Durvis – paaudžu vienotājas
27.05.2016
21.maija vakarā atkal muzeji visā Latvijā bija atvērti interesentiem, jo klāt atkal gadskārtējais Muzeju nakts pasākums. Šī gada tēma – DURVIS.
It kā kaut kas pavisam parasts un ikdienišķs - smagās ozolkoka un vieglās plastikāta durvis, lielās parādes durvis un istabas durvis, durvis kā mākslas darbs, durvis uz Eiropu, durvis uz pasauli. Jo nozīmīgāka ir ēka, jo pārsteidzošākas un iespaidīgākas ir tās durvis.
Durvis ir sākums un robeža starp iekšējo un ārpasauli, starp „pirms” un „pēc”, starp zināmo un nezināmo, starp savējiem un svešajiem. Atrasties uz sliekšņa nozīmē būt neaizsargātam, nezinot, kas sagaida otrpus durvīm. Atvērs vai neatvērs? Aicinās iekšā vai aizcirtīs deguna priekšā? Katru durvju vēršana ir robežas šķērsošana, nenojaušot, ar ko tā vainagosies: ar prieku vai bēdām, ar mīlestību vai naidu.
Un arī viedie teicieni par durvīm. Kad cilvēku pavada veiksme, mēs sakām, ka viņam atvērtas visas durvis, kad zudusi pēdējā cerība, nodomājam, ka pēdējās durvis ir aizvērušās. Tik vienkārši un tomēr nē.
Un arī viedie teicieni par durvīm. Kad cilvēku pavada veiksme, mēs sakām, ka viņam atvērtas visas durvis, kad zudusi pēdējā cerība, nodomājam, ka pēdējās durvis ir aizvērušās. Tik vienkārši un tomēr nē.
Jaukajā maija vakarā savas durvis šim pasākuma vēra arī Vērgales muzejs, pulcējot vienkopus 21 apmeklētāju, kurus interesēja tēma durvis. Pieklauvēsim, atvērsim, paskatīsimies, ieklausīsimies, ko sargā, ko dāvā, ko rāda, ko stāsta durvis, tā muzeja darbinieces aicināja apmeklētājus ieraudzīt durvis. Iesākumā izskanēja stāsts par senām mājām, tostarp vecāko Vērgales māju “Dangaskalni”, to durvīm, par Ploces un Vērgales dzelzceļa staciju, Vērgales baznīcu un tās savdabīgajām durvīm. Muzejā jau iepriekš tika izvietotas fotogrāfijas, kur redzamas dažādas durvis – pārfotografētas senas fotogrāfijas no muzeja krājumiem un tur redzamās ēkas nofotografētas šodien, lai varētu salīdzināt. Apskatei bija izliktas arī Bauskas foto studijas fotogrāfa Māra Kreitenberga un Dainas Vītolas fotogrāfijas par mājām un durvīm. Īsu ieskatu no vēstures materiāliem par durvīm sniedza muzeja vadītāja Mirdza Sīpola, uzsverot, ka parastā durvju forma ir garenais četrstūris, bet pēc dažādu laiku stiliem augšējo durvju daļu varēja papildināt pusaploce (pakavveidīga dekora forma). Parastais durvju materiāls no seniem laikiem bija koks vai metāls, viduslaiku beigās izmantots arī stikls. Durvju veidošanai jau senās tautas piegrieza lielu vērību, durvju slēdzamo daļu aizpildot ar grīzekli, kliņķi, vai durvis aizsēja ar liepu lūku. Durvis bija interesanti un bagātīgi rotātas, tādēļ jāatzīst cik skaistas, dažādas un savdabīgas bija un ir durvis – no koka dēlīšiem, ar rakstiem, metāla kalumiem un vēl, un vēl.
Vita Braže
Foto: M. Sīpola un no muzeja arhīva
« Atpakaļ