Trešdiena, 21.08.2019
Linda, Janīna

Iedzīvotāju sapulces novadā

Iedzīvotāju sapulces novadā

26.03.2014
    20.martā Vērgales kultūras namā notika pagasta iedzīvotāju sapulce.
    Sapulcē piedalījās 43 iedzīvotāji, deputāti – Uldis KRISTAPSONS, Gints JURIKS un izpilddirektors Alfrēds MAGONE.
    Pārskatu par paveikto un turpmāk plānoto sniedza Pāvilostas novada domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons.
   2014.gadam valsts iedalījusi salīdzinoši vairāk naudas ceļu uzturēšanai nekā pērn. Tas nozīmē, ka uz mūsu novada ceļiem vairāk tiks nosūtīts greideris un tiks labotas asfalta bedres. Par piešķirto naudu tiks veikti bruģēšanas darbi pie „Top” un „Muižkalniņi” veikaliem Vērgalē, kā arī tiks nobruģēts laukumiņš pie autobusa pieturas Vērgales centrā. Ar abu veikalu pārstāvjiem būs tikšanās, lai izlemtu par uzbrauktuves izveidi invalīdiem un māmiņām ar bērnu ratiņiem.
    Šajā gadā projekta ietvaros plānots realizēt ielu apgaismojumu Plocē .
  2014.gada vasarā tiks veikts Vērgales pamatskolas fasādes remonts. Līdzekļi remontam iegūti, pārdodot izsolē pašvaldības zemes īpašumu „Ceļmalnieki” Plocē.
  No 24.marta līdz 20.maijam Saraiķu bibliotēka būs slēgta, jo notiks ēkas rekonstrukcijas darbi, kas tiek īstenoti piesaistot EZF finansējumu. Tiks mainīts jumts, veikti ēkas iekšējie un ārējie remontdarbi.
   Projekta ietvaros tiek plānots atjaunot bijušo Lattelecom ēku Vērgales centrā, lai tur ierīkotu ģimenes ārsta praksi un ambulanci. Savukārt sociālajai mājai Ploce – 23 tiks nomainīts jumts.
   Arī šoruden tiks rīkota uzņēmēju balle, kura pērn guva lielu atsaucību. Šoreiz tā tiks rīkota Vērgalē.
  Tiks turpināti dažādi remontdarbi, lai vecajā Ploces klubā būtu iespējamas atpūtas iespējas Ploces jauniešiem. 
   Informācija par jauno ūdeļu fermu Plocē „Ceļmelnieki”. Šobrīd fermā strādā 23 mūsu novada iedzīvotāji. Jaunu darba vietu izveide iespējama arī Vērgales pagasta „Birztalu” fermā, to iegādājusies firma un nākotnē tiek plānots ierīkot zivju audzētavu. Bija sagādāta nauda, lai Saraiķos ierīkotu gājēju celiņu uz jūru, taču ar 3 zemes īpašniekiem netika panākta vienošanās un projekts netiks īstenots.
   Iedzīvotāji uzdeva jautājumus:
1. Vai pašvaldībai nav bail, ka Veselības inspekcija var likvidēt aptieku un ambulanci Vērgalē?
Ir bail, tādēļ tiks īstenots projekts Lattelecom ēkā.
 
2. Kad tiks sakārtota Ziemupes tautas nama priekša?
Tas tiks izdarīts šovasar, jo notiks izsole īpašumam „Vasarnieki” un iegūtā nauda tiks ieguldīta šī mērķa īstenošanai.
 
3. Vai Vērgalē būs pašvaldības policists?
Būs, jo tiks izsludināts konkurss.
 
4. Kā saprast jēdzienu ceļu remonts? Vai tas būs kārtīgs?
Tas nozīmē, ka tiks „lāpītas” bedres, izcirsti krūmi ceļa malās un tiks veikta ceļa malas grāvju pārtīrīšana.
 
5. Cik daudz grāvju jau ir iztīrīts?
To ir grūti precīzi pateikt, taču jau šobrīd tas ir paveikts virzienā uz „Krievu” mājām un uz Ploces pusi. Tikko laiks kļūs siltāks, aktivitātes šajā jomā būs redzamākas.
 
6. Kad tiks likvidēta paju sabiedrība Vērgalē?
Vērgales pagasta pārvaldes vadītājs Jānis Vitrups jautātājam atbildēs personīgi.
 
7. Pašvaldības pārstāvji uzdod jautājumu iedzīvotājiem par informatīvo izdevumu, par tā noformējumu un izkārtojumu un lūdz izteikt ierosinājumus.
 
