbūvi un ES aizsargājamiem biotopiem: priežu mežu, embrionālajām un priekškāpām, un reti sastopamo mitro pludmali ar avotiem veido vienotu unikālu piekrastes ainavu.

Pludmalei pieguļ platākā pelēkā kāpa Latvijā. Visskaistākā tā ir jūlija otrajā pusē un augustā, kad mazā mārsila un čemurainās mauragas ziedēšnas laikā pelēkā kāpa iekrāsojas dzelteni violetos toņos. Kāpas apskatei ir izveidota divstāvīga skatu platforma.

 
 

Vētras priedes 

    Tā gadiem spītējusi skarbajām aukām. Nebūdama aizvējā, tā joprojām ir dzīva un tikusi pie goda būt Pāvilostas pilsētas ģerbonī. Ik rītu priede pavada zvejniekus jūrā, bet vakaros sagaida mājās.

 

E. Šneidera laukums

   Sākotnēji ieplānots kā tirgus laukums, līdz pagājušā gadsimta 30-tajiem gadiem tā arī saukts un ticis izmantots. 20.gs. 50-tajos gados laukumu pārdēvē par Pionieru laukumu. 90.-to gadu sākumā laukumu nosauc skolotāja, sabiedriskā darbinieka un ciemata apzaļumošanas pamatlicēja Ernesta Šneidera (1892.-1948.) vārdā. 1992.gada 30.augustā - skolotāja simtgades jubilejā - E. Šneidera laukumā 2, kur dzīvoja un strādāja skolotājs, uzstādīts piemiņas akmens. Ēkā, kas celta kā aptieka, bet vēlāk bijusi Pāvilostas pamatskola, šodien darbojas Pāvilostas mākslas skola. Laukumā aplūkojami Liepājas mākslas vidusskolas Koktēlnieku klases audzēkņu veidotie kokgriezumi. Laukuma ainavā organiski iekļāvusies viena no vecajām zvejnieku mājām E.Šneidera laukumā 10. Tādas Pāvilostā saglabājušās vairs tikai trīs.
   2014. gadā E. Šneidera laukumā uzstādīts kultūrvēsturisks objekts - bāka. Tā kā daudziem Pāvilostas zvejniekiem pēdējā atdusas vieta ir jūras dzelme, tad šis objekts ir kā piemiņas vieta zvejniekiem un zvejniecībai. Jau izsenis bākas simbols zvejniekiem ir kalpojis kā drošība, krasts, gaisma un patvērums grūtā brīdī.
 

E. Šneidera laukums ar ziedu kompozīciju.


Piemineklis Ernestam Šneideram

 

Miera zīme
   2006. gadā Pāvilostā tika uzstādīts miera stabs, kas ir atgādinājums cilvēkiem, ka laiks mainīt domāšanu un arī protests pret karu Irākā. Stabs ar uzrakstu “Lai pasaulē būtu miers” ir četrās valodās – latviešu, krievu, angļu un japāņu. Šādu miera stabu katrā šķērsotajā valstī par saviem līdzekļiem novieto plaši pazīstamais velomīlis Oļegs Stoļerovs un viņa domubiedri - Eiropas riteņbraucēju federācija, Starptautiskā Olimpiskā komiteja un Japanese World Peace Prayer Organisation (Japānas Miera nesēju biedrība).

 

"Baznīckalns"

  Valsts nozīmes arheoloģisks piemineklis – akmens laikmeta apmetne. Baznīckalnā atrodas Pāvilostas pilsētas kultūras nams. Ēka celta 1909. gadā, ka Pāvilostas Brāļu draudzes lūgšanu nams. 2012.gadā pabeigta ēkas renovācija.


 Baznīckalns ar Pāvilostas pilsētas kultūras namu.

 

Piecdesmitgades parks

  Piecdesmitgades parku izveidoja, gatavojoties Pāvilostas pilsētas jubilejai. Šeit jau 1927.gadā Pāvilostas pamatskolas skolotājs Ernests Šneiders kopā ar saviem skolēniem iestādījis pirmos kokus. 1929.gada maijā, kad Pāvilosta svinēja 50.gadadienu, svētku viesu vidū bija arī otrais Latvijas valsts prezidents Gustavs Zemgals, kurš parkā iestādīja ozolu.


 

