Ceturtdiena, 05.12.2019
Sabīne, Sarma, Klaudijs

AIZVADĪTAS IKGADĒJĀS IEDZĪVOTĀJU SAPULCES

AIZVADĪTAS IKGADĒJĀS IEDZĪVOTĀJU SAPULCES

16.03.2018

Ik gadu Pāvilostas novada paš­valdība gada sākumā rīko novada ie­dzīvotāju sapulces gan Vērgalē, gan Pāvilostā.

Arī šogad pēc tam, kad janvāra domes sēdē tika apstiprināts jaunais Pāvilostas novada pašvaldības budžets 2018. gadam, 20. un 22. februārī no­tika iedzīvotāju sapulces, kurās tika skaidrots budžeta apmērs un plānotais līdzekļu izlietojums.

Šogad iedzīvotāju sapulces tika veidotas citādā platformā – pēc domes deputātes Zanes Mežavilkas ierosinā­juma gan Vērgalē, gan Pāvilostā notie­košajās sapulcēs tika pieaicināti paš­valdības iestāžu vadītāji un darbinieki, kas novada ļaudīm prezentēja savas iestādes darbību, sasniegtos mērķus un izvirzītos plānus.

Iedzīvotāju sapulce Vērgalē

20. februārī Vērgales kultūras namā uz iedzīvotāju sapulci bija sanā­kuši apmēram 40 cilvēku, to skaitā de­putāti Uldis Kristapsons, Gatis Brēdi­ķis, Gints Juriks, Vita Cielava, Mārtiņš Dēvics un pašvaldības darbinieki, kuri prezentēja savas iestādes.

Sapulce sākās ar Pāvilostas novada domes priekšsēdētāja Ulda Kristapso­na īsu izklāstu par svarīgāko novadā. Pāvilostas novada projektu koordina­tore Vizma Ģēģere klātesošajiem pa­stāstīja par realizētajiem projektiem pagājušajā gadā, kā arī par nupat, šī gada sākumā, iesniegtajiem. Vērgal­es pamatskolas direktors Gints Juriks pastāstīja par skolā notiekošo, parādīja to fotogrāfijās. Daina Vītola sniedza ie­skatu Ziemupes bibliotēkas un tautas nama aktivitātēs, bet Pāvilostas Māks­las un mūzikas skolas direktore Inga Šnore un PII “Kastanītis” vadītāja Gai­da Akerfelde atspoguļoja savu iestāžu darbību. Pāvilostas novada pašvaldības kancelejas vadītāja Arita Mūrniece īsu­mā iepazīstināja klātesošos ar Klientu apkalpošanas centra piedāvātajām ie­spējām iedzīvotājiem. Vērgales komu­nālo saimniecību pārstāvēja tās valdes loceklis Ivars Lapiņš, par paveikto Vēr­gales pagasta teritorijas sakārtošanā stāstīja Vērgales pagasta pārvaldes va­dītājs Jānis Vitrups, bet par jaunumiem pašvaldības mājaslapā un informatīvā izdevuma darbībā informēja Pāvilos­tas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Marita Kurčanova. Savukārt par notikušo Vērgales kultū­ras dzīvē pastāstīja Vērgales kultūras nama vadītāja Velga Freimane.

IEDZĪVOTĀJIEM BIJA IESPĒJA UZDOT JAUTĀJUMUS.

Vai PII “Kastanītis” neplāno darba laiku līdz plkst. 19.00 vai dežūrgrupiņu, kas strādātu līdz plkst. 19.00? Esmu gatava savus divus bērnus laist šajā bērnudārzā, bet ir darbs Liepājā līdz plkst. 18.00.

Atbild PII “Kastanītis” vadītāja Gaida Akerfelde: “Veiksim vecāku aptauju, un, ja vismaz 15 vecāki būs par šādu variantu, tiks izveidota dežūrgrupiņa līdz plkst. 19.00.”

Vai arī mūsu novadam šī gada elektrības rēķini ir lielāki?

Atbild domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons: “Elektrības rēķini ir palielinājušies par apmēram 700 eiro.”

Vai Vērgales pamatskolas fasādes izgaismošana par godu Latvijas simtgadei nebojās šīs ēkas fasādi?

Atbild domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons: “Nē, nebojās. Jo gaismas stari attālināti spīd uz ēkas sienām, tām nenodarot nekādu ļaunumu.”

