Ceturtdiena, 24.10.2019
Renāte, Modrīte, Mudrīte

NOVADĀ NOTIEK KOMUNISTISKĀ GENOCĪDA UPURU PIEMIŅAS PASĀKUMI

NOVADĀ NOTIEK KOMUNISTISKĀ GENOCĪDA UPURU PIEMIŅAS PASĀKUMI

29.03.2017
     25.  marts – Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena. 1949. gada 25. martā notika visplašākā Latvijas iedzīvotāju izsūtīšana uz Sibīriju un citiem attāliem PSRS reģioniem.
 
    Piemiņas brīdis, kad tika nolikti ziedi un aizdegtas sveces, notika arī Vērgales kapsētā pie piemiņas zīmes Latvju tautas mocekļiem. Visus klātesošos uzrunāja un ar īsu ieskatu par tālaika vēsturiskajiem notikumiem iepazīstināja Vērgales kultūras nama vadītāja Velga Freimane, aicinot neaizmirst mūsu valsts traģiskos pagātnes notikumus. Kā jau katru gadu, arī šogad uz piemiņas pasākumu bija ieradušies Vērgales pamatskolas 9. klases skolēni. Kopā ar audzinātāju Maritu Kalēju viņi lasīja dzeju un izpildīja dziesmu “Ak, teci, jel saulīt…”. Savukārt Līvija Jansone kavējās atmiņās par 1949. gada notikumiem un pastāstīja, kā tas skāris viņu un viņas ģimenes locekļus. Liktenīgajā dienā Līvijai bija vien 10 mēneši, vecāki  bijuši darbā, bet vecvecāki, kuri viņu pieskatījuši bijuši izvedamo sarakstā. Tikai laimīgas sagadīšanās dēļ tolaik mazā meitene nenokļuva izsūtījumā, bet tika nodota vecāku rokās.
    Pēc klusuma brīža devītklasnieki devās pie mīlētāju kapa Vērgales kapsētā un klausījās Vērgales muzeja vadītājas Mirdzas Sīpolas seno stāstu par jauniešu mīlestību. 
    
   25. martā Ziemupes centrā pie piemiņas zīmes represētajiem Ziemupes ciema iedzīvotājiem notika piemiņas pasākums. Arī šogad pie baltā skumju akmens pulcējās visi tie ciema iedzīvotāji, kuri vēlējās pieminēt izsūtītos. Pie piemiņas zīmes maizes kukuļa formā atkal tika iedegtas sveces un to rotāja atnācēju atnestie pūpoli un ziedi. Visus klātesošos uzrunāja Ziemupes tautas nama vadītāja Daina Vītola, bet piemiņas zīmes idejas autors Arvīds Alberts dāvināja Ziemupes tautas namam ierāmētu piemiņas zīmes foto. Kopā ar Ziemupes folkloras kopas meitenēm Maritu, Dainu un Daigu tika dziedātas dziesmas, tostarp arī Arvīda iemīļoto, kuru dziedājis ne viens vien izsūtītais - “Ak, teci, jel saulīt…”. 
 
 
    25. martā Pāvilostā pie piemiņas akmens Simtgades parkā notika Komunistiskā genocīda upuru piemiņas pasākums, kuru ievadīja Pāvilostas pilsētas kultūras nama vadītāja Silva Vārsberga, to turpināja Pāvilostas baptistu baznīcas mācītājs Deniss Doroņins, bet piemiņas brīdi noslēdza Pāvilostas novada domes priekšsēdētaja vietnieks Andris Zaļkalns, liekot uzsvaru uz to dienu baisajiem notikumiem, kas kā dziļa un sāpīga rēta cirsta Latvijas sejā un kuru  joprojām grūti aizmirst, bet jaunāko paaudžu pārstāvjiem raisa daudz neatbildētu jautājumu - par ko, kāpēc!
    Pieminot un atceroties izsūtītos novada ļaudis, pie akmens sagūlās ziedi un tika aizdegta piemiņas uguns.
 
Korespondente Vita Braže un
sabiedrisko attiecību speciāliste Marita Kurčanova
 
 
Foto: V. Braže, I. Kurčanova
« Atpakaļ