Ceturtdiena, 14.11.2019
Fricis, Vikentijs

Saraiķos

Foto: Kārlis Volkovskis

Saraiķi

Ziņas par Saraiķiem (tad gan Saraikas) ir no 15., 16 gadsimta, kad tās bijušas Jēdenu īpašumā kā bruņinieku muiža ar trīs pusmuižām.Vēlāk īpašnieks ir Aleksandrs fon Sakens un viņa dēls Heinrihs.1705.gadā Saraikas atsevišķi netiek pieminētas,acīmredzot līdzīgi kā Bebe un Vērgale tā bijusi Sakas, Vērgales un Dunalkas kunda landrata Fridriha fon Sakena īpašums.Vēl 18.gs.Saraikas pieder landhofmeisteram Heinriham Kristianam fon Ofenbergam (1696-1781).1862.gadā muiža pieder Ugāles un Vērgales īpašniekam fon Bēram.

Saraiķi ir lieliska vieta, ja sapņojat par iespēju baudīt dabas un jūras varenumu, ja vēlaties rast mierīgu, klusu vietu,kur sakārtot domas.Jūrmala Saraiķos daudzviet saglabājusi dabas doto burvību, civilizācijas neskartu.Te varat atrast vietu, kur gozēties saules pielietajā liedagā neviena netraucēts un klausīties nomierinošajās viļņu šalkās.Pēc lielākiem vējiem krasta smiltīs iespējams atrast par priedes asarām dēvētos dzintara gabaliņus.

 

Saraiķu evanģēliski luteriskā baznīca

+37125986244
(ieeja pret  ziedojumiem, iepriekš vēlams pieteikties)  
   Celta 16.gs. beigās, par ko liecina divi tās zvani, kuri gatavoti 1594. un 1602. gadā. Ziemeļu kara laikā nopostīta. Atjaunota un iesvētīta 1798.gada 17.oktobrī pēc Saraiķu dzimtkunga, barona Pētera Jurģa Zigmunda Ofenberga vēlmes – „Dievam par godu un saviem Zaraiķu ļaudīm par labu.” 
 
Māsku ozols
Tā apkārtmērs: 5,49, augstums: 22 m.
 
 

Bišu dzeņa labirints

Pateicoties Latvijas Pašvaldību savienības projektam “Pašvaldību darbi parkos”, šogad “Meža dienas 2019” norisinājās Saraiķos.

“Veidosim daudzveidīgu Latviju un tīkamu ainavu!” bija šī gada Meža dienu moto ar uzsvaru uz jaunu parku veidošanu. Lai piesaistītu lielāku sabiedrības uzmanību Saraiķu ciemam un izveidotu vietējiem iedzīvotājiem paredzētu atpūtas vietu, radās ideja ieplānot un izveidot labirintu.

Labirinta formāts pēdējos gados kļuvis populārs tieši mazo ciemu vidū. Latvijā esošie labirinti veidoti dažādās tematikās tā nodrošinot daudzveidību savā starpā. Saraiķos plānotajam labirintam piešķirts nosaukums “Bišu dzeņa labirints”.

Saraiķu labirinta tematikas galvenais varonis ir Bišu dzenis Merops apiaster. Bišu dzenis jeb Eiropas bišu dzenis ir ļoti krāšņs zaļvārnveidīgo kārtas (Coraciiformes) bišu dzeņu dzimtas (Meropidae) putns, kas pieder bišu dzeņu ģintij (Merops). Sastopams Eirāzijā un Āfrikā. Putns novērots Saraiķu apkārtnē no 2003.-2014.gadam, bet daži izredzētie bišu dzeni redzējuši pat 2017.gadā.

Iespējams, ka bišu dzenis vairs neligzdo Saraiķos, bet šo krāšņo putnu idejiski iedzīvinājām labirintā. Augi, kas veido labirintu, izvēlēti bišu dzeņa krāsu gammā. Lapu kokaugi, kas visplašāk un košāk parādītu bišu dzeņa krāsas, ir dažādās tunberga bārbeļu šķirnes – ‘Aurea’, ‘Carmen’, ‘Erecta’, ‘Golden Rocket’, ‘Golden Torch’, ‘Orange Rocket’. Bišu dzeņa balto krāsu varēs redzēt baltā grimoņa šķirnes ‘Elegantissima’ lapās.

Foto: Normunds Līcītis

Foto: Jānis Jansons

EKSPOZĪCIJA

"Kurzemes zvejnieka sēta"

Šķēdes iela 2c, Saraiķi
  +371 26540345

   Gadsimtiem ilgi gar Baltijas jūru kā krelles bija savirknējušās zvejnieku mājvietas. Tur dzīvoja drosmīgi un izveicīgi ļaudis, kas ar laivām devās tālu selgā, lai vestu krastā bagātīgus reņģu, mencu, plekstu un zušu lomus.

    Laikmeta soļi šo ainu ir kardināli mainījuši, Kurzemes zvejnieku cilts ir pagaisusi. Vēl dzīvas ir tikai atmiņas . . .

    Lai saglabātu liecības par Kurzemes zvejnieku darbu un sadzīvi, Vērgales pagasta Saraiķos ir izveidota ekspozīcija „Kurzemes zvejnieka sēta”. Te var aplūkot gan zvejas rīkus un sadzīves priekšmetus, gan arī, iepriekš pasūtot, nogaršot kaut ko no zvejas vīru galda.

 

Foto: Kāris Volkovskis

 

Radio vadāmo automašīnu trase

RC TEAM Saraiķi

Šobrīd tehniksu iemeslu dēļ- trase slēgta

Šķēdes iela 2a, Saraiķi

+371 20044681

https://www.facebook.com/RCTeamSaraiki/

Darba laiks:

Pirmdiena- Brīvdiena

Otrdiena- Brīvdiena

Trešdiena 18:00-21:00

Ceturtdiena- Brīvdiena

Piektdiena- Brīvdiena

Sestdiena 12:00-16:00

Svētdiena 12:00-16:00

Par iespējamajām izmaiņām darba laikā iespējams sekot līdzi Facebook kontā.

Foto: Kārlis Volkovskis
Īsceļi
NOVADA KARTE

Aktuālais jautājums

VAI JŪS ATBALSTIET: