Sadraudzības pilsētas
GORODOK pilsēta Ukrainā
Gorodok (ukrain.Horodoka) ir pilsēta Ļvovas apgabalā Ukrainā, kurai cauri tek Smotrych upe. Tas ir administratīvais centrs Gorodokas apgabalā (Horodoka Raion). Pilsēta pirmo reizi vēstures dokumentos minēta 1443.gadā. Toreizējā ciema nosaukumam ir vairākas definīcijas - "neliels cietoksnis ap māju", "žogs", "akmens siena", "ciems ar stiprinātu žogu" u.c.
2015.gada 30.martā tika parakstīta sadraudzības deklarācija strap Gorodok pilsētu Ukrainā un Pāvilostas novadu Latvijā. Abas pašvaldības vienojās saglabāt pastāvīgas saites starp abām pašvaldībām, lai veicinātu dialogu, dalītos pieredzē un īstenotu visas kopīgās aktivitātes, kuras varētu veicināt uzlabošanos visās abu pašvaldību kompetenču jomās; īpaši iniciēt un atbalstīt abu pašvaldību līdzpilsoņu tikšanās; veicināt pieredzes un labās prakses apmaiņu kultūrā, izglītībā, sportā, sociālajā jomā, vides aizsardzībā, infrastruktūras attīstībā un uzņēmējdarbībā un attīstīt jaunus sadarbības veidus.
2017. gada 22. maijā tika parakstīta sadraudzības deklarācija starp Neringas pašvaldību Lietuvā un Pāvilostas novada pašvaldību Latvijā. Abas pašvaldības vienojās veicināt, atbalstīt un koordinēt sadarbību uzņēmējdarbības, kultūras, tūrisma, vides aizsardzības, izglītības un sociālās sadarbības jomās.
LEBAS pilsēta Polijā
Leba (poļu: Łeba) ir pilsēta Polijas ziemeļos, neliela zvejas osta pie Baltijas jūras uz ziemeļiem no Lemborkas. Pilsēta rakstos pirmoreiz minēta 1282. gadā. Tā attīstījās kā zvejas osta un kokmateriālu tirdzniecības centrs. Vairākus gadsimtus pilsētu apdraudēja apkārtnes smilšu kāpas līdz 1558. gadā pilsētu pārcēla uz pašreizējo vietu. XVIII gadsimtā pēc Prūsijas karaļa rīkojuma Lebā tika izbūvēta lielāka osta.
Pēc Pirmā pasaules kara Lebas pilsētu un apkārtnes kāpas bija iecienījuši vācu mākslinieki. Otrā pasaules kara laikā Lebas pievārtē bija vācu raķešu bāze. Pēc kara, pamatojoties uz Potsdamas konferences lēmumiem, pilsēta tika piešķirta Polijai.
2018. gada 13. martā tika parakstīta par sadarbības uzsākšanu starp Ļebas pašvaldību Polijas Republikā un Pāvilostas novada pašvaldību Latvijas Republikā. Abas pašvaldības vienojās, ka centīsies veidot un stiprināt partnerattiecības galvenajās ekonomiskās attīstības jomās, īpašu uzmanību pievēršot uzņēmējdarbībai, tūrisma attīstības veicināšanai, kultūrai, vides aizsardzībai, izglītībai un zinātnei.
Pāvilostas novada pašvaldībai cieša sadraudzība izveidojusies ar Smiltenes, Auces, Priekules un Skrundas novadiem.
Par cik visas šīs pašvaldības ir Latvijas Nacionālā veselīgo pašvaldību tīkla dalībnieces un kurām ir saistoši LNVPT izvirzītie mērķi, proti, sekmēt labās prakses piemēru, pieredzes un ideju apmaiņu starp pašvaldībām, atbalstīt pašvaldības un sniegt tām metodoloģisku atbalstu dažādu sabiedrības veselības un veselības veicināšanas jautājumu risināšanā lokālā līmenī un paaugstināt pašvaldību darbinieku izglītotību sabiedrības veselības un veselības veicināšanas jautājumos, tādējādi atbalstot veselības, labklājības un vienlīdzīgu iespēju attīstību reģionālajā līmenī, ik gadu kādā no Smiltenes, Pāvilostas, Priekules, Skrundas vai Auces novadu pašvaldībām notiek veselību veicinošas sporta spēles.
Tāpat starp novadiem notiek cieša kultūras namu kolektīvu un darbinieku, novadu sportistu un jauniešu pieredzes apmaiņas braucieni, piedaloties pilsētu vai pagastu svētkos, startējot ikgadējās sporta sacensībās.
SMILTENES novads
Vārds „Smiltene” cēlies no latgaļu cilts vārda „smiltesele”, kas pirmo reizi vēstures avotos minēta 1427. gadā kā tirgotāju un amatnieku apmetne, taču tās pirmssākumi meklējami jau 13. gadsimtā. Tas liecina par Smilteni kā senas un bagātas vēstures pilsētu.
Auces apkārtne ir bagāta ar mežiem. Izplatītākie koki ir bērzs un egle. Auces pusē ir manāmi staltbrieži, otrs populārākais dzīvnieks ir stirna. Mežos var salasīt avenes un zemenes – maz ir melleņu un brūkleņu. Lielauces purvā ir daudz dzērveņu.
PRIEKULES novads
Priekules novads ir pašvaldība Kurzemes dienvidos, kurā 2009. gadā apvienoti bijušā Liepājas rajona Priekules pilsēta un pieci pagasti: Bunkas pagasts, Virgas pagasts, Gramzdas pagasts, Kalētu pagasts un Priekules pagasts. Vēstures avotos Korfu dzimtai piederošā Priekules muiža Grobiņas fogtejā pirmo reizi minēta 1483. gadā. Par lielāku apdzīvotu vietu Priekule izveidojās pēc 1871. gada, kad cauri muižas zemei uzbūvēja dzelzceļu Liepāja - Romni.
SKRUNDAS novads
Skrundas novads ir pašvaldība Kurzemē, Ventas kreisajā krastā, kurā 2009. gadā apvienoja bijušā Kuldīgas rajona Skrundas pilsētu ar lauku teritoriju un Nīkrāces, Raņķu, Rudbāržu pagastus. Vēstures avotos Skrunda (Scrunden) kuršu Bandavas zemē pirmo reizi minēta 1253. gadā.