Vai Vērgales pagasta pārvaldei pieder grants?

Atbild Vērgales pagasta pārvaldes vadītājs Jānis Vitrups: “Nē, lai to iegādātos, jārīko iepirkuma konkurss.”

Vai mājai “Ploce–15” tiks salabots jumts?

Atbild domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons: “Šo māju ir apsekojis izpilddirektors A. Magone un VKS valdes loceklis Ivars Lapiņš, kurš risina šo jautājumu kopā ar mājas vecāko. Jumtu salabos, kad tiks atrasts piemērotākais risinājums.”

Par mušām un smakām AS “Grobiņa” zvēraudzētavas teritorijā un apkārtnē Vērgales pagasta Plocē. Jautājumu uzdeva A. Nikovskis. Atbildēja domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons: “Pašvaldība 2017. gada jūlijā vērsās pie Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR” par ūdens testēšanas paraugu ņemšanu AS “Grobiņa” zvēraudzētavas teritorijā, īpašumā “Ceļmalnieki”, Vērgales pagastā, Pāvilostas novadā. Saņemtie analīžu rezultāti daudzkārt pārsniedza atļautās normas, to apliecināja arī Valsts vides dienesta Liepājas Reģionālās vides pārvaldes direktore. AS “Grobiņa” pārstāvis G. Jaunsleinis tika uzaicināts uz komitejas sēdi, lai sniegtu skaidrojumu par esošo situāciju, plānoto risinājumu un termiņiem. G. Jaunsleinis informēja pašvaldību, ka diemžēl nevar ierasties uz komitejas sēdi, un sniedza skaidrojumu rakstiskā formā, informējot, ka iesāktos darbus piesārņojuma novēršanai plānots pabeigt līdz 2017. gada 30. novembrim. Pēc uzņēmuma sniegtās informācijas, iekavētie darbi netika pabeigti plānotajā termiņā sakarā ar sadarbības partneru maiņu darbu veikšanai. Plānotais darbu pabeigšanas termiņš tagad ir 2018. gada 20. aprīlis.”

Iedzīvotāju sapulce Pāvilostā

22. februāra vēlā pēcpusdienā Pāvilostas pilsētas kultūras namā uz ikgadējo iedzīvotāju sapulci bija pulcējušies vairāk nekā 40 iedzīvotāju. Viņu vidū arī domes priekšsēdētājs, deputāti, pašvaldības izpilddirektors un pašvaldības iestāžu vadītāji un darbinieki, kuri prezentēja savu iestāžu darbu.

Sapulci sāka domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons, zālē sēdošos informējot par šogad citādā platformā plānoto sapulci.

Turpinājumā runāja pašvaldības projektu koordinatore Vizma Ģēģere. Viņa iedzīvotājus informēja par pašvaldības jau realizētajiem un šobrīd tapšanas stadijā esošajiem projektiem, kā arī par tiem, kas nupat iesniegti un ko tuvākā nākotnē plānots realizēt.

Pašlaik Pāvilostas novada pašvaldība ir veiksmīgi realizējusi divus projektus – ELFLA projektu “Lauku ceļu infrastruktūras sakārtošana Pāvilostas novadā uzņēmējdarbības atbalstam lauku apvidos”, sakārtojot piecus pašvaldības grants ceļus, un sadarbībā ar Pāvilostas novada TIC projektu “Vides kvalitātes uzlabošana, labiekārtojot Pāvilostas pilsētas pludmales”, kurā izveidota piekrastes infrastruktūra – dēļu klājuma laipas noiešanai pludmalē, invalīdu skatu platforma, pludmales ģērbtuves un tualetes, kāju skalojamie, rotaļu elementi u.c. Lai gan šobrīd aktīva darbība nenotiek un darbus plānots atsākt vien pavasara sākumā, tomēr pašvaldība joprojām realizē projektu “Vērgales muižas kompleksa atjaunošana un teritorijas labiekārtošana” un ūdenssaimniecības projektu Pāvilostas jaunajā ciemā. Tas pagarināts līdz 2018. gada 1. jūnijam. Iestājoties siltākam laikam, notiks asfalta un grants segumu atjaunošana, melnzemes uzvešanas un zāliena sēšana. Trīs gadu garumā (līdz 31.12.2019.) novadā īsteno projektu “Pasākumi vietējās sabiedrības veselības veicināšanai un slimību profilaksei Pāvilostas novadā”, kurā paredzētas gan sportiskas nodarbības, kas jau aktīvi notiek kā Pāvilostā, tā arī Vērgalē, kā arī dažādas lekcijas par veselīgu dzīvesveidu ar populāru lektoru piesaisti un citas iedzīvotājiem noderīgas aktivitātes. Pašvaldība sadarbībā ar Pāvilostas novadpētniecības muzeju un Palangas kūrorta muzeju šobrīd aktīvi iesaistījusies ES pārrobežu projektu LIT/LAT programmā ar projektu “Palanga. Pāvilosta: jūras iedvesmota vēsture”. Tā ietvaros tiks izveidota jauna interaktīva ekspozīcija “Pāvilostas zelta smilšu graudi” jau esošajā muzeja ēkā, savukārt 2017. gadā pārbūvētajā muzeja malkas šķūnītī un jaunizveidotajā “Tīklu mājā” būs lielgabarīta zvejas priekšmetu ekspozīcija, papildināta ar interaktīviem elementiem.