Simtgades parks
  Veidots 1979.gadā pēc arhitekta G.Lūša-Grīnberga projekta. Parka centrā simtgades akmens. Parka stādījumus un celiņus veidojuši Pāvilostas iedzīvotāji un viesi - pilsētas entuziasta, laba koku un akmeņu pazinēja, Jāņa Ausmaņa vadībā. Parkā aug valsts eksprezidentes Vairas Vīķes - Freibergas 2007.gadā par godu Pāvilostas pelēkās kāpas apmeklējumam stādīta liepiņa. Katrs stādījums ir īpašs un ar savu stāstu – te ir Goda novadnieku liepu un ozolu aplis, deputātu ošu aleja, skolotāju liepu dārzs u.c.
   Parkā atrodas piemiņas akmens 1941. un 1949. gada represijās cietušajiem. Aiz tā represēto iedzīvotāju stādītie koki. Parks izveidots pilsētas kultūrvēsturiskā vietā. 19.gs. beigās šeit no visas apkārtnes saveda akmeņus, ko pa jūru transportēja uz Liepāju, lai izmantotu Liepājas kara ostas būvdarbos. Toreiz darba iespējas pievilināja šai vietai strādniekus no plašas apkārtnes, un ap ostu sāka veidoties ciemats. Vecā ceļa vieta, kas ved cauri parkam austrumu – rietumu virzienā, ir 1932. gadā uzbūvētā šaursliežu (750 mm) dzelzceļa vieta. Pēdējie vilcieni te ienākuši vēl pagājušā gadsimta 50-tajos gados. Parka teritorijā upes krastā atrodas Jāņa kalniņš ar dzirnavu akmeni centrā. Šo kalniņu kā laulību reģistrācijas vietu izvēlas neskaitāmi jaunlaulātie no Latvijas malu malām. Mākslīgi uzbērtais kalns, kura pamatideja - lai arī no Simtgades parka būtu redzama osta un jūra - ir parka veidotāja un kopēja Jāņa Ausmaņa vairāku gadu darbs. Tāpēc arī kalns nosaukts viņa vārdā.

 
 Pāvilostas simtgades akmens un Jāņkalniņš Simtgades parkā
 
Upesmuižas parks
  7.5 ha lielais Upesmuižas parks veidots ap bijušo pils ansambli. Parkā saglabājušās senās, oriģinālās akmens kāpnes un bijušā muižas mežniecības ēka, kas būvēta ap 1836.g.. No sendienām parkā saglabājies akmens sols, kura apkārtmērs ir 5,55m. Par to fiksēts nostāsts (A.Grīnbergs, 2002.g. 25.martā): tajā vietā muižkungam krītošs koks nositis meitu, un pēc tam muižkungam paticis tajā vietā uzkavēties, tāpēc tur nolikts sols. Parkā atrodas Upesmuižas parka Lielais akmens - varbūtējs kulta akmens. Tas ir 3.3m garš, 2.9m plats 1.5m augsts. Tā apkārtmērs ir 11m un tilpums m3.
 
 
Pāvilostas Sv.Pētera - Pāvila ev. lut.  baznīca 
Brīvības iela 26, Pāvilosta, LV-3466
Mācītājs Andris Brikšķis +371 29234999
Draudzes priekšnieks Guntars Zamarītis +371 26435892

Baznīcu iespējams apskatīt iepriekš piesakoties +371 29226273

 
    1930.gada 6.janvārī Sakaslejas draudzes padomes sēdē tika pieņemts lēmums celt Pāvilostā baznīcu. Baznīca celta par saziedotiem līdzekļiem. Draudzes nams celts pateicoties pašu draudzes locekļu darba spēkam. 1930.gada 15.septembrī tika ielikts pamatakmens Sakaslejas ev. luterāņu baznīcas lūgšanu namam Pāvilostā, bet jau 1930.gada decembrī jaunajai ēkai uzlikts jumts.
Dievkalpojumi notiek katru svētdienu plkst. 14:00
Svētdienas skola bērniem 1. un 3. svētdienā plkst. 13.00

 
Pāvilostas baptistu baznīca
Klusā iela 8, Pāvilosta, LV-3466
+371 63498351,+371 26158999 (mācītājs), +371 27772133 (draudzes priekšniece). Apmeklējumu lūdzam pieteikt iepriekš piezvanot.
    Barons Otto fon Lilienfelds 1897. gadā deva atļauju celt baznīcu un iedalīja apbūves gabalu no sev piederošās zemes. Baznīcas būvniecības darbi tika uzsākti 1900. gadā, bet 1906. gada 10. decembrī tika noturēts pirmais dievkalpojums jaunuzceltajā baznīcā. No 1996. gada draudzes mācītājs ir Deniss Doroņins.
Pāvilostas baptistu baznīca
 

                   Romas katoļu Svētā Gara baznīca

Viršu iela 1, Pāvilosta, LV-3466
 +371 26578580 (mācītājs)
(apmeklējumu lūdzam pieteikt iepriekš)
    Līdz ar Pāvilos tas Romas katoļu draudzes nodibināšanu 1998.gada 7.maijā tika gādāts par iespēju uzcelt katoļu dievnamu Pāvilostā. Ar Pāvilostas domes atbalstu un ieteikumu tika izvēlēta vieta baznīcai. Jau 2000.gada 23.septembrī tika iesvētīta jaunā Romas katoļu Svētā Gara baznīca. Baznīcā kalpo mācītājs Mariušs Kempe. 
Dievkalpojumi notiek 1. un 3. svētdienā plkst. 15:00
 

 

Lietuviešu kareivju kapa vieta


Septiņu lietuviešu jaunekļu atdusas vieta, kuri 1945. gadā dienēja vācu armijas krastsargos.  Viņi palīdzēja cilvēkiem ar motorlaivām bēgt uz Zviedriju. Nodēvējot par nodevējiem, 1945. gada 21. janvārī viņus Zaļkalna mežā nošāva. To lika izdarīt citiem, dienestā esošajiem, lietuviešu puišiem.