Apskates objekti Vērgales pagastā
Ziemupes populārākais apskates objekts
Pēdējā laikā Ziemupes vārds kļuva populārs ne tikai Latvijā. Ziemupē pie viesu mājas " LAIKAS " 27. novembrī ap plkst. 5.30 uz sēkļa uzskrēja poļu tankkuģis " Romanka " . Kuģi izdevās novikt no sēkļa tikai 29. novembrī ap plkst. 17.00 . Trijās dienās, kas iekrita brīvdienās, kamēr kuģis atradās pie krasta, Ziemupi katru dienu apmeklēja apmēram tūkstots interesentu.
Foto: Daina Vītola
Foto: Daina Vītola
Foto: Daina Vītola
Ziemupē
Ziemupe Neliela apdzīvota vieta Baltijas jūras krastā pa vidam no Liepājas uz Pāvilostu. Pirmo reizi vēstures rakstos minēta 1422.gadā. Līdz 1954.gadam pastāvējusi kā Ziemupes pagasts, tad pievienota Vērgales pagastam, nupat Pāvilostas novadam. Mūsu bagātība - vēl joprojām klusā, neskartā, skarbā, retiem augiem bagātā Ziemupes jūrmala. Ziemupes spēks ir jūras šalkas un viršu ziedi, sirsnīgi un viesmīlīgi ļaudis. Brauciet ciemos, pārliecinieties paši! Ziemupi saniegsiet, ja braucot pa ceļu Liepāja - Ventspils tā 27. km nogriezīsieties uz jūras pusi.
Braucot pa Liepājas- Ventspils ceļu
Ziemupei
Ar kāpu smiltīm
Pieputējušas manas acis.
Un nav vairs ne ceļa, ne taciņas,
Lai varētu aiziet prom.
Kā putna spārni palss
Pār mani saudzējot gulst
Ziemupes kaiju balss.
Un nav svarīgi, ja atrodas kāds,
Kurš nesaprot –
Starp basām priedēm,
Aszālēm, kadiķu ogām
Glabājas mana sirds
Un Ziemupei tic.
Daiga Kadeģe
Ziemupe no putna lidojuma
Lieldienas Ziemupē. Šūpoles pie Tautas nama tapa, pateicoties brāļu Brēdiķu atbalstam
Aužuļu liepa
Ceturtā dižākā liepa Latvijā (7,65 m) savu vārdu ieguvusi par godu Aužuļu mājām, kuru sētā tā augusi. Māju sen vairs nav. Zinātāji stāsta, ka liepai varētu būt ap 380 gadu. Stipri cietusi 2005.gada janvāra vētrā. Blakus liepai 2007. gada 9. maijā tika iestādīta jauna liepiņa.
Foto: Daina Vītola
Zobenzivs ekspozīcija Ziemupes tautas namā
Zobenzivs tika izskalota Ziemupes jūrmalā 2007. gada 12. augustā. Tas ir unikāls atradums, jo šīs sugas zivis ir tipiskas okeānu zivis un Baltijas jūrā sastopamas reti. Izskalotā zobenzivs bija 2, 08 m gara un svēra 37 kilogramus, tās augšžokļa pagarinājums, jeb „zobens” bija aptuveni 70 centimetrus garš. Speciālisti noskaidrojuši, ka zobenzivs ir apmēram 10 gadu veca. Ekspozīcijas galvenais eksponāts ir tās mulāža, kuru izgatavojuši mākslinieki Kirils Panteļejevs un Ieva Lapiņa no radošās grupas “Trīs muskatrieksti”.
+37129437166
Foto: Vizma Ģēģere
Kadiķu audze
Viena no izcilākajām kadiķu audzēm Latvijā, aptuveni 2 hektāros aug 536 kadiķi. Nozīmīga arī stāvās vilkakūlas un smilts grīšļu pļava. Ziemupes kadiķu audze ir īsts dabas brīnums – savdabīga tīraudze no dažādu šķirņu, formas un lieluma kadiķiem. Tā ir viena no lielākajām, daudzveidīgākajām un veselīgākajām kadiķu audzēm Latvijā. Kadiķu puduri veido dažādus labirintus un istabiņas. Šeit atbraukušie bērni labprāt mēdzot iztēloties, ka kadiķi patiesībā ir noburti pasaku tēli. Savukārt vienā no kadiķu istabiņām kāds jaunais pāris reiz sedzis savu kāzu gultu. Gaisotne šeit patiešām ir īpaša – svaigajam piejūras gaisam kopā ar vieglo kadiķu aromātu esot īpaši veselīga iedarbība. Šai savdabīgajai vietai noteikts mikrolieguma statuss, tādēļ tā apmeklējama tikai vietējo gidu pavadībā +371 29437166.
