Ceturtdiena, 24.10.2019
Renāte, Modrīte, Mudrīte

ESAM PROJEKTĀ!

ESAM PROJEKTĀ!

28.11.2014
  
  Šogad ir sākusi darboties  Eiropas  Komisijas  jaunā Eiropas  Savienības izglītības, mācību, jaunatnes un sporta programma Erasmus+ , kas  apvieno  vienā  programmā iepriekšējās  ES  atbalsta  programmas (tajā  skaitā  Comenius, Leonardo da Vinci, Grundvig, Erasmus, u.c).
  
Pagājušajā gadā  mēģinājām  startēt  uz  Comenius  programmu. Diemžēl neveiksmīgi. Šogad  veiksme uzsmaidīja un esam  apstiprināti kā dalībnieki  programmas  Erasmus+   ietvaros Rumāņu   pirmsskolas izglītības  iestādes „Fēniks” skolotāju  izveidotajā  projektā  „AKT TOGETHER – BE CREATIVE!” jeb latviski  „DARBOJOTIES  KOPĀ – ESI RADOŠS!”.
    Projekta darbības laiks 2014.-2016.gads. Visā  valstī  šogad šajā programmā tiek finansēti  44 projekti, no tiem  tikai  3 bērnudārzi un ir jauki apzināties, ka viens no šiem trim bērnudārziem  ir  Vērgales pagasta PII „Kastanītis”, kurš mūsu pagasta un  novada vārdu nes tālāk pasaulē.
   Par  to, ka esam  apstiprināti projektā, uzzinājām stipri  vēlu- oktobrī un tā kā 1. tikšanās reize Rumānijā bija jau 10.novembrī, tad visiem pedagogiem bija  daudz darāmā, lai sagatavotu prezentācijas par izglītības sistēmu Latvijā, par mūsu pagastu un bērnudārzu kā arī jāizveido projektam logo, kuru konkursa kārtībā apstiprinās tikšanās laikā. Ar padomu un praktisku palīdzību piedalījās visi bērnudārza pedagogi, bet uz Rumānijas pilsētu Craiovu devās tikai 4 – pirmsskolas izglītības skolotājas Santa  Krauze un  Lilita  Gulbe, iestādes  vadītāja  Gaida Akerfelde un  angļu  valodas pulciņa  skolotāja Ivita  Meļķe. Paldies Ivitai par to, ka viņa „ievilka” mūs šajā projektā, jo uzsākt  kaut ko jaunu – vienmēr ir  grūti.
   Un tā mūsu pieredzes  apmaiņas  brauciens  sākās   9. novembrī , kad dēvāmies ceļā uz Rumāniju, projekta dalībnieku tikšanās vietu – Craiovu. Tā kā  lidojām  ar  pārsēšanos un starp lidmašīnām bija 6 stundu starplaiks  pabijām  arī Varšavā, kur apskatījām vecpilsētu, baudījām skaistos skatus un svētku gaisotni.  Tad turpinājām ceļu un naktī ielidojām Bukarestē, bet tālāko ceļu līdz Craiovai veicām ar vilcienu. Craiova  ir  6. lielākā  pilsēta  Rumānijā, svarīgākā  pilsēta  Oltenia  apgabalā. Šajā pilsētā ir ap 260 000  iedzīvotāju. Gandrīz  90%  no visiem iedzīvotājiem ir rumāņi, apmēram 3%  romu tautības iedzīvotāji un pārējie 7% - dažādas tautības. Dzīvojām hotelī “Craiovita” un tur  arī  notika mūsu pirmā tikšanās ar projekta dalībniekiem. Šajā projektā esam 5 valstis -  Rumānija, Bulgārija, Ungārija, Turcija  un mēs. 
   Pēcpusdienā devāmies  nelielā ekskursijā pa pilsētu un tās centru. Kājām, rumāņu projekta koordinatores pavadībā, izstaigājām vecpilsētu. Vērojām interesanto  arhitektūru  un cilvēkus. Vecpilsētā  notika vērienīgi rekonstrukcijas un  labiekārtošanas darbi, jo viņi gatavojas Eiropas valstu prezidentūrai.
    Nākamajā dienā viesojāmies bērnudārzā “Fēniks”, kur mūs sagaidīja smaidīgi bērni tautas tērpos ar sālsmaizi. Bērnudārza  direktore Ciciu  Maria Zoia  mums  laipni izrādīja  bērnudārza telpas. Pavisam bērnudārzā ir 12 grupiņas, bet tā kā daļa ēkas tiek renovēta, tad varējām iepazīties tikai ar pusi no grupiņām. Bērnu skaits grupiņās 25-26, skolotāji divi. Katrai  grupiņai viena  liela  telpa, kas kalpo gan par rotaļu telpu, gan par guļamtelpu. Gultiņas ir skapīšos, kas izvietoti gar visām telpas sienām. Citu mēbeļu maz. Uz grīdas liels paklājs. Viegli pārvietojami galdi. Ļoti daudz ko