Jau iepriekš tika ziņots, ka pašvaldība 2017. gadā uzsāka īstenot vienu no lielākajiem projektiem Pāvilostas novadā “Pāvilostas ostas Dienvidu un Ziemeļu molu pagarināšana”, kas pērn gan nelabvēlīgu laikapstākļu, gan citu faktoru dēļ neritēja visai veiksmīgi, tomēr līgums ar Lietuvas būvfirmu tika pagarināts līdz šā gada beigām, un jau februārī darbi ir atsākušies – ostā tiek vesti un krauti dažādi būvmateriāli. Līdz ar molu pagarināšanas darbu kavēšanos, pašvaldība nav uzsākusi pērngad plānotos darbus projektā “Pretplūdu aizsargbūves – promenādes – izbūve, lai novērstu plūdu apdraudējumu un uzlabotu piekļuvi Pāvilostas novadpētniecības muzeja ēkai un moliem”, kas paredz Sakas upes labā krasta stiprināšanu un promenādes izveidi no muzeja līdz Ziemeļu molam, kā arī teritorijas sakārtošanu ap Pāvilostas novadpētniecības muzeja ēku u.c. Kamēr molu pagarināšanā iesaistītā smagā tehnika pārvietojas pa pašreizējo promenādi un gar muzeju, lai piegādātu nepieciešamos būvmateriālus, darbus pie jaunās promenādes izveides nav iespējams veikt. Pašvaldība plāno šogad pavasarī sākt Sakas upes labā krasta stiprināšanu, bet, noslēdzoties molu pagarināšanas darbiem, pabeigt projektu pilnībā, izbūvējot un labiekārtojot promenādi un sakārtojot teritoriju ap muzeju.

Pāvilostas novada pašvaldība turpina realizēt vēl vienu Latvijas–Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2014.–2020. gadam Eiropas Reģionālā fonda “Interreg” projektu “Koordinācijas attīstība un kapacitātes palielināšana glābējiem Baltijas jūras piekrastē”. Projektā paredzēts izvietot video novērošanas kameru Pāvilostas pludmalē, kā arī informēt iedzīvotājus un tūristus par drošu atpūtu pludmalē. Projekta laikā tiks veiktas vērienīgas mācības un semināri glābējiem, kā arī modernizēts glābēju aprīkojums.

Pašvaldības projektu koordinatore pastāstīja, ka, neskatoties uz daudzajiem projektiem, kas jau ir īstenoti vai tiek realizēti pašlaik, vēl trīs projekti atrodas projektēšanas stadijā. Tie ir senlietu krātuves “Jūras māja” izveide Ziemupē, Pāvilostas Piecdesmitgades parka labiekārtošana un Pāvilostas robežsardzes torņa pārbūve par skatu torni. Pašvaldība kā partneris piedalās arī daudzos citos projektos, ko īsteno Kurzemes plānošanas reģions, Liepājas reģiona Tūrisma informācijas centrs, Pāvilostas vidusskola, Rīgas dome u.c.

