Latviešu   |   English   |   Lietuvių
Otrdiena, 26.07.2016
Ance, Anna, Annija

Pāvilostas osta

 

 

 

Dzintaru 2A,
Pāvilosta, LV-3466
Tel: +371 29463351
Tel./Fax: +371 63486309
 
 
Ostas pārvaldnieks
Ronalds Griškēvičs
Tel.: +371 29104444

     

PĀVILOSTAS OSTA

Pāvilostas osta ir vienīgā mazā osta Latvijas Rietumu piekrastē. Osta galvenokārt tiek izmantota zvejas kuģu un jahtu apkalpošanai. Ostā pastāvīgi dežūrē Valsts robežapsardzes dienests. Ostas teritorijā atrodas zivju pārstrādes uzņēmums, degvielas uzpildes stacija un „Zilā karoga“ jahtklubs.

 

Navigācija

Ostas koordinātes: 56°53’N, 21°10’E. Ostas ieejas vadlīnijas: virziens 144,2°, vaduguns Fl.W.3s. Molu ugunszīmes: Fl.G.3s un Fl.R.3s. Akvatorija dziļumi pie ieejas ostā ir pakļauti ievērojamām izmaiņām, jo rietumu virziena vētru laikā gultnē veidojas smilšu sanesumi. Vidējais ledus perioda ilgums ir 1,5 mēneši gadā.  

 

 

 

Zvejas un kravas piestātnes

         Piestātņu dziļums ir 2.5–4.5 metri. Maksimālais atļautais kuģu garums – 70 metri.   Visas   piestātnes   ir   pilnībā  apgādātas   ar elektroenerģiju.  Pie  kravas  piestātnēm  ir  1,2 ha  laukums  kravu uzglabāšanai.   Ostas   teritorijā   ir  arī   slēgtās   noliktavas.   Zivju saldētavas   jauda   ir  90 t   diennaktī.   Ostā  ir  naftas savākšanas aprīkojums avārijas noplūžu seku likvidēšanai. Ir iespējams pieņemt naftu saturošos bilžu ūdeņus no kuģiem.

 

 

Jahtu piestātnes
         Jahtu piestātnes Pāvilostas ostā ir abos Sakas upes krastos, kopumā   aptuveni  30 jahtām.  Visas   piestātnes   ir  apgādātas ar elektrību un augstas kvalitātes dzeramo ūdeni. Krasta infrastruktūrā ietilpst tualetes, dušas, atkritumu savākšana, autostāvvietas un slips, ir pieejamas naktsmītnes, tehniskās palīdzības serviss, laivu īre u.c. pakalpojumi.

 

Rekonstrukcija un modernizācija

    Kopš 2006. gada Pāvilostas ostā ir izbūvēta jauna, moderna jahtu piestātne   Pāvilosta Marina,   ierīkota   Statoil   degvielas uzpildes stacija un uzbūvēta jauna, 128 metrus gara zvejas piestātne.

   2010. gadā pilnībā rekonstruēti Pāvilostas ostas moli, atjaunotas vēsturiskās bākas to galos un veikti ostas akvatorija padziļināšanas darbi līdz 4.5 metru dziļumam.

 

Nākotnes plāni

Ostas attīstība turpināsies arī nākotnē, īpašu uzsvaru liekot uz zivsaimniecības un jahtu tūrisma veicināšanu, kā arī investīciju piesaistīšanu jaunu darba vietu radīšanai Pāvilostas pilsētas un novada iedzīvotājiem.

 

Īpašumtiesības ostā

Ostas teritorijā ir 11,8 ha zemes un 5,3 ha akvatorija, kas ir nodoti valdījumā ostas pārvaldei.

 

Ostas vēsture 

Sakas upes grīva kā osta darbojās jau Hercoga Jēkaba laikā (1642-1682), kad to izmantoja Aizputes tirgotāji, lai eksportētu koku, graudus un citus produktus.

