Piektdiena, 17.09.2021
Vera, Vaira, Vairis

Notiek ikgadējās iedzīvotāju sapulces

Notiek ikgadējās iedzīvotāju sapulces

28.02.2019

       Pāvilostas novada paš­valdība katru gadu pēc pašvaldības budžeta apstiprināšanas februāra mēnesī rīko novada ie­dzīvotāju sapulces gan Vērgalē, gan Pāvilostā.

       Šogad sapulces notika 19. februārī Vērgalē un 21. februārī Pāvilostā. Pagājušā gadā iedzīvotāju sapulces tika veidotas jau citādā platformā, proti, gan Vērgalē, gan Pāvilostā notie­košajās sapulcēs tika pieaicināti paš­valdības iestāžu vadītāji un darbinieki, kas novada iedzīvotājiem prezentēja savas iestādes darbību, sasniegtos mērķus un izvirzītos plānus. Šādā veidā noritēja arī šī gada sapulces.

 

IEDZĪVOTĀJU SAPULCE VĒRGALĒ

       19. februārī Vērgales kultūras namā uz ikgadējo iedzīvotāju sapulci bija ieradušies 43 cilvēki, to skaitā deputāti – Uldis Kristapsons, Gatis Brēdiķis, Vita Cielava, Gints Juriks, Aldis Barsukovs un iestāžu vadītāji, kuri prezentēja savas iestādes.

       Sapulce sākās ar Pāvilostas novada domes priekšsēdētāja Ulda Kristapsona īsu izklāstu par svarīgāko novadā. Pēc tam pašvaldības iestāžu vadītāji prezentēja savas iestādes. Vērgales pagasta pārvaldes vadītājs Jānis Vitrups īsumā pastāstīja par paveiktajiem darbiem aizvadītajā periodā un iepazīstināja iedzīvotājus ar plānotajiem veicamajiem darbiem šajā gadā. Iespēju robežās tiks veikti svarīgākie darbi pagasta ceļu uzturēšanā un sakārtošanā, Vērgales kultūras namā tiks ierīkota ventilācija, tiek plānots ierīkot ielu apgaismojumu vietās, kur tas vēl ir nepieciešams. Tiks veikti dažādi labiekārtošanas darbi, tai skaitā arī “Ploce 15” mājas jumta seguma nomaiņa par 52 000 eiro. Vērgales komunālās saimniecības valdes loceklis Ivars Lapiņš klātesošos iepazīstināja ar Vērgales komunālās saimniecības darbību, īsumā sniedzot ieskatu par svarīgākajiem veicamajiem darbiem turpmākajā periodā. Vērgales pamatskolas direktors Gints Juriks prezentācijā īsumā atspoguļoja ikdienas norises  skolā, pastāstot par svarīgākajiem pasākumiem skolā, skolēnu sasniegumiem olimpiādēs un pulciņiem. Par Vērgales pagasta bibliotēku darbību un paveikto pastāstīja Daina Vītola, Benita Baltrune un Inguna Kopštāle. Savukārt par plānotajiem pasākumiem šajā gadā stāstīja Vērgales kultūras nama vadītāja Velga Freimane, bet par Vērgales muzejā notiekošo informēja tā vadītāja Mirdza Sīpola.

 

IEDZĪVOTĀJIEM BIJA IESPĒJA UZDOT JAUTĀJUMUS:

  1. Iedzīvotāji no daudzdzīvokļu mājām Vērgales centrā jautā, vai nevar rast iespēju ierīkot novērošanas kameras pie atkritumu konteineriem, kur met gružus “Alfu”, “Sudrabu” un “Atvaru” māju iedzīvotāji, jo konteineri ir pilni jau nākamajā dienā pēc to izvešanas.

Atbild pārvaldes vadītājs J. Vitrups: Gružu konteineru apkārtnes kārtība  pie daudzdzīvokļu mājām ”Alfas”, “Sudrabi” un “Atvari” ir jāuztur pašiem šo māju iedzīvotājiem kopā ar māju apsaimniekotāju, t.i. Vērgales komunālo saimniecību, organizējot māju iedzīvotāju sapulci, vienoties par veicamajiem darbiem. Daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem savstarpēji jāvienojas, vai pie gružu konteineriem likt kameras, jeb apkārt būvēt žogu, kur teritorija būtu slēgta. Lielāka uzmanība jāpievērš gružu šķirošanai.