Iedzīvotāju sapulci turpināja pašvaldības iestāžu vadītāji – Pāvilostas novadpētniecības muzeja vadītāja Irina Kurčanova, Pāvilostas vidusskolas direktore Marita Rolmane, PII “Dzintariņš” vadītāja Monta Pētermane, Tūrisma informācijas centra vadītājas pienākumu izpildītāja Anta Lībiete, Pāvilostas bibliotēkas vadītāja Mairita Vītola, kultūras nama vadītāja Silva Vārsberga, Valsts un pašvaldības vienotā klientu apkalpošanas centra darbiniece Arita Mūrniece, pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Marita Kurčanova un Pāvilostas komunālā uzņēmuma darbiniece Gunita Vērniece. Prezentācijā, ko bija sagatavojis katras iestādes pārstāvis, klātesošie tika iepazīstināti ar pašvaldības iestāžu darbu, budžeta apmēru un līdzekļu izlietojumu, plānotajām aktivitātēm un pasākumiem 2018. gadā. No iedzīvotāju puses izskanēja jautājums Pāvilostas vidusskolas direktorei, kāds ir viņas redzējums un kādas ir perspektīvas vidusskolas saglabāšanai. Vidusskolas direktore pauda viedokli, ka šobrīd liels paldies jāsaka pašvaldībai, kas līdzfinansē 10. klases esamību vidusskolā. Pašvaldība arī ir noteicēja par turpmāku 10. klases izveidi vai likvidāciju. Kamēr pašvaldība šādu rīkojumu vidusskolas direktorei nav devusi, vidusskolas posms skolā joprojām var pastāvēt. Bet runājot par nākotnes plāniem, direktore norādīja, ka tie joprojām ir neskaidri un nezināmi. Viņa sacīja, ka darīs visu iespējamo, lai Pāvilostā vidusskolas posms būtu.

Plašāka diskusija starp iedzīvotājiem un pašvaldību izvērsās jautājumā par aizliegumu Pāvilostas novada avīzē publicēt ikmēneša jubilārus, jaundzimušos, laulātos un mirušās personas. Pāvilostas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste interesentiem skaidroja, ka šī gada sākumā pašvaldība saņēma no Valsts aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) un Datu valsts inspekcijas vēstuli, ka Personas datu regula ietver sevī vairāk nekā 10 nosacījumus, kas neļauj pašvaldībai izmantot trešo personu datus un bez personas piekrišanas brīvi ar tiem rīkoties. Regula nosaka, ka katrai fiziskai personai ir tiesības uz personas datu aizsardzību, it īpaši privātās dzīves neaizskaramību. Par prasības nepildīšanu vai pārkāpumu domes priekšsēdētājam var noteikt naudas sodu no 1400 līdz 11 400 eiro. Pēc šīs vēstules Pāvilostas novada izdevuma februāra numurā vairs neparādījās ikmēneša sveicamie, bet gan paziņojums iedzīvotājiem par jauno kārtību. Saprotams bija iedzīvotāju sašutums par šādu valstiski noteiktu prasību, jo šī sadaļa novada avīzē bija viena no iecienītākajām. Pāvilostas pilsētas iedzīvotāja Marita Horna jautāja sabiedrisko attiecību speciālistei, vai ir zvanīts Datu valsts inspekcijai un precizēts tās viedoklis? Uz jautājumu sabiedrisko attiecību speciāliste atbildēja apstiprinoši, informējot, ka telefonsarunā ar inspektoru tika saņemts mutisks apstiprinājums janvārī saņemtās vēstules saturam, kas uzliek par pienākumu gan Pāvilostas novada pašvaldībai, gan citām Latvijas pašvaldībām bez personas piekrišanas nepubliskot datus novada informatīvajā izdevumā. Pāvilostniece Marita Horna pauda pretēju viedokli, norādot, ka Datu valsts inspekcijas inspektors viņai telefonsarunā norādījis, ka novada avīzēs ir iespējams publicēt ikmēneša sveicamos. Diskusijā tika nolemts, ka pašvaldībai vajadzētu sagatavot un nosūtīt Datu valsts inspekcijai rakstisku vēstuli ar lūgumu skaidrot radušos situāciju un sniegt konkrētas atbildes par to, vai pašvaldība drīkst vai nedrīkst publicēt novada avīzē mēneša sveicamos, un kā tas pareizi būtu izdarāms.

Tāpat pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste klātesošos informēja, ka Latvijas Pašvaldību savienība šajā sakarā rīko trīs seminārus ar Datu valsts inspektoru piedalīšanos, lai skaidrotu šo problēmsituāciju. Iespējams, sadarbībā ar Datu valsts inspekciju tiks rasts abām pusēm pieņemams risinājums.

Turpinājumā iedzīvotājus uzrunāja Pāvilostas novada domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons, papildinot iestāžu vadītāju iepriekš teikto.