      Pirmā koka molu konstrukcija tika izveidota 1878. gada ziemā – to par 8000 zelta rubļiem pasūtīja Upesmuižas barons Otto fon Lilienfelds (Otto Friedrich von Lilienfeld). 1879. gada 16. maijā viņš svinīgā ceremonijā iemūrēja loču mājas pamatakmeni un tajā pašā dienā nokristīja nākamo pilsētu sava brāļa, Kurzemes gubernatora Pāvila fon Lilienfelda (Paul von Lilienfeld) vārdā par Paulshafen jeb Pāvilostu. Loču māja tika pabeigta tajā pašā gadā, un laika gaitā tā ir tikusi izmantota visdažādākajām vajadzībām (arī kā krogs, Vācu armijas kazarmas un muita). Šobrīd ēkā atrodas Pāvilostas muzejs.
      Sākumā ostu izmantoja tikai daži zvejnieki, trīs nelieli muižas burinieki un velkonis, kas ar Upesmuižas precēm apgādāja Liepājas tirgu, bet drīz kuģošanas aktivitāte strauji pieauga. Laikā no 1890. līdz 1895. gadam ostas mols tika pagarināts līdz 90 metriem, un pirms Pirmā pasaules kara Pāvilostā jau bija ap 20 kuģošanas kārtībā esošu kuģu un ap 100 zvejas laivu. Ostā darbojās trīs kuģu būvētavas, kurās būvēja nelielus buru kuģus – vienmastu "malkas jančus", kā arī divmastu gafelšonerus tālākiem reisiem. Šajā laikā Pāvilostā tika uzbūvēti 15 kuģi. Pēc kara kuģu būvniecība vairs netika atjaunota.
     No 1923. līdz 1929. gadam osta tika rekonstruēta un finansēta no valsts budžeta, tika paplašināts mols un padziļināta grīva. Latvijas valsts rekonstrukcijas darbos investēja 2.4 miljonus latu. Lai gan komerciālo aktivitāšu līmenis nebija augsts (galvenokārt, koka eksports), ostai bija sava robeža, robežsardze un glābšanas vienība. Pāvilosta bija vislabāk uzturētā osta starp mazajām ostām Latvijā.
    Otrā pasaules kara laikā ostā netika veiktas nekādas komerciālās darbības, to lietoja tikai krasta apsardzes kuģi, jo gandrīz visi vietējie kuģi un laivas kara laikā tika iznīcinātas.
    1949.gadā tika uzbūvēta jauna kuģu piestātne un degvielas noliktava, osta tika regulāri padziļināta. Padomju laikā ostu vadīja zvejniecības kolhozs un vietējiem zvejniekiem bija ierobežota piekļuve ostai.
     Kopš 2006. gada ostā ir izbūvēta jauna, moderna jahtu piestātne Pāvilosta Marina, ierīkota Statoil degvielas uzpildes stacija un izbūvēta jauna, 128 metrus gara zvejas piestātne.
    2010. gadā pilnībā rekonstruēti Pāvilostas ostas moli, atjaunotas vēsturiskās bākas molu galos un veikti ostas akvatorija padziļināšanas darbi līdz 4.5 metru dziļumam. Pašlaik Ziemeļu mola garums ir 287,0 metri, Dienvidu mola – 297,5 metri.
 
 
PĀVILOSTAS OSTAS VALDES SASTĀVS
 
  • Uldis Kristapsons, Pāvilostas novada dome, domes priekšsēdētājs
  • Jānis Volberts, Ekonomikas ministrija, Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta Ārvalstu investīciju piesaistes, tūrisma un eksporta veicināšanas nodaļas vadītājsIngrīda Sotņikova, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Valsts vides dienesta Liepājas reģionālās vides pārvaldes direktore
  • Inese Miķelsone, Zemkopības ministrija, Zivsaimniecības departamenta Zvejas pārvaldības un zivju resursu nodaļas vadītāja vietniece
  • Uldis Reimanis, Satiksmes ministrija, Valsts sekretāra vietnieks
  • Andris Zaļkalns, Pāvilostas novada dome, deputāts
  • Ēriks Erleckis, Pāvilostas novada dome, deputāts
  • Vadims Cepļajevs, SIA “N-Stars” direktors
  • Juris Blaubārdis, SIA “Merlin Liepāja,” Pāvilostas piekrastes zvejnieku pārstāvis