Novads
PĀVILOSTAS NOVADA ĢERBOŅA SIMBOLS - ZILPODZE
PĀVILOSTAS NOVADS
Izveidojies 2009.gada jūnijā, apvienojoties Sakas novadam ar Vērgales pagastu.
Pāvilostas novads sastāv no Pāvilostas pilsētas, Sakas un Vērgales pagasta. Sakas pagastā ietilpst apdzīvotas vietas Saka, Rīva, Strante, Ulmale, Vērgales pagastā - Vērgale, Saraiķi, Ziemupe, Ploce.
►3089 dzīvesvietu deklarējušās personas:
t.sk. | Kopā | Sievietes | vīrieši |
Pāvilostas pilsētā | 1089 | 594 | 495 |
Sakas pagastā | 588 | 271 | 317 |
Vērgales pagastā | 1412 | 727 | 685 |
►4 personas, kas dzīvesvietu ir norādījušas mutiski:
- 2 vīrieši no Pāvilostas pilsētas;
-1 vīrietis no Sakas pagasta;
-1 sieviete no Vērgales pagasta;
►1 persona, kurai dzīvesvieta ir anulēta.
Pāvilostas novada teritoriālā platība 515km2
Pāvilosta 6 km2
Sakas pagasts 318km2
Vērgales pagasts 191km2
Attālums no Pāvilostas novada centra līdz:
Rīgai - 211.9km
Liepājai - 53.1km
Ventspilij - 76.8km
Kuldīgai - 63km
Attālums no Sakas pagasta pārvaldes līdz
Pāvilostas novada domei - 7.4km
Attālums no Vērgales pagasta pārvaldes līdz
Pāvilostas novada domei 27.7km
Pāvilostas novads robežojas ar Grobiņas, Durbes, Aizputes, Alsungas un Ventspils novadiem.
Tam ir 46km gara piejūras robeža.
PĀVILOSTA - pilsēta katram!
Pāvilosta cilvēkiem asociējas ar garo smilšu liedagu un Baltijas jūras dzidro ūdeni. Vietu, kur netraucēti iespējams izbaudīt skaisto, neskarto dabu, mieru un klusumu. Vieta – kur vērts atpūsties! Ieslīgt siltās, zeltainās liedaga smiltīs... basām kājām bezrūpīgi iebrist dzestrajā jūras ūdenī... saulrietā vienam ar savām domām vai kopā ar mīļiem cilvēkiem pastaigāties gar jūras krastu un atrast savu dzintaru.
Pāvilostas pilsētas karogs (lēmums)
Pāvilosta ir pilsētiņa, kurā dzīvo sīkstas zvejnieku dzimtas. Par savu paradīzi to uzskata Latvijas spicākie vējdēļu sporta cienītāji. Tai raksturīga zema apbūve un tas, ka gandrīz visas ielas iziet uz jūru. Osta, jahtu piestātne, lielais jūrakmens, neskartā daba un skarbais jūras gaiss piesaista šai vietai radošus cilvēkus. Savulaik padomju militāristu apsēstu, tagad – laimīgu par savu nesabojāto un necivilizēto pludmali, Pāvilostu rotā dzintars, ko dāsni izskalo jūra.
Pāvilosta atrodas Baltijas jūras krastā – klusa, sakopta Kurzemes mazpilsēta Latvijas rietumos.
Pilsētiņu ir iecienījuši aktīvā sporta cienītāji, kuri katru vasaru gadu no gada ierodas Pāvilostā, lai izbaudītu unikālos viļņus un vēju, kuri sastopami tikai Pāvilostas jūrmalā.
Pāvilosta atrodas 240 km attālumā no Rīgas un tās tuvākās pilsētas ir:
- 37km - Aizpute
- 54km - Liepāja
- 70km - Ventspils
U. Marhilēvičs, G. Račs
PĀVILOSTA
Kur Akmensrags no vienas puses aiztur vēju
Un Labrags otrā pusē jūru mierina
Tur zvejnieksievas vētras laikā vāra tēju,
Kad vīri lēni pietauvojas ostmalā.