Foto: Māris Kreitenbergs
Dabas liegums Ziemupe
Izveidots 1999.gadā, tā teritorija patreiz ir 2469 ha. Dabas liegums ietver mežus ar lielām balzāmkārkla audzēm un piekrasti no Ziemupes līdz Rudupei. Mūsu kāpās atradīsiet daudz interesantu augu - pusmēness ķekarpapardi, egļu lāčtauci, plostbārdi. Ja veiksies, tad te satiksiet kukaini - skudrlauvu. Varēsiet priecāties par dabas veidotiem sūnu rakstiem. Pārgājienus un ekskursijas vides gida pavadībā pa Ziemupi variet pieteikt zvanot pa tālr.
+371 29437166
Padomju armijas karaspēka daļa
Padomju laikos jūras piekrastē no Liepājas līdz Akmeņragam bija izvietotas septiņas PSRS armijas karaspēka daļas. Lielās valsts robeža tika sargāta no gaisa, jūras, sauszemes. Līdzās Ziemupes baznīcai atradās karaspēka daļa Nr. 90450 P
Pamestā dzīvojamā māja
Foto: Vizma Ģēģere
Foto: Daina Vītola
Akmens krāvums
Agrāk, kamēr piekraste vēl nebija apmežota, lielu postu iedzīvotājiem sagādāja jūras smilšu uzbrukums lauksaimniecībā izmantojamajām zemēm. Lai smiltis aizkavētu, ziemupnieki krāvuši garu akmens grēdu. Tāda ir viena no vairāk kā kilometru garā krāvuma rašanās versijām.
Foto: Māris Kreitenbergs
Ziemupes baznīca
Citu Kurzemes baznīcu vidū Ziemupes evaņģēliski luteriskā baznīca izceļas ar pieticīgajiem izmēriem (25 x 11m) un arhitektonisko vienkāršību, jo tai nav pat zvanu torņa (iespējams, to ietekmējis savulaik noteiktais liegums būvēt augstus un maldinošus orientierus kuģu ceļu tuvumā). Sākumā baznīca bijusi no koka, tās altāris darināts 1684. gadā, un ir vienas no agrīnākajiem dekoratīvās tēlniecības paraugiem ar attīstīta baroka iezīmēm, tādēļ tās kokgriezumi un gleznojumi ieņem nozīmīgu vietu Kurzemes dekoratīvās mākslas apskatā. Mūra dievnams celts 1748. gadā. Baznīcā atrodas Latvijā ievērojamākā harmoniju būvētāja liepājnieka Jura Bokuma firmā 20. gados darinātais mūzikas instruments – harmonijs. Saņemts dāvinājumā un restaurēts, Ziemupes draudzei tas labi kalpo arī šobrīd.
+371 26274155, ieeja pret ziedojumiem.
Foto: Andris Zaļkalns
Zaļmežu dižakmens
Vietējās nozīmes dižakmens ir 3.1m garš, 2.8m plats un 1.45m augsts. Tā apkārtmērs ir 9.5m un tilpums 6 km2. Bez zinoša gida akmens nav viegli atrodams. Ieteicami piemēroti apavi, jo akmens pieejams pa slapjām meža stigām un taciņām.
Vīnkalnu dižakmens
Dižakmens ir 5.2m garš, 3.6m plats un 1.7m augsts. Tā apkārtmērs ir 14.8m un tilpums 10 kubikmetri. Akmens ticis postīts, cenšoties to sadalīt ar urbumu palīdzību. Bez zinoša gida akmens nav viegli atrodams. Ieteicami piemēroti apavi, jo akmens pieejams pa slapjām meža stigām un taciņām.
Foto: Andris Grīnbergs
Stāvkrasts pie Ziemupes
Jūras krasts šeit ir neparasti gleznains un mainīgs. Stāvkrasta augstums svārstās no 5 līdz 12 metriem. Pēdējo gadu laikā jūra sauszemei atņēmusi vairāk kā 10 m platu joslu. Kāpās ļoti savdabīga augu valsts, kuru varat iepazīt gida pavadībā.