  1. Kā cīnīties ar privātīpašnieku nolaistajām ēkām Saraiķu centrā, kas bojā centra apkārtni?

Atbild domes priekšsēdētājs U. Kristapsons: Šo ēku īpašniekiem tiek piemērots 3% nekustamā īpašuma nodoklis.

  1. Ko darīt ar piegružoto ceļu uz jūru Saraiķos un piedrazoto pludmali?

Atbild pārvaldes vadītājs J. Vitrups: Ceļš uz jūru ir privātīpašuma servitūts un pašvaldība tur neko nevar darīt. Savukārt pludmale tiks sakopta sākot ar maija mēnesi, kad Vērgales pagasta teritorijā esošo pludmali regulāri apsekos un gružus savāks 2 cilvēki.

  1. Vai ģimenei ar 3 bērniem pienākas atlaide maksai par nekustamo īpašumu?

Atbild domes priekšsēdētājs U. Kristapsons: Atlaide pienākas ģimenēm, kurās ir 3 un vairāk bērnu.

  1. Kur Vērgalē var dabūt granti?

Atbild pārvaldes vadītājs J. Vitrups: Pašvaldība katru pavasari izsludina iepirkumu par ceļu uzturēšanas darbiem vasarā un tiek vesta grants no karjera, kurš nepieder pašvaldībai. Viena kubikmetra cena ir ap 10 EUR.

  1. Kas notiks ar peldbaseinu Vērgales centrā?

Atbild pārvaldes vadītājs J. Vitrups:  Šo jautājumu risina Vērgales sporta nama vadītājs Dzintars Semenkovs.

  1. Kad tiks būvēts sporta laukums pie Vērgales sporta nama?

Atbild domes priekšsēdētājs U. Kristapsons: Ir izstrādāts tehniskais projekts un tas tiks īstenots līdzko būs pieejams ES finansējums.

  1. Kas notiks pēc novadu apvienošanas?

      Atbild domes priekšsēdētājs U. Kristapsons: Šobrīd vēl konkrēti neviens nevar pateikt kā tieši notiks apvienošanās, bet noteikti būs pārmaiņas un ministrijas  pārstāvju tikšanās ar iedzīvotājiem.

 

IEDZĪVOTĀJU SAPULCE PĀVILOSTĀ

     21. februārī Pāvilostas pašvaldības semināru un izstāžu zālē uz ikgadējo iedzīvotāju sapulci bija pulcējušies vairāk kā 50 iedzīvotāju. Viņu vidū arī domes priekšsēdētājs, deputāti – Ārija Paipa, Zane Mežavilka un Andris Zaļkalns, pašvaldības izpilddirektors un pašvaldības iestāžu vadītāji un darbinieki, kuri prezentēja savu iestāžu darbu.

      Sapulci uzsāka domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons, zālē sēdošos informējot par domes apstiprināto 2019. gada budžetu, kas ir visu novada iedzīvotāju samaksātie nodokļi, tāpēc iedzīvotājiem ir jāzina par tā izlietojumu.

     Domes priekšsēdētājs informēja, ka uz 21. februāri novadā ir deklarēti 2764 iedzīvotāji. Iedzīvotāju skaits ik gadu sarūk, Pāvilostā ir par 42 iedzīvotājiem mazāk, arī sakas pagastam ir samazinājums, taču Vērgales pagastā ir par 5 cilvēkiem vairāk deklarējušies kā gadu iepriekš.

        Arī bezdarba līmenis Pāvilostas novadā ir zems, vien 4.7%, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem Liepājas reģionā. Šāds bezdarba līmenis ir vien Nīcā un Durbē. Pāvilostas novada pašvaldība visu Latvijas novadu reitinga tabulā par ieņēmumiem uz vienu iedzīvotāju šobrīd atrodas 42. vietā no 119 novadiem. Tas ir labs rādītājs.