dara sēžot uz paklāja. Katram bērnam līdzi sava ūdens pudele. Katrā grupiņā dators, printeris, bet nekur neredzējām mums tik pierastās klavieres. Sveicot mūs ar priekšnesumiem, mūzika tika atskaņota datorā. Visās grupiņās bija jūtams, ka bērni mūs gaidījuši. Katrā grupiņā  bija stends, kas veltīts šim sadraudzības projektam. Lai iepriecinātu mūs viņi bija mācījušies dziesmas un dejas. Priecājāmies par to, ka mums bija iespēja vērot aplicēšanas nodarbību. Bērni tāpat kā pie mums – smaidīgi, draudzīgi, diezgan paskaļi un  droši.
   Šeit arī notika projekta atklāšana un darbs nākošajās dienās.  Projektu  prezentēja  tā autore un koordinatore Jozefina Tite. Viņa izteica gandarījumu, ka visas valstis ieradušās un cerību, ka šie divi gadi būs lietderīgi un dos ieguldījumu pedagogu profesionālajā izaugsmē. Delegācijas apmainījās ar suveīriem un prezentēja savu pilsētu vai mūsu gadījumā - pagastu. Jā, esam vienīgie no laukiem. Visi pārējie projekta dalībnieki ir no lielām pilsētām.
   Saskaņā  ar  projektu  visas dalībvalstis  piedalījās diskusijā par izglītības sistēmu savā valstī, prezentēja  savu  mācību  iestādi, runājām par mācību plānu, mākslas nodarbībām un pulciņu nodarbībām. Katra valsts prezentēja savus izveidotos logo šim projektam un balsošanas rezultātā par projekta logo apstiprinājām  Bulgārijas  piedāvāto  variantu.
   Kopīgi  izveidojām kalendāru, kura valsts, kad uzņem pie sevis un sadalījām atbildīgos par lielajiem projekta darbiem. Mums tika mājas lapas izveidošana projektam.
   Viena diena tika veltīta ekskursijai pa Olteinas apgabalu, kur vērojām vietējā  keramiķa darbu. Šo tautas mākslas veidu kopj no paaudzes paaudzē, nododot  aroda noslēpumus darba turpinātājam. Keramika ļoti koša, specifiska. Arī izstrādājumu un suvenīru tirdzniecība mums nepierasta - pie mājām, uz apdzīvotās vietas galvenās ielas. Rumānijā ir pareizticība, pilsētā ir daudz baznīcu un katedrāļu un valstī ļoti daudz klosteru.  Pabijām divos no tiem. Atšķirībā no pilsētas - tur viss bija sakopts, tīrs, valdīja miers. Acīm pavērās skaista arhitektūra un  skaisti dabas skati. 
   Pabijām Craiovas muzejos- etnogrāfijas, vēstures un dabas  muzejā. Bija iespēja  priecāties par 2014. gada izstādi „Stikls un tā izstrādājumi”. Brīvajā laikā staigājām pa pilsētu, iegriezāmies veikalos. Tāpat kā pie mums ir lielveikali - tad tie patiešām ir lieli, tāpat kā pie mums ir mazas „bodītes”  un tirgus būdiņas. Cenu ziņā arī viss stipri līdzīgs.  Uzkrītoši daudz bija aptiekas, bankas  un valūtas maiņas punkti.
     Noslēguma dienā mums bija sertifikātu izsniegšana un draudzības vakars, kurā baudījām nacionālos ēdienus, kā arī laidāmies straujos dejas ritmos, jo katra valsts prezentēja savas tautas dejas.
      Mums ir patiess prieks, ka mēs tāda maza pirmsskolas izglītības iestāde un mazs pagasts varam sevi parādīt pasaulei. Un mums ir ko parādīt! Mums ir prieks, ka mēs varam iepazīt citu tautu kultūru, tradīcijas un viņu viesmīlību. Iespaidu ir ļoti daudz, sajūtas dažādas. Viss jāpārdomā, jāizvērtē. Labākais jāpaņem un jāievieš  savā darbā. Bet pats  labākais – ieguvām jaunus draugus, ar kuriem tiksimies nākamajos divos gados!
                                                                 
Pieredzes apmaiņas brauciena dalībnieces:
                                                                               Lilita Gulbe un Gaida Akerfelde
 
                                                                   Fotogrāfijas: Lilita Gulbe
 
 
« Atpakaļ