Latviešu   |   English   |   Lietuvių
Ceturtdiena, 23.05.2013
Leontīne, Ligija, Lonija, Leokādija

Sadraudzības pilsētas

    SMILTENE

     Vārds „Smiltene” cēlies no latgaļu cilts vārda „smiltesele”, kas pirmo reizi vēstures avotos minēta 1427. gadā kā tirgotāju un amatnieku apmetne, taču tās pirmssākumi meklējami jau 13. gadsimtā. Tas liecina par Smilteni kā senas un bagātas vēstures pilsētu. 

      Šodien Smiltene kļuvusi par skaistu, sakoptu, tīru, zaļu, latvisku, omulīgu mazpilsētu un Smiltenes novada centru Latvijas Ziemeļvidzemes daļā. Smilteni apmeklē Latvijas un ārvalstu viesi, lai rastu mieru un klusumu, baudītu dabas krāšņumu, apbrīnotu pilsētas attīstību, kultūras un sporta tradīcijas un vietējo iedzīvotāju lielo rosību. 
      Pilsēta lepojas ar darbīgiem cilvēkiem, kas šeit dzīvo, mācās un strādā.
 
 


 
                      AUCE
  
    Auces novads ir zīmīgu un ievērojamu apskates objektu ieskauts novads Zemgalē, ar visu tā „sirdi” – Auci.  Tas  ir bagāts ar plašiem dabas skatiem, bagātām tradīcijām un kultūras mantojumu, ar nozīmīgu pagātni un radošu tagadni. Ar katru vietu saistās paliekošas atmiņas, kas dzīvojušas gadiem līdz ar mums.
    Vecauces muiža pieminēta ap 1616.gadu, un vēlākā Auces izveide cieši saistīta ar to. Auce, kas jau gadiem zināma kā vienīgā pilsēta Latvijā, kurai svin vārda dienu un apmeklētā Vecauces pils kā Auces pilsētas vizītkarte, kuru iecienījuši gan vietējie, gan ārvalstu tūristi.
   Auces pilsēta ar lauku teritoriju atrodas 40 kilometru attālumā no Dobeles, starp Zemgali un Kurzemi, pašos Latvijas dienvidos, tikai 7 km no Lietuvas robežas. Cauri Aucei tek Līgotnes upīte. Tā ir viena no mazākajām upēm Latvijā. Auces apkārtnē vislielākie krājumi ir kaļķakmenim, iegūst arī smilti un granti.
    Auces apkārtne ir bagāta ar mežiem. Izplatītākie koki ir bērzs un egle. Auces pusē ir manāmi staltbrieži, otrs populārākais dzīvnieks ir stirna. Mežos var salasīt avenes un zemenes – maz ir melleņu un brūkleņu. Lielauces purvā ir daudz dzērveņu.
 
 
 
 
      

Nedēļas jautājums

Vai jums patika Pāvilostas pilsētas svētki?