Pirmdiena, 16.09.2019
Dārgs, Asja, Asnate, Dāgs

KAVĒJAS ATMIŅĀS PAR BARIKĀŽU LAIKU

KAVĒJAS ATMIŅĀS PAR BARIKĀŽU LAIKU

22.01.2019

       Janvāris visā Latvijā paiet barikāžu atceres zīmē. Šogad aprit 28 gadi kopš tiem emocionālajiem un arī dramatiskajiem janvāra notikumiem trīs Baltijas valstu galvaspilsētās, ko tagad atceramies kā barikāžu laiku. Toreiz galvenais jautājums bija – cik vērta ir brīvība, un atbilde bija jāsniedz tūlīt. Vārdi brīvība un Latvija cilvēku domās kļuva nedalāmi, tas bija vienotas elpas laiks, tas bija laiks, kurā parādījās tautas gara spēks, kas mūs visus vienoja un tika nosargāta valsts neatkarība. Par Latvijas brīvību cīnījās arī mūsu novadnieki.

        Pieminot barikāžu laiku, 18. janvārī pie Pāvilostas pilsētas kultūras nama pulcējās pāvilostnieki, sacenieki un citi interesenti, lai iedegtu barikāžu atceres laika ugunskuru, kavētos atmiņās un vienotos kopīgās dziesmās.

        Pasākumu organizēja Pāvilostas novadpētniecības muzejs sadarbībā ar Pāvilostas pilsētas kultūras namu un Pāvilostas vidusskolu.

       Pasākums iesākās pie kultūras nama, kur iedegtais, simboliskais ugunskurs pulcēja gan tos, kas paši piedalījās barikādēs, gan tos, kas palika mājās, gaidot aizbraucējus un klausoties jaunākās ziņas pa TV un radio, kā arī uz piemiņas pasākumu it īpaši tika aicināta jaunā paaudze – skolēni, kam nodot šos stāstus un pieredzi, lai nekas tāds vairs nekad neatkārtotos. Lai viņiem un Latvijai šādas dienas nebūtu vairs jāpiedzīvo.

       Nedaudz kavējoties atmiņās, veroties ugunskura gaismā, piemiņas pasākums turpinājās kultūras nama iekštelpās, kur priekšnamā ik vienam bija iespēja apskatīt fotoizstādi no Pāvilostas novadpētniecības muzeja krājuma fondiem par barikāžu laiku. Mūsu puses barikāžu dalībnieki dažās fotogrāfijās sevi atpazina, atsaucot atmiņā laiku, kas tika pavadīts Rīgā un nocietinājumos.

       Kad kultūras nama mazā zāle bija pasākuma apmeklētāju piepildīta, 413. Pāvilostas jaunsargu vienības jaunsargi svinīgi zālē ienesa Latvijas valsts karogu. Pāvilostas novadpētniecības muzeja vadītāja Irina Kurčanova atklāja pasākumu un ar klusu brīdi aicināja pieminēt aizgājušos barikāžu dalībniekus.

       Klātesošos uzrunāja Pāvilostas novada domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons: “Paldies par jūsu drosmi, kad ar kailām rokām un ticību par brīvu valstī, nenobijāties un bijāt Rīgā barikādēs. Lai spēks un veselība turpmāk pavada jūs ik dienas!”