    Iedzīvotāju sapulces galvenais jautājums bija par Swedbank bankomāta, kurš atrodas Vērgales „Top” veikalā, likvidēšanu.
  Uz tikšanos ar iedzīvotājiem bija ieradušies 3 Swedbank pārstāvji, kuri informēja iedzīvotājus par izveidojušos situāciju un atbildēja uz jautājumiem. Swedbank informēja, ka Vērgales bankomāts ir vismazāk izmantotais bankomāts visā Latvijā, tas nav rentabls, nes zaudējumus, tādēļ arī pieņemts lēmums to likvidēt. Swedbank informēja, ka bankomāts Vērgalē būs līdz jūnija beigām, jeb tik ilgi, kamēr tiks atrasta alternatīva. Viens no sasāpējušā jautājuma risinājumiem būtu posttermināļa izveide Vērgalē, kas ļautu iedzīvotājiem dienā izņemt 10 līdz 20 EUR. Pašlaik par šo tēmu ir uzrunāti veikalu „Top” un „Muižkalniņi” īpašnieki, taču veikals „Top” atteicies, bet „Muižkalniņi” vēl nav snieguši konkrētu atbildi. Ja jautājums netiks atrisināts šādā veidā, tad tiks runāts ar pašvaldību, taču tad naudu varēs izņemt tikai darba dienās. 
   Tomēr Vērgales pagasta iedzīvotāji nav gatavi samierināties ar izteiktajiem piedāvājumiem, uzsverot, ka 10 EUR dienā nav risinājums. Aktuāls paliek jautājums par norēķināšanos vietās, kur vajadzīga skaidra nauda – skolā un bērnudārzā par pusdienām, aptiekā un ambulancē, pastā u.c. Debatēs izskan dažādi priekšlikumi – pašvaldības darbiniekiem algas izmaksāt skaidrā naudā, lai arī nerentabls, tomēr atstāt šeit bankomātu, jo citviet banka nopelna un rodas izlīdzinājums, kādēļ Rucavā, kur iedzīvotāju ir mazāk un arī novads ir mazāks, par bankomāta slēgšanu netiek domāts. Swedbank pārstāvjiem nākas uzklausīt arī pārmetumus par to, ka aizvadītajos gados ļoti bieži ir bijusi situācija, ka skaidru naudu nevar izņemt, jo bankomātā nav naudas. Šobrīd nevar izņemt uzreiz EUR 400, bet tikai EUR 200. Bankas pārstāvji neatbildēja uz jautājumu, kā tiek vērtēta bankomāta rentabilitāte – no izņemtā naudas daudzuma, jeb no veikto operāciju skaita. Iedzīvotāji uzsvēra, ka ziemas mēnešos varbūt tiek izņemta mazāka naudas summa, bet pavasarī un vasarā Vērgalē iegriežas daudz cilvēku, arī tūristi un apkārtējo pagastu iedzīvotāji, kuri noteikti izjutīs bankomāta neesamību.
   Noslēgumā Swedbank pārstāvjiem Vērgales kultūras nama vadītāja Velga Freimane pasniedza 480 iedzīvotāju parakstus, kuri ir pret bankomāta slēgšanu, cerot uz pozitīvu iznākumu.
 
