Pirmdiena, 21.10.2019
Severīns, Urzula

Svētku gaidīšanas laiks "Dzintariņā"

Svētku gaidīšanas laiks "Dzintariņā"

27.12.2016
    Decembris pirmsskolas izglītības iestādē ir ļoti saspringts laiks, jo darbu ir daudz, bet laika – maz, un līdz Ziemassvētkiem visu jāpaspēj. Jāpaspēj atrast un iemācīties dzejoļus, dziesmas un dejas par sniegu, par eglīti, par Ziemassvētkiem un Ziemassvētku vecīti. Ir jāizrotā telpas, egles un pagalms. Ir jāizcep piparkūkas un jāsagatavo svētku tērps. Ir jāsagādā dāvanas. Pat mākslīgais sniegs ir jāsameklē, jo ziema mūs ar sniegu vairs neaplaimo.  Tik čakli kā darba bites vasaras vidū darbojās gan Dzintariņa bērni, gan darbinieki, gan vecāki.
    Tik ātri pienāca Ziemassvētku pēcpusdiena, kad smaidiem sejās un satrauktām sirsniņām priecīgi lēkājot bērni sniedza svētku koncertu saviem vismīļākajiem – mammām un tētiem. Bērni ne tikai sniedza vecākiem priekšnesumus, bet kopā ar tiem gatavoja lukturīšus, kuros Ziemassvētku vakarā aizdegt svecīti paši savai kopā būšanai par prieku.
     Lai aizbaidītu dikti drūmo un tumšo ziemas laiku, un katrs sev iedotu ticību un cerību, ka nāks atkal pavasars’ ar sauli un gaismu “Dzintariņa” bērni un darbinieki apkārt iestādei pa veco latviešu paražai vilka bluķi un sadedzināja to par zīmi, ka “veca gada pūliņš beigts un nu jauns gads iesākas.” Kopā ar bluķi sadega arī niķi un stiķi, ko bērni pašrocīgi bija uzzīmējuši, un no kuriem labprāt vaļā gribēja tikt, - sadega gan knaibīšanās un grūstīšanās niķis, gan apsaukāšanās un spļaudīšanās stiķis. Bija vēl arī citi, bet tie nu jau pagātnē.
    Tagad mūsu bērni ir pārņemti ar daudz labu apņemšanos, kuras piepildīt Jaunajā gadā. Mums pieaugušajiem atliek viņiem palīdzēt tās piepildīt. Un protams mums jāpiepilda arī savas cerības un apņemšanās, jo katrs jauns gads nāk, lai mūs pilnveidotu. Mums tikai pašiem skaidri jāzina, ko vēlamies sasniegt, un uz ko tiekties. Katru dienu pateikt labu vārdu – arī tā var būt nopietna apņemšanās.
Lai mums visiem izdodas augt un attīstīties!
 
Vadītāja Monta Pētermane
 
Foto: M. Pētermane
 
 
« Atpakaļ