         2019. gada kopējais budžets ir 4,4 miljoni eiro. Taču procentuāli lielāko daļu no tā aizņem pedagogu algas, ko pašvaldībai iemaksā valsts. Otrs lielākais naudas izlietojums tiek paredzēts novada attīstībai, bet trešā vietā – kultūra, sports, bibliotēkas u. c. Šogad “ceļu naudām” ir plānoti 105 000 eiro, kas paredzēti ceļu greiderēšanai, grants uzbēršanai, sniega attīrīšanai no brauktuvēm, ceļa zīmju iegādei un uzstādīšanai utt. Domes priekšsēdētājs informēja iedzīvotājus, ka ar detalizētāku budžetu varēs iepazīties novada avīzes marta izdevumā.

            Tāpat domes priekšsēdētājs informēja, ka joprojām pašvaldība visiem novada pirmsskolas izglītības iestāžu audzēkņiem un abu skolu skolēniem apmaksā brīvpusdienas. Kā arī  šogad pašvaldība saviem darbiniekiem 50% apmērā apmaksās veselības apdrošināšanu, bet par 5 % ir palielinātas pašvaldības darbinieku algas.

       Pie lielākajiem darbiem, kas šogad būtu jāpadara, domes priekšsēdētājs minēja Celtnieku ielas (Pāvilostā) būvdarbu pabeigšanu, paredzēts Tirgus ielas gājēju ietvju remonts, novada grants ceļu greiderēšana u.c. Darbi tikšot veikti no pašvaldības tā sauktās “ceļu naudas”. Vēl pie veicamajiem darbiem priekšsēdētājs uzskaitīja skolēnu 25-vietīga autobusa iegādi, lai beidzot sakārtotu skolēnu un bērnudārza audzēkņu pārvadāšanas jautājumu,  Pāvilostas pilsētas kultūras nama bērnu deju kolektīvu tērpu iegādi dalībai 2020. gadā notiekošajos Dziesmu un deju svētkos, Rīvas ciema daudzdzīvokļu māju kanalizācijas sakārtošana, divu novērošanas kameru integrēšanu www.pavilosta.lv, lai ikviens mājas lapas apmeklētājs varētu tiešsaistē vērot, kas notiek Pāvilostas ostā un pludmalē vai Vērgales centrā. Tāpat plānots Ostmalas ielā no tilta līdz degvielas uzpildes stacijai izbūvēt jaunu ielas apgaismojumu un turpināt gabionu izvietojumu Pāvilostas pludmalē, ja tiks izsludināts projekts tā realizēšanai.

         Pašvaldība no budžeta līdzekļiem šogad piešķīrusi 2490 EUR Pāvilostas pilsētas 140. jubilejas koncertam Upesmuižas parka estrādē, kur uzstāsies grupa “Rakstu Raksti”, 6500 EUR Pāvilostas mūzikas un mākslas festivālam “Zaļais stars” un Pāvilostas novada būvvaldei 6000 EUR publisko ēku apsekošanai un novērtēšanai, kā arī Pāvilostas ostas pārvaldei piešķirti 37 206 eiro kredītsaistībām par molu pagarināšanu, lai veiktu kārtējo maksājumu, šobrīd jau atgriezušies molu strādnieki un atsākti darbi. Domes priekšsēdētājs arī atzina, ka īsti neveicas ar projekta “Pretplūdu aizsargbūves – promenādes – izbūve, lai novērstu plūdu apdraudējumu un uzlabotu piekļuvi Pāvilostas novadpētniecības muzeja ēkai un moliem” iepirkumu, jo tas jau ir izsludināts ceturto reizi. Cerams, ka šis iepirkums noslēgsies veiksmīgi un pavasarī būs iespēja uzsākt darbu pie promenādes izbūves. Projektam kopējais finansējums ir 700 000 EUR, no kuriem 15% ir pašvaldības līdzfinansējums.

        Kā informēja domes priekšsēdētājs, šogad neizdosies sakārtot Pāvilostā laukumiņu Dzintaru ielas un Tirgus ielas krustojumā, kur bija paredzēts novietot pilsētas pulksteni, labiekārtot laukumu un nomainīt apstādījumus. Veicot iepirkumu, galējā tāme parādīja, ka nepieciešami 30 000 eiro, kas tomēr nav pašvaldības prioritāte, redzot, ka līdzekļi nepieciešami daudz kur citur. Pašvaldība tomēr nav atmetusi cerību, ka nākotnē laukumiņu varētu sakārtot un pulksteni novietot, īstenojot kādu projektu.

         Domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons sapulces apmeklētājus informēja, ka ar “Latvijas Valsts ceļiem” tiek uzturētas sarunas par Dzintaru ielas asfaltēšanu posmā no šosejas Liepāja–Ventspils pagrieziena uz Pāvilostu līdz Pāvilostas novada administrācijas ēkai, Dzintaru ielā 73, un “Latvijas Valsts ceļi” ir apliecinājuši, ka asfaltēšanas darbiem Dzintaru ielā nauda ir ieplānota. Pēc tam, kad “Latvijas Valsts ceļi” salabos viņiem piederošo Dzintaru ielas posmu, ielas segumam uzlejot asfalta kārtu 4 cm biezumā, šis Dzintaru ielas posms tiks nodots pašvaldības pārziņā.

          Savukārt pati pēdējā un jaunākā ziņa, ko tikai februāra mēnesī domes deputāti skatīja komiteju sēdēs, ir tā, ka pašvaldība pārņem Aizsardzības ministrijas īpašumu Meža ielā 7, Pāvilostā, kas vietējiem vairāk zināma kā robežsardzes bāze vai armijas daļa otrā pusē Sakas upei. Deputāti paši jau bija apskatīt jauniegūto īpašumu un izteica savu redzējumu, tomēr arī iedzīvotāji tiks aicināti dalīties ar domām un idejām par ēkas un teritorijas pielietojumu sabiedrības labā. Tiks rīkotas publiskās apspriedes un diskusijas.

           Tāpat visu 2018. gadu novada iedzīvotāji, it īpaši Sakas pagasta un Pāvilostas pilsētas ļaudis, izjuta neērtības dēļ šosejas Liepāja- Ventspils lielajiem pārbūves un remonta darbiem. Tomēr jau 2018. gada izskaņā bija manāms, ka darbi ne tikai iekavējas, bet atsevišķos ceļa posmos tiek darīti nekvalitatīvi, par ko liecina jau daudzās bedres un neizbraucamie ceļa posmi, pārsistās riepas un sabojātās automašīnas. Domes priekšsēdētājs uzsvēra, ka pats personīgi un arī pašvaldība rakstiski vairākkārt ir vērsusies pie šosejas uzturētājiem ar lūgumu un prasību uzturēt šoseju pienācīgā stāvoklī, novēršot bedres un nelīdzenumus. Domes priekšsēdētājs uzsvēra, ka šādi strādājot, tiek nelietderīgi šķērdēti valsts līdzekļi, kas ir ikviena nodokļu maksātāja nauda, tāpēc nedrīkst klusēt par šādām izdarībām un obligāti ikvienam iedzīvotājam ir jāziņo valsts institūcijām. Jaunu, līdzenu šoseju novada cilvēki ir gaidījuši gadiem ilgi un, domājams, ka nedrīkstētu pieļaut, ka, ieguldot miljonus šajā šosejas posmā, ceļš tiek salabota vien uz pāris gadiem.

            Pāvilostas novada domes priekšsēdētājs informēja iedzīvotāju arī par gaidāmo reģionālo reformu, kas plaši izskanējusi gan TV, gan radio. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir noteikusi prioritāti par reformas īstenošanu 2021. gadā. Tas skars arī Pāvilostas novadu un pēc neoficiālas informācijas ir plānots, ka apvienos Rucavas, Nīcas, Grobiņas, Durbes un Pāvilostas novadus. Jaunizveidotais novads būs gan iedzīvotāju skaitā ziņā liels, gan arī deputātu sastāva ziņā sadrumstalots. Bažas ir par to, ka šādā modelī būs ļoti grūti panākt finansējuma novirzi savam pagastam vai pilsētai. Tāpēc pašvaldība, kurai uz doto brīdi salīdzinoši ar citām pašvaldībām ir ļoti mazas kredītasaistības pret valsti, plāno 2020. gadā ņemt lielākus kredītus un, ieguldot savā novadā šīs finanses, īstenot uz iedzīvotāju labklājību vērstas aktivitātes un idejas. Savukārt VARAM ministrs Juris Pūce ir informējis, ka plāno viesoties ikvienā Latvijas novadā, lai stāstītu par jauno reģionālo reformu.