29437166
Foto: Daina Vītola
Vējš manā bērnības logā
Triec smiltis ar augošu spītu,
Un kāda no kāpmales priedēm
Diez vai sagaidīs rītu.
Tādās naktīs nevaru aizmigt
Sen nav Ziemupē būts.
Aivars Grava
Saraiķos
Saraiķu evanģēliski luteriskā baznīca
Celta 16.gs. beigās, par ko liecina divi tās zvani, kuri gatavoti 1594. un 1602. gadā. Ziemeļu kara laikā nopostīta. Atjaunota un iesvētīta 1798.gada 17.oktobrī pēc Saraiķu dzimtkunga, barona Pētera Jurģa Zigmunda Ofenberga vēlmes – „Dievam par godu un saviem Zaraiķu ļaudīm par labu.”
Iepriekš pieteikties +371634 53492, +371 28208347, ieeja pret ziedojumiem.
Foto: Varis Sants
Šķelto klūdziņu pinumu darbnīca
Ziedu iela 2, Saraiķi
+371 63453523, +371 29427027
Apmeklējumu pieteikt iepriekš
Māsku ozols
apkārtmērs: 5,49, augstums: 22 m.
Foto: Daina Vītola
Vērgalē
Vērgales simbols- gulbis. Gulbji ir regulāri Vērgales dīķu iemītnieki.
Vērgales evanģeliski luteriskā baznīca
Dibināta 1597. gadā. Pirmā mūra ēka varētu būt celta 17.gs. beigās. Zem baznīcas atradušās kapenes, kuras aizbērtas 1841.g., kad Vērgales baznīca tika pārbūvēta. 1985.g. baznīca tiek nojaukta. No jauna uzcelta 1992.gadā. Apkārt baznīcai kapi. Kādā kapu plāksnē iekalti vārdi "Mēs citādi nevarējām...". Ikviens vērgalnieks jums zinās pastāstīt traģisko stāstu par mīlētājiem - barona Štempeļa dēlu un kalpu meiteni Annu Lazdiņu. No dzīves viņi aizgāja 1912. gadā nošaujoties, jo kārtu aizspriedumi neļāva viņiem būt kopā šai saulē. Viņi izvēlējās būt kopā miruši, atstājot pēcnāves vēstuli ar lūgumu apglabāt viņus vienā kapā. Ieejot kapos no baznīckroga puses, kādus metrus 50 pa kreisi atrodams bērzs ar lielu māzeru - Lielais māzers
Foto: Varis Sants
Piemineklis mīlētājiem , Foto: Varis Sants
Bērzs ar Lielo māzeri
Vērgales novadpētniecības muzejs
Muzejs iekārtots vienā no Vērgales muižas kompleksa ēkām, bijušajā spirta brūzī. Tajā atrodas arī ļoti seni, unikāli eksponāti - akmens cirvji, senas bronzas rotas lietas. Ēkā saglabājies viens no lielākajiem manteļskursteņiem Kurzemē. Manteļskurstenis ir pavards ar atklātu liesmu ēdienu gatavošani, bet dūmi tiek izvadīti no telpas pa atklāto skursteņu eju.
„Dīķenieki”, Vērgale
+371 29338335, +371 63490826
Darba laiks
P,O slēgts
T,C,P – 9.00 – 11.00
Sv.9.00 – 11.00.
Foto: Daina Vītola
Vērgales muižas komplekss
Muižas ēka celta 18.gs., bet vēlāk pārbūvēta vēlā klasicisma stilā. Tagad pilī atrodas Vērgales pamatskola. Kalpotāju dzīvojamā ēkā izveidota bibliotēka, bijušajā klētī – kultūras nams, bet pārvaldnieka dzīvoklī atrodas pagasta pārvalde.
+371 29338335
Foto: Varis Sants
Ineses Vītolas dāliju kolekcija
Ja jūsu sirdi spēj iekvēlināt dāliju ziedu ugunis, tad ciemošanās Vērgales pagasta „Rīdziņos” neatstās jūs vienaldzīgus. Dāliju laikā dārzā zied ap 400 šķirņu dāliju . Ir iespēja iegādāties gumus savam dārzam.
„Rīdziņi”, Vērgales pagasts,
Apmeklējumu iepriekš pieteikt pa tālruni +37129165645