Pāvilostas novada pašvaldības budžets 2018. gadam ir 3,9 milj. eiro, puse no izdevumiem novirzīta izglītībai, 774 000 eiro plānoti novada attīstībai jeb projektiem. Domes priekšsēdētājs informēja iedzīvotājus, ka ar detalizētāku budžetu varēs iepazīties novada avīzes marta izdevumā (skat 3.lpp). Pašlaik novadā ir deklarēti 2740 iedzīvotāji. Strauju iedzīvotāju skaita kritumu piedzīvojusi Vērgale – tas samazinājies par 49 cilvēkiem. Savukārt Pāvilostas pilsētā šogad iedzīvotāju skaits ir palielinājies par 10 cilvēkiem. Uz 22. februāri Pāvilostā deklarējušās 1009 personas, Sakas pagastā 519 iedzīvotāji, bet Vērgales pagastā 1212 cilvēki.

Pāvilostas novadā joprojām ir salīdzinoši zems bezdarba līmenis, vien 4,6%.

Lai taupītu pašvaldības finanšu līdzekļus, ar 2018. gada 1. februāri apvienotas Pāvilostas Mūzikas skola un Pāvilostas mākslas skola, par direktori ieceļot Pāvilostas Mūzikas skolas ilggadējo direktori Ingu Šnori. Lai gan abām skolām ir viens direktors, mācības saglabāsies kā līdz šim – gan Mūzikas skolā, Dzintaru ielā 23, gan mākslas skolā, E. Šneidera laukumā 2, Pāvilostā, un, protams, arī Vērgalē. Līdz ar pārmaiņām skolas vadībā darbā nekas nemainīsies. Tāpat domes priekšsēdētājs informēja, ka, sākot ar 2018. gada 1. janvāri, pašvaldība visiem novada pirmsskolas izglītības iestāžu audzēkņiem un abu skolu skolēniem apmaksā brīvpusdienas. Pašvaldība saviem darbiniekiem 50% apmērā apmaksās veselības apdrošināšanu.

Pie lielākajiem darbiem, kas šogad būtu jāpadara, domes priekšsēdētājs minēja Krasta un Celtnieku ielas (Pāvilostā) sakārtošanu un noasfaltēšanu posmā no Dzintaru ielas līdz zivju veikalam. Darbi tikšot veikti no pašvaldības tā sauktās “ceļu naudas” un 2018. gada budžeta līdzekļiem. Vēl pie veicamajiem darbiem priekšsēdētājs uzskaitīja video novērošanas kameru nomaiņu pie TIC, Dzintaru ielā 2, Pāvilostā, un vienas video novērošanas kameras izvietošanu jūrmalā, kā arī pašvaldība plāno izveidot autobusu pieturu pie veikala “Enkurs”, Dzintaru ielā 69, Pāvilostā. Saskaņojums ar “Latvijas Valsts ceļiem” pašvaldībai jau ir, taču vēl jāatrisina vairāki jautājumi ar veikala “Top” vadību un saistībā ar pieturas izbūvi. Šī autobusu pietura būtu ļoti nepieciešama iedzīvotājiem, kuri apmeklē gan “Top” veikalu, gan pašvaldības administrācijas ēku un bibliotēku.

Arī šogad pašvaldība plāno veikt pretputes līdzekļu kaisīšanu Pāvilostas ielās ar grants segumu. Savukārt jautājumā par slikto Dzintaru ielas stāvokli posmā no šosejas Liepāja–Ventspils pagrieziena uz Pāvilostu līdz centram domes priekšsēdētājs zālē sēdošajiem atklāja, ka jau pērn panākta vienošanās ar “Latvijas Valsts ceļiem”, ka pēc tam, kad pašvaldība īstenos ūdenssaimniecības projektu Pāvilostas Jaunajā ciemā un sakārtos kanalizāciju un ūdens sistēmu, uzņēmums salabos viņiem piederošo Dzintaru ielas posmu, ielas segumam uzlejot asfalta kārtu 4 cm biezumā, un nodos šo posmu pašvaldības pārziņā. Plānotie darbi paredzēti pavasarī. Priekšsēdētājs arī neslēpa, ka vienošanās neizpildes gadījumā pašvaldība ir gatava šosejas Liepāja–Ventspils malā pagriezienā uz Pāvilostu izlikt zīmi “Šī iela pieder “Latvijas Valsts ceļiem!””, lai iedzīvotāji zinātu, kas ir patiesie ielas īpašnieki, un nevainotu pašvaldību par katastrofālo ielas stāvokli.