            Dēļ daudzajām pāvilostnieku sūdzībām un publikācijām reģionālajos laikrakstos, atbildēt uz iedzīvotāju jautājumiem un sniegt skaidrojumu, piedalīties sapulcē tika uzaicināts arī četrzvaigžņu viesnīcas Pāvilostā, Dzintaru ielā 7a attīstījās Jurģis Sedlenieks, kurš ar vizuālu planšeti klātesošajiem pastāstīja par topošo viesnīcu, par tās izskatu un iekļaušanos pilsētvidē un plānotajām darbībām. Savukārt iedzīvotāji uzdeva jautājumus par plānotajām darba vietām, par viesnīcas pakalpojumiem un cenu politiku. Plānots, ka viesnīca visu cauru gadu nodrošinās desmit darba vietas. Tā būs četru zvaigžņu viesnīca ar 24 numuriem. Lai viesnīca varētu veiksmīgi darboties visu cauru gadu un piesaistīt viesus ne tikai sezonā, bet arī klusajos mēnešos, viesnīcā tika izbūvēts pagrabstāvs, kurā atradīsies peldbaseins ar standarta 25 metru gariem peldēšanas celiņiem, kā arī viesnīca piedāvās saules terapiju. Viesnīcas attīstītājs izteica piedāvājumu pašvaldībai par novada skolēnu peldētapmācību šajā viesnīcas peldbaseinā, uz ko domes priekšsēdētājs atbildēja apstiprinoši. Viesnīcas atklāšana plānota šā gada decembrī. Vēl prezentācijas izskaņā Juris Sedlenieks aicināja iedzīvotājus ar jautājumiem vai pretenzijām griezties pie viņa personīgi, neiesaistot pašvaldību vai žurnālistus, jo sarunu ceļā daudzus jautājumus var atrisināt paši, neiesaistot trešās personas.

         Turpinājumā ar nelielu prezentāciju par šobrīd notiekošo novadā projektu jomā klātesošos uzrunāja pašvaldības projektu koordinatore Vizma Ģēģere. Viņa iedzīvotājus informēja par pašvaldības jau realizētajiem un šobrīd tapšanas stadijā esošajiem projektiem, kā arī par tiem, kas nupat iesniegti un ko tuvākā nākotnē plānots realizēt.

        Iedzīvotāju sapulci ar prezentāciju par savu iestādi un aktualitātēm turpināja pašvaldības iestāžu vadītāji – Pāvilostas vidusskolas direktore Marita Rolmane, Pāvilostas Mūzikas un mākslas skolas direktore Inga Šnore, Pāvilostas PII “Dzintariņš” vadītāja Monta Pētermane, Tūrisma informācijas centra pārstāve Anta Podziņa, Pāvilostas bibliotēkas vadītāja Mairita Vītola, kultūras nama vadītāja Silva Vārsberga, Valsts un pašvaldības vienotā klientu apkalpošanas centra darbiniece Arita Mūrniece un Pāvilostas ostas pārvaldnieks Ronalds Griškēvičs.

         Vēl īsi pirms sapulces noslēguma klātesošajiem tika dota iespēja izteikties un uzdot jautājumus. No iedzīvotāju puses tika izteikti ierosinājumi par soliņa nepieciešamību uz Pāvilostas kapsētu, par trošu trases izveidi bērniem Pāvilostā Lokatorkalnā, par nepieciešamību pilsētā apzāģēt kokus un izņemt vecus krūmus u.c.

 

Jautā iedzīvotājs: š.g. 11. janvārī laikrakstam “Kurzemes Vārds” A. Magone raksta, ka Pāvilostas centrā ir sakārtots 50.gades parks pie kultūras nama. Un kārtībā savests apgaismojums. Iedzīvotāji gan tā nedomā, jo pus palika nesakārtots. Netika atvesta zeme, kur noņēma augsnes virskārtu. Un gaisma ir tikai kultūras nama pusē. Kad to sakārtos pilnībā?

Atbild pašvaldības izpilddirektors Alfrēds Magone: esam apsekojuši parku vēlreiz un melnzeme tiks papildināta. Pāvilostas 50.gades parks ir Valsts kultūrvēstures objekts, kura statuss stingri nosaku, kur un kā drīkst veikt būvdarbus.

 

Jautā iedzīvotājs: Kad Malduguns ielā uzstādīs norādi ar ielas nosaukumu? Tās neesamība sagādā neērtības.