Kur mūsu tēvi jūras mezglā sēja jostas,
Kur jūras viļņos mūsu sirdis rūdījās,
Tur esam mēs, kas piedzimuši Pāvilostā,
Nekādi vēji tevi neizputinās!
Piedz.
Ai, Pāvilosta, ai Pāvilosta-
Tu jūras mezglā sieta josta.
Ai, Pāvilosta, ai, Pāvilosta-
Nekādi vēji tevi neizputinās.
Tā jūras malā mierīga stāv kuro gadu
Kā vecs un krastā pietauvojies burinieks.
Te svešinieki savu mieru neatrada,
Te asaras un mājās pārnākšanas prieks.
Piedz.
Ai, Pāvilosta, ai Pāvilosta-
Tu jūras mezglā sieta josta.
Ai, Pāvilosta, ai, Pāvilosta-
Ievērojami cilvēki:
Alfrēds Šnipke (1932 – 2005), pēc aicinājuma vēsturnieks un lauksaimnieks
Eduards Celms – Vērgales pamatskolas direktors (pie visām valdībām)
Jūlijs Iesalnieks – Ziemupes skolas direktors, Ziemupes pagasta kultūras dzīves veicinātājs
Tas mākonis tepat virs galvas ir mums visiem, jo debesis taču ir ļoti plašas. Tām maza lieta no tā, ko un kādi mēs te, apakšā. Bet mums pašiem, mums gan ir no svara, ka esam dažādi un raibi kā lupatdeķi vai pupu ziedi – kā nu kuram tīk. Vērgale, Ziemupe, Saraiķi, Ploce, Bebe… Mums tie nav tikai vietu vārdi. Tās ir mazas pasaulītes. Pa-saulītes, kas stariņiem kopā saķērušās. Jo ir un ir katrā vietā ļaudis citādi – to jautātājam neviens pagastā nenoliegs. Un tas varbūt ir viens no skaistākajiem Dieva brīnumiem. Ir labi būt vienlaikus gludenam kā jūrmalas olim un asam kā nātrei, un pieķerties pasaulei kā dadzim.
DINA BELTA
SAKAS PAGASTS
Sakas vārds pirmo reizi rakstos minēts 1230.g. No 13.gs. otrās puses līdz pat Livonijas karam Saka ir bīskapu īpašums, kuri to vairākkārt izlēņojuši. No 15.-18.gs. Sakā saimnieko Ostenzakenu ģimene. Divu nelielu upīšu - Durbes un Tebras - sateces vietā, kur savu tecējumu uz jūru sāk Sakas upe, ir vēsturiskais, teikām un nostāstiem apvītais Sakas (Sacezes) centrs ar Kuršu un Bruņinieku pilskalniem, ar Sakas Lejas luterāņu baznīcu. Hercoga Jēkaba valdīšanas laikā (1642.–1682.) Sakā ir bijusi osta, kuru savās interesēs izmantojuši tirgoņi no Aizputes. Gada laikā ostā ienākuši no 50–150 tirdzniecības kuģi, pārsvarā no Holandes. Rosīgo ostas dzīvi pārtrauca zviedru – poļu karš. Līdz mūsdienām saglabājusies viena no ostas noliktavām. Ap 1890.g., apvienojot sīkos Sakas pagastus, izveidoja Upesmuižas pagastu, kura administratīvā teritorija ir vairākkārt mainīta. 1.Pasaules kara laikā kara kuģu apšaudē nopostīja Akmensraga bāku un Ulmales muižu. 20.gs. 30.tajos gados Sakas Grīņos ieceļoja latgaļu ģimenes, kas tur iekopa ap 60 saimniecību. Traģiski notikumi Grīņos risinājās 2.Pasaules kara laikā, kad vācu vara nežēlīgi izrēķinājās ar sarkano partizānu atbalstītājiem. Padomju laikā Sakas teritorijā nodibinājās vairāki kolhozi. Vēlāk visus pievienoja k/z „Centība”. Sakas novadu šķērso arī Rīvas upe, kuras mežonīgie, civilizācijas neskartie krasti vilina dabas mīļotājus un makšķerniekus. 70% no novada teritorijas sedz meži.