Vēl īsi pirms sapulces noslēguma domes priekšsēdētājs nedaudz paturpināja tematus par “kuģi-māju” Ulmalē, molu pagarināšanas darbiem un Pāvilostas promenādes izbūvi.

SAPULCES TURPINĀJUMĀ TIKA ATBILDĒTS UZ IEDZĪVOTĀJU JAUTĀJUMIEM.

Lūdzu skaidrot situāciju ar dzeramo ūdeni no Pāvilostas ūdensvada (saistībā ar dzirdēto informāciju par saindēšanās gadījumu, kad ticis dezinficēts ūdensvads)! Kad tiek dezinficēts ūdensvads, un kāpēc līdz šim nekad nav saņemta informācija? Kurš par to ir atbildīgs? Kā es varu būt droša, ka turpmāk šāda bezatbildība neatkārtosies, jo ūdensvada ūdeni lietoju dažādās Pāvilostas adresēs, kā arī uzņemos atbildību par viesu mājas klientiem?

Atbild SIA “Pāvilostas komunālais uzņēmums” ēku un apsaimniekojamās teritorijas pārzine Gunita Vērniece: “Informācija par saindēšanos ir nepamatota un nepatiesa. SIA “ĢL Konsultants”, kas izbūvē jauno ūdensvada un kanalizācijas tīklu Pāvilostas jaunajā daļā, pirms nodošanas ekspluatācijā veica ūdensvada sistēmas dezinfekciju (10.07.2017. un 9.08.2017.). Pēc šo darbu veikšanas tika nodoti ūdens paraugi laboratorijā SIA “Vides audits”, un tikai tad tika pieslēgts jaunais ūdensvads. Ūdens paraugu pārskata rezultāti atbilst MK noteikumu prasībām.

Arī augustā un novembrī, pēc Veselības inspekcijā saskaņotas dzeramā ūdens izmeklējumu programmas, tika veiktas ūdens analīzes, kas atbilst MK noteikumu Nr.235 no 29.04.2003. “Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība” prasībām.

Bez šī saskaņotā plāna Veselības inspekcija veic auditmonitoringu, kā arī divas reizes gadā tiek ņemti ūdens paraugi no urbuma. Šo ūdens paraugu ņemšanu veic nozīmēts sertificēts speciālists.

Pāvilostas dzeramā ūdens kvalitāte atbilst normām, vēl vairāk – kā apgalvo paši laboranti, dzeramais ūdens Pāvilostā ir pat ļoti labas kvalitātes.

Atgādinājums viesu māju īpašniekiem – pirms viesu uzņemšanas ēkās, ja tās ir atsevišķi no īpašnieka paša dzīvojamām telpām, būtu jāveic korektīvi pasākumi, tātad jānodrošina drošs ūdens patēriņš – vismaz 10 min. jānotecina ūdens, krānu gali un dušas klausules jānotīra ar dezinficējošu līdzekli, aukstā ūdens cauruļvados jānodrošina ūdens temperatūra zem 200 pēc Celsija, savukārt karstajam ūdenim jābūt virs 500. Šie ir daži ieteikumi, lai cauruļvados neveidotos bioplēves aplikumi, kas veicina mikroorganismu augšanu un var radīt smaku un mainīt ūdens krāsu.

Jebkurš iedzīvotājs, ja ir radušās šaubas par ūdens kvalitāti, pats var nodot piegādāto dzeramo ūdeni analīžu veikšanai jebkurā Veselības inspekcijas akreditētā laboratorijā (piemēram, institūtā “BIOR”) ar noteikumu, ka ūdens paraugs tiek ņemts pēc noteiktas instrukcijas.”

2. Cik bieži hlorē ūdeni?

Atbild SIA “Pāvilostas komunālais uzņēmums” ēku un apsaimniekojamās teritorijas pārzine Gunita Vērniece: “Pāvilostas pilsētā dzeramā ūdens hlorēšana netiek veikta.”

Pāvilostā, Līvānu ciematiņā, daudzo un spēcīgo lietavu dēļ applūda māju malkas šķūnīši un pagalmi. Visi grāvji ir aizbērti. Malka slapja un sasalusi. Kas tiks darīts šajā jautājumā?