Atbild pašvaldības izpilddirektors Alfrēds Magone: nepieciešamā zīme- norāde tiks pasūtīta un līdz pilsētas svētkiem maijā tā tiks uzstādīta.

 

Jautā iedzīvotājs: vai patiešām Pāvilostā nekad netiks ierīkots sanitārais mezgls. Braukšana uz Saku tiek piedāvāta pirmdienās un trešdienās. Un tas mūs neapmierina, jo cilvēki jau grib nomazgāties nedēļas nogalē. Ļoti ceram uz pozitīvu atbildi.

Atbild domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons: sociālā dienesta apkopojums par dušu izmatošanu Sakas Saieta namā rāda, ka ļoti maz iedzīvotāju izmanto šo iespēju. Tātad pieprasījums ir ļoti zems. Dēļ augstajām prasībām no valsts institūcijām (VVC, Nacionālās veselības centrs utt.) pašvaldībai neatmaksājas uzturēt dažiem cilvēkiem pirti vai vēl vienu dušas telpu, ja jau šobrīd Pāvilostā, Dzintaru ielā 73, 2. stāvā ir pieejamas dušas. Pašvaldība varētu izskatīt laiku un dienas, kad iedzīvotāji tiek vesti uz Sakas Saieta namu.

 

Jautā iedzīvotājs: vai tiešām Kristapsonam, Pāvilostā atzīmējot Latvijas simtgadi, nebija pienākums būt kopā ar pāvilostniekiem? Arī uzruna – nu nekāda. Vai tam var būt attaisnojums? Mēs domājam, ka nē.

Atbild domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons: jau 2018. gada decembra informatīvajā izdevumā “Pāvilostas Novada Ziņas” minēju iemeslu, kāpēc nebija iespēja uzkavēties Valsts svētku pasākumā ilgāk. Vēlreiz atvainojos iedzīvotājiem!

 

Jautā iedzīvotājs: kas ir ar veco ambulanci?

Atbild domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons: šī ēka uz 10 gadiem ir iznomāta biedrībai “Dažādas paaudzes par dzīvi”. Ja pirmajā gadā biedrība veica kādus kosmētisko remontdarbus, tad šobrīd nenotiek nekas. Bet visi nodokļi un nomas maksa tiek maksāta. Iespējams, jāpārskata līgums.

 

Jautā iedzīvotājs: kur var iepazīties ar projekta “Pretplūdu aizsargbūves – promenādes – izbūve, lai novērstu plūdu apdraudējumu un uzlabotu piekļuvi Pāvilostas novadpētniecības muzeja ēkai un moliem” dokumentāciju? Vai pirms projektu īstenošanas nevajadzētu rīkot publiskās apspriešanas un iepazīstināšanu ar pašu projektu?

Atbild pašvaldības projektu koordinatore Vizma Ģēģere un domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons: projekta dokumentācija jau 2018. gada pavasarī bija pieejama un apskatāma Pāvilostas novada TIC, Dzintaru ielā 2, un Pāvilostas bibliotēkā. Aktivitātes nebija. Šobrīd ar projekta dokumentāciju var iepazīties pašvaldības administrācijas ēkā, Dzintaru ielā 73, pie projektu koordinatores Vizmas Ģēģeres. Tas tiek darīts tādēļ, lai interesents ne tikai iepazītos ar dokumentāciju, bet būtu iespēja arī uzdot projektu koordinatorei jautājumus saistībā ar to. Projekts ir pieejams arī www.pavilosta.lv zem sadaļas “Iepirkumi”, taču novada avīzē dēļ lielā apjoma nav iespējams projektu nopublicēt.

 

Jautā iedzīvotājs: kas notiek ar ugunsdzēsības dīķi pie Dzintaru ielas blakus pilsētas stadionam?

Atbild pašvaldības izpilddirektors Alfrēds Magone: esam vienojušies ar sporta organizatoru Pāvilostā Aldi Barsukovu, ka dīķis ir jāiztīra un ziemā jānodrošina, lai ziemā tur varētu slidot. Jo šobrīd esošā publiskā slidotava stadionā ir jālabo.

 

Jautā iedzīvotājs: vai iedzīvotājiem ir kāda teikšana par reģionālo reformu?

