Piektdiena, 04.10.2024
Modra, Francis

Sadraudzības pilsētas

  

GORODOK pilsēta Ukrainā

 

    Gorodok (ukrain.Horodoka) ir pilsēta Ļvovas apgabalā Ukrainā, kurai cauri tek  Smotrych upe. Tas ir administratīvais centrs Gorodokas apgabalā (Horodoka Raion). Pilsēta pirmo reizi vēstures dokumentos minēta 1443.gadā. Toreizējā ciema nosaukumam ir vairākas definīcijas - "neliels cietoksnis ap māju", "žogs", "akmens siena", "ciems ar stiprinātu žogu" u.c.

     2015.gada 30.martā tika parakstīta sadraudzības deklarācija strap Gorodok pilsētu Ukrainā un Pāvilostas novadu Latvijā. Abas pašvaldības vienojās saglabāt pastāvīgas saites starp abām pašvaldībām, lai veicinātu dialogu, dalītos pieredzē un īstenotu visas kopīgās aktivitātes, kuras varētu veicināt uzlabošanos visās abu pašvaldību kompetenču jomās; īpaši iniciēt un atbalstīt abu pašvaldību līdzpilsoņu tikšanās; veicināt pieredzes un labās prakses apmaiņu kultūrā, izglītībā, sportā, sociālajā jomā, vides aizsardzībā, infrastruktūras attīstībā un uzņēmējdarbībā un attīstīt jaunus sadarbības veidus.

www.horodok-rada.gov.ua

 

                            NERINGAS PAŠVALDĪBA LIETUVĀ
    
       Neringa ir pilsēta un atsevišķa pašvaldība Lietuvas rietumdaļā. Atrodas Kuršu kāpās. Faktiski tā nelīdzinās "īstai" pilsētai, jo apvieno vairākus ciematus izkaisītus Kuršu kāpās 50 kilometru garumā. Pēc iedzīvotāju skaita mazākā pašvaldība Lietuvā. Lietuvas tūrisma centrs.
      Neringa aizņem lielāko daļu no Kuršu kāpas Lietuvas daļas. Neringa pilsētas statusu ieguva 1961. gadā, kad administratīvi tika apvienoti vairāki ciemati. Neringas pašvaldībā ietilpstošās pilsētas daļas - Nida, Preila, Pervalka, Alksnine un Jodkrante. Nida ir centrālā apdzīvotā vieta. Neringu no pārējās Lietuvas teritorijas atdala Kuršu joma. Pāri jomai ir nodrošināta prāmju satiksme.

        2017. gada 22. maijā tika parakstīta sadraudzības deklarācija starp Neringas pašvaldību Lietuvā un Pāvilostas novada pašvaldību Latvijā. Abas pašvaldības vienojās veicināt, atbalstīt un koordinēt sadarbību uzņēmējdarbības, kultūras, tūrisma, vides aizsardzības, izglītības un sociālās sadarbības jomās.

 

LEBAS pilsēta Polijā

 

       Leba (poļu: Łeba) ir pilsēta Polijas ziemeļos, neliela zvejas osta pie Baltijas jūras uz ziemeļiem no Lemborkas. Pilsēta rakstos pirmoreiz minēta 1282. gadā. Tā attīstījās kā zvejas osta un kokmateriālu tirdzniecības centrs. Vairākus gadsimtus pilsētu apdraudēja apkārtnes smilšu kāpas līdz 1558. gadā pilsētu pārcēla uz pašreizējo vietu. XVIII gadsimtā pēc Prūsijas karaļa rīkojuma Lebā tika izbūvēta lielāka osta.

     Pēc Pirmā pasaules kara Lebas pilsētu un apkārtnes kāpas bija iecienījuši vācu mākslinieki. Otrā pasaules kara laikā Lebas pievārtē bija vācu raķešu bāze. Pēc kara, pamatojoties uz Potsdamas konferences lēmumiem, pilsēta tika piešķirta Polijai.

     2018. gada 13. martā tika parakstīta par sadarbības uzsākšanu starp Ļebas pašvaldību Polijas Republikā un Pāvilostas novada pašvaldību Latvijas Republikā. Abas  pašvaldības vienojās, ka centīsies veidot un stiprināt partnerattiecības galvenajās ekonomiskās attīstības jomās, īpašu uzmanību pievēršot uzņēmējdarbībai, tūrisma attīstības veicināšanai, kultūrai, vides aizsardzībai, izglītībai un zinātnei.

www.leba.eu

 


Pāvilostas novada pašvaldībai cieša sadraudzība izveidojusies ar Smiltenes, Auces, Priekules un Skrundas novadiem.

