Trešdiena, 18.09.2019
Liesma, Elita, Alita

ma-DARAS piektā gadskārta nosvinēta koši

ma-DARAS piektā gadskārta nosvinēta koši

26.08.2016
    Vienā no skaistākajām augusta dienām, 20.augustā, Ziemupes jūrmalas stāvlaukumā pulcējās ļaudis no tuvienes un tālienes, lai baudītu jau piekto atpūtas pasākumu ma-DARA. Tas vērsts uz latvisko dzīvesziņu, pagānisko vērtību apzināšanos. Katru gadu pasākumam tiek izvēlēta tēma, kas pie mums atnākusi intuitīvi – Dara, Saknes, Saule, Zalktis, šogad tā bija – Rasa. Pasākumu organizē biedrība Ziemupīte.
   Pasākums šogad svinēja piecu gadu jubileju, tāpēc tas sākās ar goda uzrunām, ziediem,  dāvanām un 20 kg smagu jubilejas torti, ar mellenēm un pīlādžiem rotātu uzrakstu ma-DARA. Tāpat arī mēs saviem viesiem vēlējāmies pateikties par atbalstu, drauga plecu un smaidu, kas mums šos piecus gadus devis iedvesmu un spēku šo svētku organizēšanai. Uz pasākumu īpaši bija aicinātas arī Vērgales pamatskolas folkloras skolotājas - Rozālija Rimkuss un Marita Kalēja, kurām mums ļoti gribējās pateikt īpašu paldies par to devumu un pamatu, ko esam saņēmuši mēs – Daiga, Daina, Austris, Jānis, un par to darbu, ko Marita joprojām iegulda jaunajos folkloristos.
   Kā pirmās skatītājus priecēja mazā folkloras apvienība, kura dalībnieces ir ziemupnieces Madara Brēdiķe ar māsām Paulu un Saniju un draudzeni Elīnu Miltiņu. Lai arī dzeja bija plānota vakarpusē, dažas dzejas rindas no savas jaunākās grāmatas „Tumsā iekliedzas pūce” mums veltīja dzejniece Maija Laukmane no Talsiem. Deja ar tumsu un gaismu, piepildot ik mirkli ar mīlestību, - tāda ir Maijas dzeja.
   Tad sekoja ma-DARAS izzinošā daļa, kurā ar saviem pētījumiem etnobotānikā dalījās Vaira Kārkliņa no Pāvilostas, Liepājas Universitātes docente un ziedu studijas "Liepzars" vadītāja. Viņa iepazīstināja skatītājus ar ziedūdeņiem, kā arī pastāstīja par savu grāmatu "Savvaļas augu virtuve", kurā apkopoti biežāk sastopamo ēdamo augu apraksti un norādījumi par to vākšanu un lietošanu ēdienu gatavošanā. Pasākuma gaitā bija iespēja ar viņu par to visu parunāties sīkāk, iepazīt viņas sirdsdarbu un iegūt sev kādu jaunu ideju veselīgam dzīves veidam. Pasākumu turpināja Ceraukstes folkloras kopa “Laukam Pāri” (vadītāja Elīna Kūla-Braže) no Bauskas novada. Vēlāk folkloras kopas dalībniece Dace Gurlovska laikrakstā “Bauskas dzīve” dalās ar saviem iespaidiem par Ziemupē piedzīvoto – “Šeit ir īpaša aura. Šis tiešām ir pasākums interesentiem, tādēļ te nav lielu cilvēku pūļu. Uz “ma-DARU” atbrauc tikai tie, kas zina, ko viņi šeit ieraudzīs. Te cilvēki var iemācīties ko jaunu pie amata meistariem, var klausīties mūziku vai vienkārši baudīt jūru un skaistu laiku, kā tas ir šodien.”  Savukārt, košu akcentu pasākumā ievija Bārtas etnogrāfiskais ansamblis (vadītāja Gunta Klievēna) ar līgavas pušķošanas uzveduma fragmentu. Ar skaņi dziedošajām bārteniecēm jau vairāku gadu garumā esam gandrīz kā viena ģimene – kopā dziedāts pasākumos, Dziesmu svētkos un folkloras festivālos Baltica. Arī viņas ir viena no ceļazīmēm folkloras izziņā, impulss darboties, dziedāt, mācīties.
    Un tad pēcpusdienas laiskumā turpinājās Tējnīca, tik dažādā un krāsainā, skanošā un dzejiskā – Madara Gruntmane, Jana Egle, Jānis Rūcis, Gunta Šnipke, Ineta Stadgale, Jānis Mackus, Iveta Skapste, Andžejs, Agita Draguna, Austras bērni (Inese Sērdiene, Jānis Rūcis, Ādolfija Ieva Litavniece), īpašu skaņas stīgu dzejas lasījumos izvija čellists Aivis Gailītis. Skaņas un vārdi kā strautiņi plūda, plūda un ieplūda vakarā…
