Svētdiena, 25.09.2022
Rauls, Rodrigo

SAULGRIEŽI ZIEMUPĒ

SAULGRIEŽI ZIEMUPĒ

04.04.2018

     Ziemupes jūrmalas stāvlaukumā ar Lieldienu rituālu Saule šogad  sveikta jau astoto pavasari. Kopā sanākam tie, kuri jūt šo nepieciešamību pēc senču vērtībām, kuriem ir svarīgi pateikt paldies par saņemto un gūt spēku jaunam ritējumam, jo ir sācies jauns gads – mostas zeme, sēklas, dzīvās radības un arī cilvēki.

      Lieldienas Latvijā šogad svinēja no 18. līdz 20. martam. Arī Ziemupē - 20. martā. Pavasara sākums šajā dienā plkst. 18:15, bet sanākušie gadskārtas svinētāji ar dziesmām sveic Sauli, tai uzlecot -  plkst. 6.26. „Lec saulīte rītā agri, spīdi mūsu sētiņā...” Tā krāso debespamali skaisti oranžīgu, un rīts ir tik dzīves brīnuma pilns, ka sirds pielīst ar prieku – ir klusums un bezgalīgs miers, šalc mazliet priedes un aiz meža jūra. Mēs esam nozīmīga daļa no Visuma. . „Pacel skatu uz austošo Sauli.. lai dārd tavu skrienošo sirdspukstu auļi un lai dzīvo viss, kas tev svēts..” Pār mūsu galvām aizlido putnu kāsis – katru pavasari šī Dieviņa zīme debesīs – jaunam sākumam, drosmei, spēkam, rituma kārtībai. Tad noteikti ir jādzen putni – viss sliktais, kas bijis, jāraida prom. „Gana bija laba dzīve jūras kāpu malīnā.. „ Pēc tam tekošā ūdenī jāmazgā seja un jāiesmeļ krūzē ūdens – mūsu tekošais ūdens ir jūra, tā tek turp un atpakaļ, nerimstošā tecējumā. „Es ar Sauli saderēju..” – noslēdzot apli ap rituāla ūdens krūzi, izdziedam rīta agruma vibrācijas, savijam, sagriežam tās, saņemam spēku un sajūtu. Un tad ir jāsavieno visas enerģijas – gaiss, ūdens, uguns, zeme - , aizdedzot rituāla uguni, ļaujot tai attīrīt un radīt. Tā ir gaisma un siltums, ko saņemam, tā ir domu skaidrība un Rituma noteiktība, tā ir savas zemes, savas vietas apzināšanās.  Mēs varam pateikties ar dziesmu, ar ziedojumu. Un katru reizi no jauna zināt, uzzināt un izprast pašu svarīgāko – Lai bij vārdi, kam bij vārdi, mums pašiem stipri vārdi.. Ar Dieviņa palīdzību visam varam cauri iet.

P. S.

Zemes ciklā ir sakrālie punkti, konkrēti datumi gadā, kad veidojas ārkārtīgi liela enerģētika no Zemes un Saules mijiedarbības. Agrāk cilvēki svinēja rituālos svētkus – vasaras un ziemas saulstāvjus, rudens un pavasara saulgriežus – konkrētajos punktos, ar nodomu, lai uzņemtu šo enerģiju un rastu spēku un harmoniju no tās. Tas viņiem garantēja citu attieksmi pret realitāti un arī laiku. Laiks ir enerģija, kurā ir kritumi un kāpumi, un pilnvērtīgākai dzīvei vajadzētu izmantot šos vērtīgos brīžus. Kad Roma kļuva kristīga, pašā sākumā tās vadītāji pārvirzīja uz šiem punktiem baznīcas svētkus, lai izskaustu "nevēlamos pagāniskos" rituālus. Taču vēlāk, redzot, ka tautā tradīciju glabātāji izmanto šos datumus, lai uzņemtu zemes enerģiju, baznīca savus jaunizdomātos svētkus pabīdīja tālāk uz priekšu kalendārā. Taču arī tas neko daudz viņiem nav līdzējis - senču gudrība nav iznīdēta, tā kā stīdziņa, kā maza urdziņa izvijusies cauri noliegumiem un gadsimtiem līdz pat mūsdienām un turpina sakņoties, skanēt un vīties. Lai TOP!

                                                            Lieldienu svinētāju vārdā - Daiga

 

Foto: D. Vītola

 

« Atpakaļ