Atbild domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons: jāgaida tikšanās ar VARAM ministru Juri Pūci, bet domāju, ka iedzīvotāji tiks nolikti fakta priekšā.

 

Jautā iedzīvotājs: ja pensionārs maksā nodokļus, vai pašvaldība var piedāvāt veselības apdrošināšanu?

Atbild Pāvilostas novada sociālā dienesta vadītāja Ildze Balode: Pamatojoties uz valsts un pašvaldību amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu, pašvaldība, saviem strādājošajiem darbiniekiem, rod iespēju par daļēju samaksu iegādāties veselības apdrošināšanas polises. Šis likums atļauj sniegt šādu pakalpojumu tikai darbiniekiem. Daudzās veselības apdrošināšanas kompānijās polišu iegādei ir vecuma ierobežojumi.  Pensionāri, kuriem pensija apliekas ar nodokli, ir iespēja no Valsts ieņēmumu dienesta atgūt daļēju atmaksu par ārstnieciskajiem izdevumiem. Pašvaldībai ir pienākums, norādot savos saistošajos noteikumos, sniegt palīdzību iedzīvotāju kategorijai ar zemiem ienākumiem.

 

Jautā iedzīvotājs: Kalna ielas galā, stāvlaukumā ir ļoti daudz mašīnas, arī kemperi. Stāvlaukumā vajadzētu ierīkot ūdens ņemšanas un elektrības padeves vietu. Vai pašvaldība to nevar nodrošināt?

Atbild domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons: Pāvilostas pilsētā šādu iespēju nodrošina gan kempings “Pāvilosta Marina”, gan kempings “Zvejnieksēta”. Pašvaldībai nav jānodarbojas ar uzņēmējdarbību, tas jāatstāj uzņēmēju pārziņā.

 

Iedzīvotājs jautā: kam pieder zeme pie transformatora aiz pieturas “Skola”, Dzintaru ielā (saukts arī par bērnu slidkalniņu)? Kāpēc tur netiek pļauta lielā zāle? Baidos par ugunsgrēku.

Atbild pašvaldības izpilddirektors Alfrēds Magone: iedzīvotāju aizrādījums ir pamatots, zālē tiks nopļauta.

 

Iedzīvotājs jautā: vai visi iedzīvotāji drīkst mest stikla, papīra, plastmasas atkritumus (taru) konteineros, kas novietoti aiz mājas Dzintaru iela 97, Pāvilostā? Vai tie paredzēti tikai šo daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem?

Atbild pašvaldības izpilddirektors Alfrēds Magone: šajos atkritumu šķirošanas konteineros jebkurš iedzīvotājs drīkst izmest pa attiecīgajiem konteineriem sašķirotus atkritumus. Šādi šķirošanas konteineri iedzīvotājiem pieejami arī pašvaldības administrācijas ēkās (Dzintaru iela 73, Pāvilosta) sētā.

 

Iedzīvotājs jautā: lai Pāvilostā un tās apkārtnē izbeigtu bezdarbu un jaunu cilvēku aizbraukšanu, nekavējoties būtu jāveido kāds uzņēmums, kur nodarbināt cilvēkus. Domes vadībai būtu nepieciešams piesaistīt kādu turīgu un saprātīgu uzņēmēju. Zivju apstrādes uzņēmums “N-Stars” arī būtu uzrunājams.

Atbild domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons: pašvaldība pati nevar nodarboties ar uzņēmējdarbību, taču var veicināt uzņēmēju ienākšanu novadā un pilsētā. Kā viens no piemēriem ir viesnīcas Dzintaru ielā 7a, Pāvilostā, celšana, kur investori iegulda turpat 2 miljonus eiro un rada 10 darba vietas. Pašvaldība no savas puses var piedāvāt tās rīcībā esošos zemes gabalus, uzņēmējdarbības attīstīšanai. Savukārt zivju apstrādes uzņēmums “N-Stars” attīstās, investē iekārtās, pēdējā lielākā uzņēmuma investīcija ir saldētavas modernizācija.

 

rakstu veidoja: korespondente Vita Braže

un sabiedrisko attiecību speciāliste Marita Kurčanova

Saistītie raksti: www.liepajniekiem.lv

Foto: V. Braže, M. Kurčanova

 

 

 

« Atpakaļ