Latviešu   |   English   |   Lietuvių
Svētdiena, 20.04.2014
Mirta, Ziedīte

Tūrisms

LAIPNI LŪDZAM PĀVILOSTAS NOVADĀ! 
 
 
 
                  JŪRMALAS ZILPODZE - PĀVILOSTAS NOVADA SIMBOLS
 
      Jūrmalas zilpodze atrodas Ziemupes dabas liegumā un ir ļoti rets, krāšņs, pat izcili dekoratīvs augs. Latvijā zilpodze atrodama tikai divās vietās – Ziemupē un Užavā –, un arī tur tikai daži desmiti augu. To iespējams ieraudzīt kāpās, kur tā aug nabadzīgajās jūrmalas smiltīs un spītē visām vētrām.
      Pirmo reizi augu Ziemupes apkārtnē atrada 1899. gadā K.R.Kupfers un P. Lakšēvics.
      Ar 2011. gada jūniju zilpodze ir Pāvilostas novada ģerboņa simbols.


PĀVILOSTAS NOVADS 
 
    Novads izveidojies 2009.gada jūnijā, apvienojoties Sakas novadam ar Vērgales pagastu. Pāvilostas novads sastāv no Pāvilostas pilsētas, Sakas un Vērgales pagasta. Sakas pagastā ietilpst apdzīvotas vietas Ulmale, Saka, Rīvas, Akmensrags, Saļiena, Strante. Vērgales pagastā: -  Vērgale, Bebe, Saraiķi, Ziemupe, Ploce.

 

PĀVILOSTA

   Vai Jums ir gadījies iet pa ielu un pēkšņi attapties pašā jūras krastā? Ja nē, tad brauciet uz Pāvilostu, jeb Āķagalu, kā to kādreiz dēvēja.
    Teic, ka šeit esot visvairāk saulaino dienu gadā. Pāvilostu par savu paradīzi to uzskata Latvijas spicākie vējdēļu sporta cienītāji, kuri katru gadu augustā organizē sacensības un sērfsemināru. Šeit atrodas vienīgā degvielas uzpildes stacija, kura pieejama ne tikai automašīnām, bet arī ūdens transportam - jahtām. Osta, jahtu piestātne, lielais jūrakmens, neskartā daba un skarbais jūras gaiss piesaista šai vietai radošus cilvēkus.
  Cauri Pāvilostai tek Sakas upe, kas ir viena no visīsākajām (tikai 6km), un visdziļākajām upēm Latvijā (vietām dziļums sasniedz pat 11m).
    Pilsēta nosaukumu (Paulshafen) ieguvusi 1879. gadā, kad Upesmuižas īpašnieks Otto fon Lilienfelds piešķīra vēl neesošajai pilsētai sava brāļa Paula vārdu.
   Pāvilosta savulaik bija padomju militāristu apsēsta, tagad – laimīga par savu nesabojāto pludmali, dzintaru, kuru dāsni izskalo jūra un Pāvilostas pelēkās kāpas dabas liegumu. Nelielajā ostas pilsētiņā rosās mazas zvejas laivas. Tā ir klusa un reizēm neticama rosīga. Ainava nereibina ar krāsām un dzīvīgumu, bet gan ar it kā netveramu gaisīguma un “ārpus šīs pasaules” vientulības sajūtu.
   Katru gadu jūlija otrajā piektdienā un sestdienā Pāvilostā ierodas vairāki tūkstoši cilvēku no visas Latvijas, lai piedalītos iecienītajos Zvejnieku svētkos. Šeit paši varat apgūt iemaņas zivju kūpināšanā, maizes cepšanā, iemācīties sērfot, burāt kā arī izbraukt ar kuģīti jūrā.

   

  VĒRGALES pagasts

  "Te smaržo pēc mikla un svaiga sienalaika vakara. Pēc sviesta bekas kāpās. Te skan kā dulns putnu koris ausmā. Kā rudens lapas zem kājām. Staro kā dzidra ziemas diena. Kā pieneņu pilna pļava, ko zem zila debesjuma no viena gala jau laiza brūnas govs asā mēle.

  Te ir brīnišķīga vieta, kur rasties. Vakarā pēc garas dienas. Brīvdienās pēc skolas gada. Atvaļinājumā pēc darba cēliena, kas izsūcis visus spēkus. Rasties pasaulē. Vieta, kur rasties Domām un Idejām, kas var būt visam sākums." (Dina Belta)
   
  SAKAS pagasts
  Sakas pagasta vārds pirmo reizi rakstos minēts 1230.g. Divu nelielu upīšu - Durbes un Tebras - sateces vietā, kur savu tecējumu uz jūru sāk Sakas upe, ir vēsturiskais, teikām un nostāstiem apvītais Sakas (Sacezes) centrs ar Kuršu un Bruņinieku pilskalniem, ar Sakas Lejas luterāņu baznīcu. Hercoga Jēkaba valdīšanas laikā (1642.–1682.) Sakā ir bijusi osta, kuru savās interesēs izmantojuši tirgoņi no Aizputes.

 

     
 

 

Nedēļas jautājums

Ar ko, Jūsuprāt, visvairāk var lepoties Pāvilostas novada iedzīvotāji?