        Savukārt Pāvilostas nodaļas Tautas frontes vadītāja Gunta Raibarte sacīja: “Šogad aprit 28 gadi, kopš tika celtas barikādes Rīgā, 1991. janvārī. Latvijas iedzīvotāji apsargāja Augstāko Padomi, Ministru Padomi, Radio un TV centru Zaķusalā, Radio namu Doma laukumā, Rīgas telefona un telegrāfa centrāli, Rīgas tiltus, lai nepieļautu Padomju Savienības militāro agresiju un stratēģisku objektu ieņemšanu. Latvijas Tautas frontes valde 1990. gada decembra sākumā sagatavoja paziņojumu “X stundai” - nevardarbīgās pretošanās aicinājumu, ja Padomju Savienība ar spēku gribētu pakļaut Baltijas valstis. Padomju Savienība piedāvāja Latvijai jaunu Savienības līgumu, kuru parakstot tā atteiktos no neatkarības idejas. Tika vākti paraksti pret šo līgumu. Mihails Gorbačovs janvāra sākumā izteica ultimātu Baltijas valstīm, atcelt valstu neatkarības deklarācijas. Rīgā notika Padomju Savienības piekritēju uzbrukumi, OMON ieņēma Preses namu, un Interfronte pieprasīja valdības atkāpšanos. Padomju Savienība bija nolēmusi veikt militāru darbību Baltijas valstīs, par to liecināja arī nelikumīga jauniešu iesaukšana Padomju armijā. Apstiprinājums tam bija Padomju armijas tanku uzbrukums naktī no 12. uz 13. janvāri Viļņas televīzijas tornim un radio, kur gāja bojā 14 civiliedzīvotāji un vairāk nekā simts tika ievainoti. 1991. gada 12. janvārī Latvijas Tautas fronte aicināja latviešus pulcēties Vislatvijas tautas manifestācijā un iestāties pret iespējamo bruņoto apvērsumu un Padomju armijas bruņotajām akcijām Lietuvā. 13. janvāra dienā notika viena no iespaidīgākajām Latvijas Tautas frontes rīkotajām manifestācijām, Daugavmalā pulcējās cilvēku tūkstoši un plīvoja Latvijas sarkanbaltsarkanie karogi. Naktī Augstākās Padomes priekšsēdētāja vietnieks Dainis Īvāns uzrunāja latviešu tautu radio, aicinot lauksaimniekus ievest Rīgā smago tehniku, un veidot barikādes. Tas bija brīvprātīgs, bet koordinēts pasākums, ko organizēja Latvijas Tautas fronte sadarbībā ar Tautas frontes nodaļu koordinatoriem visā Latvijā. Mēs bijām vieni no pirmajiem, kas devās uz barikādēm un sargāja posteni Nr. 1 - Pulvertorni. Kopumā no Pāvilostas pilsētas un Sakas pagasta uz barikādēm devās ap 140 mūsu cilvēku. Barikādēs Rīgā notika arī vairākas apšaudes – 16. un 20. janvārī, kurās bojā gāja 5 cilvēki, bet vēl 34 tika ievainoti, viņu vidū arī mūsu cilvēks – Dagnis Ozols, kuram šis nepatīkamais atgadījums beigās pavērsās pozitīvā iznākumā, aprecot toreiz slimnīcā strādājošo medmāsiņu Ivetu un izveidojot stirpu ģimeni.” Vēl noslēgumā Gunta Raibarte sanākušajiem ziņoja, ka ir iespējams nokārtot barikāžu dalībnieku apliecības, kas paredzētas uzrādīšanai valsts un pašvaldību iestādēs, saskaņā ar likumu "Par 1991.gada barikāžu dalībnieku statusu". Šis likums paredz, ka pašvaldība ir tiesīga noteikt šīm personām sociālās garantijas, piešķirt nekustamā īpašuma nodokļa atlaides, kā arī atvieglojumus pašvaldības nodevu maksāšanā vai pakalpojumu saņemšanā.

         Turpinājumā klātesošajiem bija iespēja noskatīties nelielu fragmentu no dokumentālās filmas, kur redzami Pāvilostas novadnieku dalība barikādēs Rīgā. Savukārt sacenieks Artis Arājs pasākuma apmeklētājus aicināja kopīgi nodziedāt tā saucamās “Dziesmotās revolūcijas” iemīļotākās dziesmas – Ievas Akurāteres dziedāto “Manai tautai” un Raimonda Paula sacerēto “Cielaviņu”, jo arī dziesmai šajā trauksmainajā laikā bija liela nozīme, tā palīdzēja stiprināt pārliecību un ticību par brīvu valsti.

        Sanākušajiem bija iespēja noklausīties arī barikāžu dalībnieku atmiņu stāstos, ko priekšlasīja skolas jaunieši. Ar atmiņu stāstiem 2000. un 2001. gadā savulaik dalījušies - Vasīlijs Lazukins, Agris Gertsons, Zane Mežavilka par sava tēva Vara Vīganta stāstīto, Dzintra Arāja, Juris Blaubārdis un Andris Horna. Bet pāvilostniece, dzejniece un aktīva barikāžu dalībniece Smaida Eglīte atceres pasākumā dalījās ar savu stāstu un piedzīvoto Rīgā, kā arī klātesošajiem priekšlasīja dažus savus dzejoļus, ko toreiz deklamēja arī barikādēs. Vēl barikāžu atceres pasākumā ar atmiņu stāstiem dalījās sacenieks Alfrēds Draugs par Sakas pagasta cilvēkiem, kas devās uz barikādēm, sacenieks Zigurds Pētersons, kurš nolasīja dzejoļus, kas tapuši atrodoties Rīgā barikādēs, un pāvilostnieks Valdis Stūre par tā laika valdošo neziņu un satraukumiem pilnām dienām.

         Bet noslēgumā Pāvilostas pilsētas kultūras nama vadītāja Silva Vārsberga pateicās ikvienam par pasākuma apmeklēšanu un kuplināšanu gan ar dziesmām, gan ar dzejoļiem, gan ar atmiņu stāstiem, un aicināja vēl uzkavēties, lai brīvā atmosfērā sarunās par barikādēm cienātos ar siltu tēju, gardām spēka maizītēm un Valijas Pētersones gatavoto, gardo kūku.

 

sabiedrisko attiecību speciāliste

Marita Kurčanova

 

Foto: A. Paipa, M. Kurčanova

Video: M. Kurčanova

(foto no Pāvilostas novadpētniecības muzeja krājuma)

Skats uz Pulvertorni, postenis Nr. 1

Pāvilostnieki pie ugunskura, postenis Nr.1

 

« Atpakaļ