PĀVILOSTAS NOVADPĒTNIECĪBAS MUZEJS
Dzintaru iela 1, Pāvilostas novads
tālr.: (+371) 6 34 98276, m.t.: (+371) 2 9226273
e-pasts: pavilosta.muzejs@tvnet.lv
www.pavilosta.lv

Darba laiks:
15.05.-15.09. - T,C,Pk: 11.00-17.00; S,Sv: 12.00-16.00; P,O: Slēgts
15.09.-15.05. - P,O,T,C,Pk: 9.00-17.00; S,Sv: Slēgts
Ieeja skolēniem Ls 0,15, pieaugušajiem Ls 0,50. Gida pakalpojumi muzejā Ls 2, 00 gida pakalpojumi pilsētā Ls/h 6,00.

Muzejs atrodas pirmajā mūra ēkā (bijušajā loču mājā) Pāvilostā un lepojas ar daudzām unikālām lietām: netālu atrastajiem akmens un kaula cirvjiem, kaltām bronzas saktām un jostām. No muzeja darbiniecēm uzzināsiet par seno zveju un citām sadzīves un valstiskām lietām, kas Pāvilostas vēsturē ierakstītas. Muzeja darbinieki piedāvā gida pakalpojumus ekskursijām pa Pāvilostu un Sakas novadu.

Jūrakmens

   50 m no krasta, jūrā viļņi apskalo Pāvilostas Lielo akmeni (Jūrakmeni), tā augstums virs grunts 3,5 m (ūdenī 1,5 m), apkārtmērs ir 15 m. Interesanti, ka Padomju laikā šis akmens bija robežzīme, par kuru tālāk gar jūras krastu ļaudis nedrīkstēja iet.

Mols

   1878. gadā uzsākta molu būve. Sākotnējos ostas vārtus veidoja no pāļu rindām un akmeņu krāvumiem. 1929. gadā tos pagarina ar betona blokiem. Kanāla garums 950m. Tomēr kanāla šaurā ieeja 52 m un paralēli izbūvētie moli apgrūtina lielāku kuģu kustību. Pēc rekonstrukcijas 2010. gadā mols atkal ir droši pastaigām.

Kuģis "Dole"

   Pāvilostas zvejnieku kolhozā "Dzintarjūra" 1950-tajos 60-tajos gados flotes sastāvā dominēja RB tipa zvejas kuģi, kas tika būvēti Vācijas Demokrātiskajā republikā (Austrumu Vācijā). Kuģa izmēri : garums – 18.20 m, platums – 5.22 m, augstums – 2.5 m. Kuģis tika dāvināts Pāvilostas novadpētniecības muzejam un pateicoties KKF ( Kultūrkapitāla fonda ) atbalstam 2005. gadā tika restaurēts un kalpo kā tūrisma apskates objekts.

Eiropas nozīmes īpaši aizsargājams dabas liegums

„Pāvilostas pelēkā kāpa”

Platība: 42,5 ha

 

    Tā gadiem spītējusi skarbajām aukām. Nebūdama aizvējā, tā joprojām ir dzīva un tikusi pie goda būt Pāvilostas pilsētas ģerbonī. Ik rītu priede pavada zvejniekus jūrā, bet vakaros sagaida mājās.

E. Šneidera laukums

   Bijušais tirgus laukums. Ēka E. Šneidera laukumā 2, - bijusī Pāvilostas pamatskola, celta kā aptieka, tagad mākslas skola. Piemiņas akmens Ernestam Šneideram (1892.-1948.), skolotājam, sabiedriskam darbiniekam, ciemata apzaļumošanas pamatlicējam.

E. Šneidera laukums ar veco zvejnieku māju

Piemineklis Ernestam Šneideram

"Baznīckalns"

  Valsts nozīmes arheoloģisks piemineklis – akmens laikmeta apmetne. Baznīckalnā atrodas Pāvilostas pilsētas kultūras nams. Ēka celta 1909. gadā, ka Pāvilostas Brāļu draudzes lūgšanu nams. 

 Baznīckalns ar Pāvilostas pilsētas kultūras namu.

Piecdesmitgades parks

Simtgades parks

   Izveidots par godu Pāvilostas simtgadei ar lielo akmeni parka centrā. Parkā piemiņas akmens 1941. un 1949. gada represijās cietušajiem.
   Parkā aug valsts prezidentes Vairas Vīķes Freibergas 2007. gadā stādīta liepiņa. 2009.gadā par godu Pāvilostas 130.gadadienai Goda novadnieki pilsētas svētkos, katrs parkā iestādīja pa kociņam.

 Pāvilostas simtgades akmens un Jāņkalniņš Simtgades parkā

Upesmuižas parks

    7.5 ha lielais Upesmuižas parks veidots ap bijušo pils ansambli. Parkā saglabājušās senās, oriģinālās akmens kāpnes un bijušā muižas mežniecības ēka, kas būvēta ap 1836. gadu. No sendienām parkā saglabājies akmens sols, kura apkārtmērs ir 5,55 m.

Pāvilostas Pētera - Pāvila ev.lut.  baznīca 

Baptistu baznīca

  Barons Otto fon Lilienfelds 1897. gadā deva atļauju celt baznīcu un iedalīja apbūves gabalu no sev piederošās zemes. Baznīcas būvniecības darbi tika uzsākti 1900. gadā, bet 1906. gada 10. decembrī tika noturēts pirmais dievkalpojums jaunuzceltajā baznīcā. No 1996. gada draudzes mācītājs ir Deniss Doroņins.
+371 6 3498351,+371 2 6792857

Pāvilostas baptistu baznīca

Svētā Gara katoļu baznīca