Apskates objekti Pāvilostā un Sakas pagastā
Pāvilosta ir pilsētiņa, kurā dzīvo sīkstas zvejnieku dzimtas. Par savu paradīzi to uzskata Latvijas spicākie vējdēļu sporta cienītāji. Tai raksturīga zema apbūve un tas, ka gandrīz visas ielas iziet uz jūru. Osta, jahtu piestātne, lielais jūrakmens, neskartā daba un skarbais jūras gaiss piesaista šai vietai radošus cilvēkus. Savulaik padomju militāristu apsēstu, tagad – laimīgu par savu nesabojāto un necivilizēto pludmali, Pāvilostu rotā dzintars, ko dāsni izskalo jūra.
PĀVILOSTAS NOVADPĒTNIECĪBAS MUZEJS
Dzintaru iela 1, Pāvilostas novads
tālr.: (+371) 6 34 98276, m.t.: (+371) 2 9226273
e-pasts: pavilosta.muzejs@tvnet.lv
www.pavilosta.lv
Darba laiks:
15.05.-15.09. - T,C,Pk: 11.00-17.00; S,Sv: 12.00-16.00; P,O: Slēgts
15.09.-15.05. - P,O,T,C,Pk: 9.00-17.00; S,Sv: Slēgts
Ieeja skolēniem Ls 0,15, pieaugušajiem Ls 0,50. Gida pakalpojumi muzejā Ls 2, 00 gida pakalpojumi pilsētā Ls/h 6,00.
Muzejs atrodas pirmajā mūra ēkā (bijušajā loču mājā) Pāvilostā un lepojas ar daudzām unikālām lietām: netālu atrastajiem akmens un kaula cirvjiem, kaltām bronzas saktām un jostām. No muzeja darbiniecēm uzzināsiet par seno zveju un citām sadzīves un valstiskām lietām, kas Pāvilostas vēsturē ierakstītas. Muzeja darbinieki piedāvā gida pakalpojumus ekskursijām pa Pāvilostu un Sakas novadu.
Jūrakmens
100 m no krasta, jūrā viļņi apskalo Pāvilostas Lielo akmeni (Jūrakmeni), tā augstums virs grunts 3,5 m (ūdenī 1,5 m), apkārtmērs ir 15 m. Interesanti, ka Padomju laikā šis akmens bija robežzīme, par kuru tālāk gar jūras krastu ļaudis nedrīkstēja iet.
Vētras priedes
Tā gadiem spītējusi skarbajām aukām. Nebūdama aizvējā, tā joprojām ir dzīva un tikusi pie goda būt Pāvilostas ģerbonī. Ik rītu priede pavada zvejniekus jūrā, bet vakaros sagaida mājās.
Upesmuižas parks
7.5 ha lielais Upesmuižas parks veidots ap bijušo pils ansambli. Parkā saglabājušās senās, oriģinālās akmens kāpnes un bijušā muižas mežniecības ēka, kas būvēta ap 1836. gadu. No sendienām parkā saglabājies akmens sols, kura apkārtmērs ir 5,55 m.
Sakaslejas evanģēliski luteriskā baznīca
Baznīca celta ap 1560. gadu vietā, kur agrāk atradusies Sakas osta. Baznīcu grezno vairāk nekā simt septiņdesmit gadus vecs kuģa modelis. Ļaudis ticēja, ka tas aizsargā jūrasbraucējus no bojāejas. Latvijā ir tikai dažas baznīcas, kur kuģa modelis celts goda vietā.
Sakas lejas evanģeliski luteriskā baznīca
Strantes – Ulmales stāvkrasts
Stāvkrasts stiepjas vairāku desmitu kilometru garumā, un tā augstums dažviet sasniedz pat 16 m. Atcerieties, ka stāvkrastu veido smiltis un māls, tāpēc staigāt pa tā pārkarēm un atrasties zem tām ir bīstami, jo var veidoties noslīdeņi. Vētras laikā viļņi brāžas pāri liedagam un iegraužas stāvkrastā, tādejādi ik gadus jūra atkaro sev pa gabalam sauszemes.
Ulmales stāvkrasts pie Baltmuižas
Maznodupju akmens krāvums (Māras svētnīca)
Māras svētnīcu veido ap pusmetru augsts apļveida akmens krāvums apmēram 50 m diametrā. 2001. gada arheoloģisko pētījumu rezultātā zinātnieki secinājuši, ka šī vieta, iespējams, ir saistīta ar zemes apstrādes rituāliem 6. – 7. gadsimtā.
Ulmales (Pinnu) upurakmens
Pie Pinnu upurakmens mūsu senči pulcējušies jau 13. gadsimta beigās. Šis ir viens no spilgtākajiem bļodakmens paraugiem. Bļodas diametrs ir aptuveni 60 cm, bet dziļums - aptuveni 15 cm. Ļaudis ārstējušies ar dobumā sakrājušos ūdeni un te ziedojuši pateicībai par izdziedināšanos. Ūdens iedobumā nesasalstot pat 20 grādu salā!
Akmeņraga bāka
Ja jūs nebaida smilšainais kāpu ceļš, tad aizbrauciet līdz Akmeņragam, kura galvenā rota ir 35 m augsta mūra bāka. Pirmā bāka šajā vietā uzbūvēta 1884. gadā, taču Pirmā Pasaules kara laikā tā tika sagrauta. Kopš 1921. gada bāka atkal paceļas virs mežu galotnēm.