      Par cik visas šīs pašvaldības ir Latvijas Nacionālā veselīgo pašvaldību tīkla dalībnieces un kurām ir saistoši LNVPT izvirzītie mērķi, proti, sekmēt labās prakses piemēru, pieredzes un ideju apmaiņu starp pašvaldībām, atbalstīt pašvaldības un sniegt tām metodoloģisku atbalstu dažādu sabiedrības veselības un veselības veicināšanas jautājumu risināšanā lokālā līmenī un paaugstināt pašvaldību darbinieku izglītotību sabiedrības veselības un veselības veicināšanas jautājumos, tādējādi atbalstot veselības, labklājības un vienlīdzīgu iespēju attīstību reģionālajā līmenī, ik gadu kādā no Smiltenes, Pāvilostas, Priekules, Skrundas vai Auces novadu pašvaldībām notiek veselību veicinošas sporta spēles.

     Tāpat starp novadiem notiek cieša kultūras namu kolektīvu un darbinieku, novadu sportistu un jauniešu pieredzes apmaiņas braucieni, piedaloties pilsētu vai pagastu svētkos, startējot ikgadējās sporta sacensībās.

 

   SMILTENES novads

     Vārds „Smiltene” cēlies no latgaļu cilts vārda „smiltesele”, kas pirmo reizi vēstures avotos minēta 1427. gadā kā tirgotāju un amatnieku apmetne, taču tās pirmssākumi meklējami jau 13. gadsimtā. Tas liecina par Smilteni kā senas un bagātas vēstures pilsētu. 

      Šodien Smiltene kļuvusi par skaistu, sakoptu, tīru, zaļu, latvisku, omulīgu mazpilsētu un Smiltenes novada centru Latvijas Ziemeļvidzemes daļā. Smilteni apmeklē Latvijas un ārvalstu viesi, lai rastu mieru un klusumu, baudītu dabas krāšņumu, apbrīnotu pilsētas attīstību, kultūras un sporta tradīcijas un vietējo iedzīvotāju lielo rosību. 
      Pilsēta lepojas ar darbīgiem cilvēkiem, kas šeit dzīvo, mācās un strādā.
 
 

 

                     AUCES novads
  
    Auces novads ir zīmīgu un ievērojamu apskates objektu ieskauts novads Zemgalē, ar visu tā „sirdi” – Auci.  Tas  ir bagāts ar plašiem dabas skatiem, bagātām tradīcijām un kultūras mantojumu, ar nozīmīgu pagātni un radošu tagadni. Ar katru vietu saistās paliekošas atmiņas, kas dzīvojušas gadiem līdz ar mums.
    Vecauces muiža pieminēta ap 1616.gadu, un vēlākā Auces izveide cieši saistīta ar to. Auce, kas jau gadiem zināma kā vienīgā pilsēta Latvijā, kurai svin vārda dienu un apmeklētā Vecauces pils kā Auces pilsētas vizītkarte, kuru iecienījuši gan vietējie, gan ārvalstu tūristi.
   Auces pilsēta ar lauku teritoriju atrodas 40 kilometru attālumā no Dobeles, starp Zemgali un Kurzemi, pašos Latvijas dienvidos, tikai 7 km no Lietuvas robežas. Cauri Aucei tek Līgotnes upīte. Tā ir viena no mazākajām upēm Latvijā. Auces apkārtnē vislielākie krājumi ir kaļķakmenim, iegūst arī smilti un granti.
    Auces apkārtne ir bagāta ar mežiem. Izplatītākie koki ir bērzs un egle. Auces pusē ir manāmi staltbrieži, otrs populārākais dzīvnieks ir stirna. Mežos var salasīt avenes un zemenes – maz ir melleņu un brūkleņu. Lielauces purvā ir daudz dzērveņu. 
      

 

PRIEKULES novads

     Priekules novads ir pašvaldība Kurzemes dienvidos, kurā 2009. gadā apvienoti bijušā Liepājas rajona Priekules pilsēta un pieci pagasti: Bunkas pagasts, Virgas pagasts, Gramzdas pagasts, Kalētu pagasts un Priekules pagasts. Vēstures avotos Korfu dzimtai piederošā Priekules muiža Grobiņas fogtejā pirmo reizi minēta 1483. gadā. Par lielāku apdzīvotu vietu Priekule izveidojās pēc 1871. gada, kad cauri muižas zemei uzbūvēja dzelzceļu Liepāja - Romni.

www.priekulesnovads.lv

Saistīts attēls

 

SKRUNDAS novads

 

 Skrundas novads ir pašvaldība Kurzemē, Ventas kreisajā krastā, kurā 2009. gadā apvienoja bijušā Kuldīgas rajona Skrundas pilsētu ar lauku teritoriju un Nīkrāces, Raņķu, Rudbāržu pagastus. Vēstures avotos Skrunda (Scrunden) kuršu Bandavas zemē pirmo reizi minēta 1253. gadā. 

www.skrunda.lv

        Attēlu rezultāti vaicājumam “skrunda”