4.05 – mūsu Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena, Baltā galdauta svētki, 100 - gades ozoliņa otrā dzimšanas diena! Diena, kuru Ziemupē nolēmām atzīmēt pie Ziemupes gaišā skumju akmens, iestādot Sibīrijas ciedru priedes. Ideja par Sibīrijas priedēm pieder mūsu ainavu arhitektei Andai Uzarei. Mums tā tik ļoti iepatikās, ka steidzāmies realizēt. Kāpēc tieši Sibīrijas priedes, tas būs saprotams ikvienam, kurš zina stāstu par uz Sibīriju izsūtītajiem Ziemupes ciema ļaudīm.  Janvārī vējš nolauza pirms 30 gadiem pie tautas nama stādītās egles. Reizēm koki pārdzīvo cilvēkus, bet reizēm cilvēki pārdzīvo kokus. Tā vienkārši notiek, tādi ir procesi dabā. Priedes iestādījām, salaistījām. Daina ar Daigu spēka dziesmas tām nodziedāja. Viss kā pienākas. Dzimšanas dienā dziesmotu apsveikumu saņēma arī ozoliņš. Svētku diena turpinājās Ziemupes jūrmalas stāvlaukumā, kur “Ziemupītes” meitenes jau trešo gadu klāja baltu galdu un gaidīja ciemiņus. Daigas vārītā putra bija ļoti garda. Jūra pasakaina, lai arī saule mijās ar krusas graudiem.Vakara cēliens ar jautriem dančiem turpinājās tautas namā. Dziesmas skanēja tādas, it kā būtu speciāli piemeklētas – “Dzimtā valoda”, “Mana mazā dzimtā Latvija”, “Pie dzintara jūras”. Un arī Prāta vētras “Mana dziesma” ar vārdiem -

Tie ir vārdi no manas tautas

Un dziesma man arī no tās

Un es zinu, neviens manā vietā

To nedziedās.

Tā nu tas ir, nedziedās gan. Viss mūsu rokās! Paldies visiem, kuri šajās norisēs bija kopā ar mums.

Daina Vītola