Atbild domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons: “Liela daļa atbildības jāuzņemas pašiem Līvānu ciematiņa iedzīvotājiem, kas savulaik paši aizbēruši ūdens noteces grāvjus. Pērnā gada lietainā vasara un nokrišņiem bagātais rudens kā Pāvilostā, tā arī daudzviet citur novadā parādīja problēmvietas saistībā ar ūdens noteci un aizvadīšanu. Pašvaldība plāno izstrādāt tehnisko projektu lietusūdens drenāžai pilsētā. Pašvaldība iecerējusi sakārtot grāvju sistēmu tikai pašvaldībai piederošajām ielām Līvānu ciematā, Pāvilostā.”

Ir izdots likums par 1991. gada barikāžu dalībnieka statusu. Pašvaldība likumos noteiktās kompetences un sava budžeta ietvaros ir tiesīga saistošajos noteikumos paredzēt 1991. gada barikāžu dalībnieka statusu ieguvušām personām piešķirt nekustamā īpašuma nodokļa atlaides. Vai Pāvilostas novada pašvaldībā arī būs šādas atlaides? Ja nē, kāpēc?

Atbild domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons: “Šogad noteikti šādas atlaides nav plānots ieviest, bet pie šī jautājuma atgriezīsimies 2018. gada nogalē, kad tik plānots 2019. gada budžets. Paredzot šādu atlaidi novada iedzīvotājiem, vispirms ir jāsaprot, cik mūsu novadā ir cilvēku, kas ieguvuši 1991. gada barikāžu dalībnieka statusu, un par cik lielu, nodokļos neiekasētu summu varētu būt runa. Tāpat ir jāsaprot – ja budžeta ieņēmumu daļa samazinās, tad arī izdevumu daļa būs jāsamazina.”

Pašvaldības policija neatbild, kad zvana. Vai tas ir pieņemami? (šādu jautājumu uzdeva vairāki iedzīvotāji, kas saskārušies ar līdzīgu situāciju).

Atbild domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons: “Pēc šī notikuma, kad iedzīvotājs ziņoja domes priekšsēdētājam par radušos situāciju, pats personīgi aprunājos ar pašvaldības policijas inspektoriem, kuri norādīja, ka, iespējams, telefons nav atradies uztveršanas zonā, vai arī nav pienācis signāls.”

Vai būtu iespējams pieturā “Skola” pie daudzdzīvokļu mājas Dzintaru ielā 97 akmens solu papildināt ar koka virsmu, kur iedzīvotājiem ērti apsēsties, gaidot autobusu?

Atbild domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons: “Šodien (22.02.2018.) pašvaldības labiekārtošanas strādnieki objektu apskatīja, un rīt akmens tiks papildināts ar koka virsmu ērtai sēdēšanai.”

Vēl sapulcē izraisījās diskusija, vai Pāvilostas kapsētā nepieciešams izbūvēt zvanu torni un kanceli mācītājam un noņemt vēsturisko zvanu no priedes?

Iedzīvotāji pauda viedokli, ka Pāvilostas kapsētā nav nepieciešams zvanu tornis ar kanceli mācītājam, bet ir vizuāli jāuzlabo jau esošais zvans un apkārtne ap “zvana priedi”.

Jautājumu uzdod Pāvilostas iedzīvotāja Marita Horna: Iedzīvotāju sapulcē izskanēja informācija, ka Pāvilostā, iespējams, centra laukumā, šajā gadā tiks uzstādīts pulkstenis. Kad iedzīvotājiem būs iespējams iepazīties ar tā dizainu un nobalsot par, viņuprāt, labāko un pieņemamāko variantu?

Uz jautājumu atbild Pāvilostas novada domes priekšsēdētājs U. Kristapsons: “Centra laukumiņu nevar skatīt tikai kā vietu, kur atradīsies pulkstenis. Plānots skatīt visu kontekstā ar labiekārtojuma elementiem. Apmēram maijā, kad darbu būs uzsākusi ainavu arhitekte novadā, pašvaldība informēs iedzīvotājus par savu redzējumu laukuma izskatam.”

 

Informāciju pierakstīja un apkopoja

korespondente Vita Braže un sabiedrisko attiecību speciāliste Marita Kurčanova

 

Foto: M. Kurčanova

Sapulce Vērgalē

Sapulce Pāvilostā

 

 

« Atpakaļ