Ieejas maksa: pieaugušajiem – Ls 1.00, bērniem, pensionāriem, studentiem – Ls 0.40.
m.t. (+371) 2 8350899
tālr. (+371) 6 34 53650
Akmensraga bāka un skats no bākas
Mols
1878. gadā uzsākta molu būve. Sākotnējos ostas vārtus veidoja no pāļu rindām un akmeņu krāvumiem. 1929. gadā tos pagarina ar betona blokiem. Kanāla garums 950m. Tomēr kanāla šaurā ieeja 52 m un paralēli izbūvētie moli apgrūtina lielāku kuģu kustību.
Kuģis "Dole"
Pāvilostas zvejnieku kolhozā "Dzintarjūra" 1950-tajos 60-tajos gados flotes sastāvā dominēja RB tipa zvejas kuģi, kas tika būvēti Vācijas Demokrātiskajā republikā (Austrumu Vācijā). Kuģa izmēri : garums – 18.20 m, platums – 5.22 m, augstums – 2.5 m. Kuģis tika dāvināts Pāvilostas novadpētniecības muzejam un pateicoties KKF ( Kultūrkapitāla fonda ) atbalstam 2005. gadā tika restaurēts un kalpo kā tūrisma apskates objekts.
Luterāņu baznīca
Brīvības ielā 20, tālr. (+371) 6 3498199
Baptistu baznīca
Barons Otto fon Lilienfelds 1897. gadā deva atļauju celt baznīcu un iedalīja apbūves gabalu no sev piederošās zemes. Baznīcas būvniecības darbi tika uzsākti 1900. gadā, bet 1906. gada 10. decembrī tika noturēts pirmais dievkalpojums jaunuzceltajā baznīcā. No 1996. gada draudzes mācītājs ir Deniss Doroņins.
tālr. (+371) 6 3498351, m.t. (+371) 2 6792857
Pāvilostas baptistu baznīca
E. Šneidera laukums
Bijušais tirgus laukums. Ēka E. Šneidera laukumā 2, - bijusī Pāvilostas pamatskola, celta kā aptieka, tagad mākslas skola. Piemiņas akmens Ernestam Šneideram (1892.-1948.), skolotājam, sabiedriskam darbiniekam, ciemata apzaļumošanas pamatlicējam.
Piemineklis Ernestam Šneideram
E. Šneidera laukums
Piecdesmitgades parks
Parkā aug valsts prezidenta Gustava Zemgala 1929. gadā stādīts ozols.
"Baznīckalns"
Valsts nozīmes arheoloģisks piemineklis – akmens laikmeta apmetne. Baznīckalnā atrodas Pāvilostas pilsētas kultūras nams. Ēka celta 1909. gadā, ka Pāvilostas Brāļu draudzes lūgšanu nams. 2009. gadā par godu Pāvilostas 130. gadadienai Goda novadnieki pilsētas svētkos, katrs parkā iestādīja pa kociņam.
Baznīckalns ar Pāvilostas pilsētas kultūras namu.
Simtgades parks
Izveidots par godu Pāvilostas simtgadei ar lielo akmeni parka centrā. Parkā piemiņas akmens 1941. un 1949. gada represijās cietušajiem.
Parkā aug valsts prezidentes Vairas Vīķes Freibergas 2007. gadā stādīta liepiņa. 2009.gadā par godu Pāvilostas 130.gadadienai Goda novadnieki pilsētas svētkos, katrs parkā iestādīja pa kociņam.
Pāvilostas simtgades akmens un Jāņkalniņš Simtgades parkā
Svētā gara katoļu baznīca
1999.g.
tālr. (+371) 6 3449990, m.t. (+371) 2 6578580
Mīlestības priede
Interesants divžuburu koks, uzmanīgāk ieskatoties, var redzēt, ka koka vainaga forma atgādina Latvijas kontūru. Priede, izsenis bijusi par patvērumu divvientulību alkstošiem un simbolizē mīlestības spēku.
Tradicionālā prasmju skola – zivju kūpināšana
Katra mēneša otrajā sestdienā Pāvilostā ir iespēja iepazīties un pašam iemēģināt roku zivju kūpināšanā. Noslēgumā pašu kūpināto zivju degustācija. Interesentiem iepriekš pieteikties pa telefonu +371 63498276, +371 29226273
Tenisa laukums
Pāvilostas pilsētas sporta laukumā vasaras sezonā no 01.05-30.09 sporta cienītājiem atvērts tenisa laukums. Iespēja izīrēt aprīkojumu. Spēles laiku ieteicams rezervēt iepriekš +371 29230995.
Skeitparks
Interesentiem pieejams visu gadu. Atrodas Pāvilostas pilsētas sporta laukumā.
Velo maršruts „Apceļosim Pāvilostu” (6km)
Ceļa segums – asflalts, grants, smilts. Orientēties var pēc ielu nosaukumiem Pāvilostas centrālajā daļā un pēc marķējuma zīmēm velo maršruta posmā Sakas upes kreisajā krastā. Maršruts sākas no Pāvilostas novada TIC un piedāvā apskatīt interesantākos vietas Pāvilostā. Sīkāku informāciju par maršrutu iespējams saņemt Pāvilostas novada TIC.