   ma-DARA SKAN atklāja muzikālā apvienība Lata Donga (vadītāja Aīda Rancāne), kuri pie mums viesojas jau otro gadu. Šis spēcīgais rāmums un viedums, ko viņi sniedza mums ar savu sniegumu, nevienu neatstāja vienaldzīgu – cilvēki pieklust runāt, apstājās solī, stājās darīt, lai ieklausītos.  Pēcāk flautu duets – Madara Viļumsone un Renāte Oniuna. Madara bija daļa no pirmā pasākuma „ma-DARA”, pagājušā gadā atgriezās jau kā flautiste un šogad dzirdējām duetu, kura izpildījumā skanēja tautas deju pārlikumi flautām. Pēc flautas skaņām vakaru iedzied mūsu pavisam īpašie viesi – folkoras kopas „Rāmupe” (vadītājs Andris Kapusts), „Skandinieki” (vadītāja Julgī Stalte) un draugi no Lietuvas, folkloras kopa „Kurtuove”. Viņi jau vairākus gadus piepilda ma-DARU ar spēcīgām dziesmām, ar to īpašo varējumu, kas ir tiem, kuri dara pēc savas iekšējās balss un pārliecības.  Ar „Kurtuoves” ļaudīm vēlāk vēl sadziedam un runājamies līdz pulksten 3 naktī, un sadarbības plāni tikai aug plašumā.
   Pēc Saules pavadīšanas un ma-DARAS Uguns iedegšanas vakaru ieskandināja Durbes kultūras nama tautas mūzikas ansamblis "Neparasts gadījums" (vadītāja Eva Smiltniece). Ansamblis spēlē un dzied latviešu tautasdziesmas, skanēja varen ņipri, un dejotāju pulciņš bija gana liels. Tas bija jauks jubilejas dienas noslēgums.
    Bet visas dienas garumā ikviens varēja ne tikai būt klausītājs un skatītājs, bet arī darītājs - izmēģināt savas prasmes dažādās meistarotavās pie amatu meistariem un pārbaudīt zināšanas un roku veiklību Pūķspārna vasaras skolā, nu, un arī iegādāt sev ko kārotu, skaistu vai garšīgu. Meldru pinumi ar Inetu Vēveri, „Noķerts Liepājā” ar Ilzi Vainovsku, „Akmens raksti” ar Mairu un Edgaru Rībeniem, māla darinājumi ar Antru Maziku, tāšu trauki un rotas ar Madaru Putnu un vienīgo tāss meistaru Latvijā Kasparu Zvirbuli, rotu darināšana ar rotkali no Ceraukstes Māri Braži, mītiskās būtnes, taureņu kolekcija, spēles, gleznu pīšana, izstāde „Rasas lāses” ar Valteru Arturu Vītolu, Velgu Vītolu un Kristīni Jonīti - Jurkēviču, izstāde „Laminated Fairy Dust” ar Madaru Medni, un vēl Kuldīgas vīni, Liepājas garšvielas un tepat mūsu vietējais IK Mums garšo.
    Pasākums šogad izskanējis koši jo koši. Saņēmām daudz jauku dāvanu un brīnišķīgus sveicienus, vārdus un dziesmas. Paldies Jums visiem liels par to lielo gandarījuma sajūtu, ko spējāt mums, organizatoru komandai, radīt! Šī diena apliecināja svarīgāko – mēs esam viens otram, mēs varam dot, mēs esam bagāti!  Visā tajā izskanēja arī doma, ka pieci gadi - tas ir gan daudz, gan arī reizē maz. Jā, apzināmies, ka tas ir tikai sākums, un varbūt šī gada tēma – Rasa, kā simbols rītam, kam jaunam, ceļa iesākumam, ir bijis ļoti pareizi izvēlēts, bet arī skaidri zinām, ka ma-DARA tas vairs nav tikai pasākums, tas ir jau dzīves veids un ģimene – saites, kas vieno tos, kas šeit bijuši. ma-DARA nebeidzas, tā pastāv ārpus pasākuma robežām, tā notiek ik dienu, mainās un rada. Ieskatoties interneta vidē jau pēc pasākuma, varējām vērot, ka par draugiem, sadarbības partneriem, ideju biedriem ir kļuvuši līdz ma-DARAI savstarpēji nepazīstami cilvēki. No šī gada dalībniekiem jau izskan domas, kā rīkot pasākumu nākošgad, kuros datumos, ko vēl uzaicināt, kādu tēmu izvēlēties un jau attiecīgai tēmai tiek piemeklēti notikumi, radošās darbnīcas. ma-DARA vairs nav tikai mūsu – Daigas, Dainas, Austra, Jāņa, Ulvja, Ginta – tāda privāti izvēlēta nodarbe, tā šajos piecos gados kļuvusi par kopīgu notikumu, kurā iesaistās ikviens, kas kaut reizi šeit bijis, lai satikšanās prieks būtu jo lielāks.
    Nākošais atpūtas pasākums ma-DARA notiks 2017.gada 26. un 27. augustā.
                                                                                   
ma-DARAS: Daiga un Daina
 
Pēc ma-DARAS dažiem rakstās arī dzeja.
Autors: Katlakalna folkloras kopas administratore, pasākuma ma-DARA krustmāte Gunta Saule:
 
Iegrimt ma-DARĀ 
Kā rasas lāsē 
Kā jūras zilzilos tālumos, 
Skaņu un ritmu, 
Krāsu un smaržu vālos 
Pasmelties gudrību priežu skujās un
sēņu cepurītēs, pīlādžogās un mežrozīšu ziedos 
Un tepat, - vietā, kur jūra elpo brīvību, 
Uzradīt ma-DARU kopā - 
ar dzintariem noķertiem mezglos 
un akmeņu rakstiem dzīviem, 
kopā ar aizlaiku zvēriem 
smaržās un garšās 
bronzas spožajās rotās, 
bērzu tāsīs un meldru pinumos, 
siltmāla traukos. 
Notvert rasas lāsi ne tikai zirnekļa tīklā un dzintargraudos, bet arī līdzās esošo acīs un balsīs 
Ļauties upes spirgtumam pēdās 
Skanēt, smaržot un elpot ma-DARĀ 
dzīvot un radīt ma-DARĀ 
... mēs nākam šurp un radam kopā, jo tur ma-DARAS sākumā – esiet jūs 
Daina un Daiga, Daiga un Daina un
visi, kas ma-DARU rada 
Caur priežu pumpuriem,
jūras zvirgzdiem un zvaigznēm - 
gadu no gada, vasaru no vasaras – ma-DARĀ 

Foto: V. Braže

Plašāku fotoreportāžu skatieties FOTOGALERIJĀ

 

« Atpakaļ