    Piektdien, 21.martā, Pāvilostas kultūras namā notika iedzīvotāju sapulce. Uz  sapulci Pāvilostā bija sanākuši ap 35 iedzīvotāju, to skaitā arī biedrību un pašvaldības iestāžu pārstāvji, domes priekšsēdētājs un viens deputāts. Procentuāli lielāko daļu sanākušo veidoja vecāka gada gājuma cilvēki.
   Kā katru gadu sapulci iesāka domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons, informējot sanākušos par pašvaldības darbu un darbības principiem. Priekšēdētājs informēja par šī gada bužetu, par nodokļiem, kas to veido. Ar katru gadu pieaug iedzīvotāju ienākumu nodoklis, situācija novadā ir stabila, Pāvilostas novads ir vienīgā pašvaldība Latvijā, kurai nav kredītsaistības.
    Tika runāts arī par ostas darbību šodien, par lēmumu sakarā ar zemes sūcēja iegādi ostas vajadzībām, kā arī par ūdenssaimniecības projektu, kas tika plānots īstenot arī Pāvilostas jaunajā ciemā, bet finansiālu apsvērumu dēļ to šogad nav iespējams izdarīt. Tai skaitā arī par ielu apgaismojuma sakārtošanu  un intensīvāko grantēto ielu asfaltēšanu pilsētā. Domes priekšsēdētājs pastāstīja, ka noteikti šogad tiks sakārtoti gājēju celiņi – tiks izbruģēts posms Brīvības ielā, no jauna izveidots un nobruģēts celiņš no veselības un sociālās mājas(Brīvības ielā) līdz Šneidera laukumam (vecajai ambulancei), izbūvēts ielu apgaismojums Sporta ielā.
    Par Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem tiks atjaunots skata tornis Kalna ielas stāvlaukumā, iztīrītas Tebras un Durbes upes, bet plānots tīrīt arī Rīvas upi, Tebras upes krastā tiks izveidotas trīs atpūtas vietas laivotājiem, paredzēts veikt ostas infrastruktūras izbūvi un iegādāties ledus ģeneratoru, arī pašvaldības iestādes īsteno dažādus projektus, kā jaunākais šobrīd ir Pāvilostas novada TIC īstenotais zīmju projekts, kura rezultātā šogad pavasarī pilsētā un novadā tiks izvietotas norādes zīmes un iznformācijas stendi tūristiem. Savukārt uzņēmēji, piesaistot ES līdzekļus, Sakas upes kreisajā krastā plāno uzbūvēt jahtu ziemošanas un laivu būves vietu. Bet lielākais darba devējs Pāvilostā SIA „N-Stars”, piesaistot ES struktūrfondu finansējumu, rekonstruēs esošās saldētavas un izbūvēs zivju kupināšanas cehu, kurā plāno nodarbināt vēl 20 darbiniekus.
   Priekšsēdētājs pieskārās arī dažādām problēmām pilsētā. Kā piemēram, lai cik savādi tas neliktos, Pāvilostā trūkst darbinieku. Tas saistīst ar to, ka pilsētā ir maz jaunu, strādāt varošu cilvēku. Par cik Pāvilostā ir problēmas ar dzīvojamo fondu un pašvaldībai nav iespēju jaunajām ģimenēm piešķirt dzīvojamo platību, pilsētā uz dzīvi nepārceļas jaunieši un ģimenes. U.Kristapsons uzsvēra, ka tiek domāts par šīs problēmas risināšanu un ir izstrādāti varianti. Tā pat jādomā arī par pilsētā esošajām izglītības iestādēm, strauji sarūk vidusskolas skolēnu un bērnudārza „Dzintariņš” audzēkņu skaits. Lai pilsētā saglabātu vidusskolu, jādomā par tās reformēšanu. Kā variants varētu būt izveidot vidusskolu ar novirzienu kuģniecībā vai zvejniecībā, tūrisma sfērā vai mežsaimniecībā.
    Sanākušie tika informēti arī par novada aktualitātēm. Daudzi satraucās par Sakas pagastā notiekošo, strauji tiek izcirsti meži, iztīrītas un apstrādātas jaunas lauksaimniecības platības utt. Uz ko priekšsēdētājs atbildēja, ka lielie uzņēmēji, kas darbojas Sakas pagastā, paplašina savas lauksaimniecības zemes. Novadā netrūkst uzņēmīgu cilvēku, kas raksta projektus, piesaista līdzekļus un attīsta uzņēmējdarbību.
    U.Kristapsons informēja arī par saimnieciskām lietām – par Lielo Talku, kura Latvijā notiks 26.aprīlī, bet sakarā ar to, ka 25.aprīlī Pāvilostas novadā viesosies pārstāvji no 5 pašvaldībām (kopskaitā ap 100 cilvēku) novadā talka notiks jau 11.aprīlī. Par nesakoptajiem īpašumiem, kuriem tiek izteitki brīdinājumi un likti naudas sodi. Par drošības kameru izvietošanu pilsētā, plānots vienu kameru uzstādīt arī pie vidusskolas. Par jauna formāta novada avīzi, tā ar šī gada janvāri ir bezmaksas un tiek izplatīta daudzās pašvaldības iestādēs un tirdzniecības vietās. Avīze tiek drukāta 1000 eksemplāros, bet, iespējams, ka skaits tiks palielināts. Par daudzām aktualitātēm, kas tiek atspoguļotas novada mājas lapā www.pavilosta.lv, iedzīvotāji aicināti sekot līdzi jaunumiem,kas tur tiek atspoguļoti, un notikušajiem pasākumiem.
     Savukārt tie, kas bija atnākuši uz sapulci, uzdeva jautājumus par nesakoptajiem īpašumiem, kas bojā pilsētas izskatu, par graustiem, kas apdraud iedzīvotājus, par iepriekšējās sapulcēs runātajām tēmām, kā tās virzās uz priekšu, par dabas aizsardzību un koku ciršanu, tai skaitā par Pāvilostas pelēko kāpu un Upesmuižas estrādi, par pilsētas kapu žoga paaugstināšanu, par informācijas atspoguļošanu novada avīzē, kāpēc netiek rakstīti cilvēku vārdi un uzvārdi pilnā apmērā, par to kā  un kam tiek piešķirti sociālie pabalsti, par ugunsdrošību Pāvilostā, par īstenotajiem projektiem un daudziem citiem jautājumiem.

Vita Braže un Marita Kurčanova

Foto: M.Kurčanova

 

« Atpakaļ