Sestdiena, 25.05.2019
Junora, Anšlavs

“Dzintariņa” bērni atzīmē Latvijas 99. dzimšanas dienu

“Dzintariņa” bērni atzīmē Latvijas 99. dzimšanas dienu

21.11.2017

     Ir atkal rudens! Ir atkal novembris. Ir atkal svētki! Latvija svin - 99. dzimšanas dienu!

    Latvija ir ļoti skaista zeme  – te saule lecot, debesis krāso sārtas un rietot, svina pelēko jūru pārvērš zeltā. Te pelēkas smilgas zied sudraba ziediņiem un visi sīki žagariņi sudrabiņu vizina. Te mijas četri gadalaiki – pavasaris, vasara, rudens un ziema, un katrs no tiem mūsu zemi dara citādi skaistu. Ne tikai Latvija ir skaista, bet arī cilvēki, kas dzīvo Latvijā ir skaisti un gudri. Un viņiem pieder liela bagātība – tautasdziesmas. Četrās rindiņās savirknētie vārdi gadu simtiem nes cauri ziņu par to, kas latvietim ir dārgs un vērtīgs.

    Šogad pirmsskolas izglītības iestādē “Dzintariņš” 5-6 gadīgie bērni no “Taurenīšu” grupiņas savu dzimteni dzimšanas dienā sveica ar tautasdziesmu, kuru izvēlējās kopīgi ar vecākiem, un kura atklāj mūsu zemes vērtības – mežus, jūru, upes, pļavas un pašus cilvēkus. Savukārt “Vāverēnu” un “Saulītes” grupu bērni sagatavoja apsveikuma vārdus. Svētku nedēļā visi pirmsskolas bērni kopā ar vecākiem gatavoja darbiņus izstādei “Skaista mana Tēvu zeme” – gleznas, zīmējumus, attēlu kolāžas, fotogrāfijas. Prieks par tiem vecākiem, kas atrada laiku padarboties kopā ar savu bērnu, lai radītu darbiņu izstādei, iemācītu tautasdziesmiņu un novēlējumu Latvijai dzimšanas dienā. Pēc tautasdziesmu skaitīšanas, novēlējumu izteikšanas, himnas un apsveikuma dziesmu dziedāšanas pienāca brīdis arī svētku tortei, kas nu jau vairākus gadus kļuvusi par Latvijas dzimšanas dienas svinību neatņemamu sastāvdaļu.

     Klausoties mazajos runātājos mēs atkal un atkal atskārstam, ka ne jau nauda ir vērtība. Lai šajos svētkos mums izdodas saprast katram savas īstās vērtības un atrast sevī spēku un prasmi tās sargāt un saudzēt.

       Lai šie svētki nav tikai brīva diena, lai tie nes mums katram brīnišķīgas atklāsmes!

 

PII “Dzintariņš” vadītāja Monta Pētermane

 

Foto: S. Gruntmane

 

« Atpakaļ