MAINĪGĀ TURCIJA
30.10.2015
Joprojām norisinās Erasmus+ projekta „Act together- be creative!” aktivitātes. Nupat esam atgriezušās no vizītes pie mūsu projekta partneriem Gaziantepas pilsētā, Turcijā. Iespaidu daudz un nez vai vienā raktā visu var aprakstīt.
Pirmais iespaids- ļoti liela valsts ar savdabīgu kultūru , reliģiju un milzīgu nacionālo lepnumu. Visur plīvo Turcijas karogs- kas simbolizē turku varenību un lepnumu par savu nāciju. Tajā pašā laikā turki ir ļoti viesmīlīgi un laipni ļaudis. Ciemiņiem rāda visu to labāko un cenšas, lai ciemiņš justos gaidīts un apmierināts. Kaut arī tūrisma sezona Turcijā beidzas 1. oktobrī , Gaziantepā oktobra otrajā nedēļā vēl pieturējās saulains un silts laiks- dienā apmēram 25 grādi.
Gaziantepas Gineikentas bērnudārzs, kurš mūs uzņēma, svinīgi sagaidīja visus projekta partnerus, rokās turot pašu zīmētus partnervalstu karogus un aicinājumus „ Laimni lūdzam!” katras valsts valodā. Koncerts gan izpalika, jo valstī bija izsludinātas 3 dienu sēras sakarā ar teroru aktu Ankārā, taču tas netraucēja mūsu draudzīgo tikšanos. Bērnu vecāki bija mums saklājuši galdu, kur varējām degustēt turku nacionālos ēdienus. Pārsvarā tie bija saldumi un dažādi deserti.
Tā kā šis jau ir mūsu projekta ceturtais mītiņš , tad dalībnieki tiekas jau kā seni draugi. Kopš tikšanās Latvijā pagājuši jau 4 mēneši un bija jauki satikties un apspriest, kā esam tikuši galā ar projekta uzdevumiem. Uz šo tikšanos vajadzēja sagatavot divu mūsu tautas deju ierakstus, ko izpilda mūsu bērnudārza bērni. Vēlreiz gribu pateikt paldies visiem bērniem, kas piedalījās diska tapšanā, par viņu skaisto priekšnesumu, viņu vecākiem par atbalstu un skolotājai Sigitai Freimanei par ieguldīto darbu.
Mītiņa laikā katra delegācija iepazīstināja pārējos projekta dalībniekus ar savas tautas dejām un mūziku. Tagad mūsu uzdevums ir uz pēdējo tikšanās reizi Bulgārijā aizvest ierakstu, kurā mūsu bērni dejo rumāņu, turku, bulgāru un ungāru tautas dejas. Tas ir liels izaicinājums deju skolotājai un mūsu bērnudārza mūzikas skolotājai.
Mītiņa programma bija daudzpusīga, ar dažādām aktivitātēm. Mēs kopā strādājām vizuālās mākslas darbnīcās, mēs mācījāmies citu tautu dejas un mācījām savas tautas rotaļdejas, mēs apgleznojām akmeņus un mācījāmies locīt garos balonus. Tas nebija viegli, bet ļoti, ļoti interesanti. Visinteresantākā, mūsuprāt, bija EBRU māksla. Ebru, kas mūsdienās pazīstama kā dekoratīvi lietišķā papīrmāksla, ir viens no senākajiem Turcijas mākslas veidiem, precīzu izcelsmes vietu un laiku atstājot nezināmu. Ebru tehnika sastāv no speciālas krāsas un sabiezināta ūdens, darba beigās uz skaisto gleznojumu tiek uzklāts papīrs, tādējādi iemūžinot to kā gleznu. Arī mums bija iespēja uztaisīt katram savu darbu ebru tehnikā.
Turcijas partneri iepazīstināja mūs ar savas tautas tradīcijām, ēšanas kultūru un izciliem apskates objektiem. Pabijām Zeugmas mozaīkas muzejā, kas ir lielākais šāda veida muzejs pasaulē. Skaistākā mozaīka - „ Čigānu meitene”, kura skatās uz tevi, lai kurā vietā tu nostātos un skatītos uz viņu. Tikām aizvesti arī uz Nemrutdagu- 2150 m augstu kalnu Turcijas dienvidos, kur 62. gadā pirms mūsu ēras pēc valdnieka Antioha I Teosa pavēles tika izkaltas trīs terases, uz kurām tika novietotas 8—9 metrus augstas statujas (Antioha, ērgļa, lauvas, dažādu armēņu un grieķu dievu). Kalna virsotne kļuva par svētnīcu Antioha godināšanai. 1987. gadā Nemrutdags iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Braucot uz šo izcilo senatnes pieminekli varējām vērot Turcijas dabu, lauksaimniecību un iedzīvotājus, kas vietām dzīvo ļoti nabadzīgos apstākļos. Varējām izbaudīt sajūtas, ko nozīmē braukt pa serpentīnu ceļu kalnos. Turcijā ir apmēram 78 miljoni iedzīvotāju. Pilsētā, kurā viesojāmies, Gaziantepā, vien ir 2 miljoni iedzīvotāju- tik cik mums visā valstī!!! Ļoti lielas problēmas ar bēgļiem, jo viņu ir ļoti daudz. Tiek būvētas jaunas dzīvojamās mājas- pilsēta aug. Jaunie rajoni vēl nesakopti, nav apzaļumoti, bet bērnu laukumi- ik uz soļa.
Interesanti bija iepazīties ar Gaziantepas Gineikentas bērnudārzu. Bērnudārzs izvietojies 3-stāvu ēkā. Grupiņas ļoti līdzīgas viena otrai. Bērniem ēdienu pieved ēdināšanas firma. Bērni bērnudārzā uzturas tikai 5 stundas, piedalās nodarbībās un tad iet mājās. Bērnudārzā neguļ. Šo bērnudārzu vada vīrietis un arī vairāki skolotāji ir vīrieši, jo skolotāja profesija Turcijā ir ļoti prestiža un cienījama.
Pārsvarā Turcijā strādā vīrieši, viena daļa sieviešu dzīvo mājās, vāc bērnus , rūpējas par ģimenes labsajūtu, pilnveido sevi dažādās nodarbībās- kā gleznošana, izšūšana, šūšana, u.t.t. Bet vīrieši gādā par ģimenes labklājību. Veikalos un tirgū tirgojas tikai vīrieši. Ja gribat kaut ko nopirkt, tad droši varat kaulēties, jo nosauktā sākumcena ir uz pusi vai pat divas trešdaļas lielāka nekā faktiskā cena, par kuru preci var pēc ilgas un jautras kaulēšanās nopirkt.
Noslēdzies pirmais projekta gads, kura rezultātā vajadzēja tapt metodiskam materiālam par vizuālās mākslas metodēm, kuras pielieto vizuālās mākslas nodarbībās dažādās valstīs. Materiāls ir tapis. Tagad katrai valstij tas jāiztulko un jāiepazīstina savi kolēģi citos bērnudārzos ar iegūto pieredzi. Bet tā kā projekts turpinās, tad mums līdz gada beigām jāizveido kalendārs , kurā attēloti vizuālās mākslas darbi, kas uztaisīti dažādās tehnikās, ko izmanto visas projekta partnervalstis.
Lai mums visiem kopā izdodas!
Iespaidos dalījās mūzikas skolotāja Simona Tomase
un vadītāja Gaida Akerfelde
Foto: Gaida Akerfelde
ERASMUS+ PROGRAMMAS projekta „Act together – be creative!”
finansējuma līgums Nr. 2014-RO01-KA201-002872 2
« Atpakaļ