Sestdiena, 25.05.2019
Junora, Anšlavs

Jūnijs

25.07.2012

ES Mūžizglītības programma

 

Karstais Comenius kultūras

kokteilis Kiprā
 
       Šā gada noslēguma braucienā ar komandas padarīto mājasdarbu bagāžā, no 6.-13. jūnijam devāmies uz tālo, grieķu mītiem un leģendām apvīto zemi – Kipru. Ceļš uz Kipru aizsākās agri no rīta un beidzās pusnaktī Kipras lidostā – Pafosā. Izkāpjot no Ryanair lidmašīnas, gaisā virmoja īpašs Kipras gaiss ar neparastu smārdu, kuru, ļoti iespējams, radīja karstais, mitrais gaiss sajaukumā ar jūru un neskaitāmajiem, gandrīz saulē izkaltušajiem savvaļas augiem.
     Theo – vienmēr laipns un smaidīgs sagaidīja mūs lidostā , lai aizvestu uz viesnīcu „Aquamare”. Un lūk, pirmais kultūršoks – kipriešiem mašīnas stūre labajā pusē gluži kā angļiem! Izrādās, ka no 1878. – 1960. gadam Kipra ir bijusi Anglijas kolonija, kur angļi atstājuši savu tradīciju un kultūras devu.
    Nākamā diena iesākās ar Vidusjūras šalkām aiz loga, kas mūs modināja jaunai dienai. Devāmies uz Stroumpiou ciema mazo skoliņu, kurā mācās tikai ap 45 bērni no pirmās līdz sestajai klasītei. Skolēni, rindiņā gar žogu sastājušies, smaidīgi gaidīja mūs ierodamies. Sasveicinoties ar Kipras kolēģiem, ieguvām iesauku „piena cilvēki”, jo uz viņu fona izskatījāmies tādi bāli jo bāli.
Skolā skolēni un skolēnu vecāki bija parūpējušies par priekšnesumu, kura neatņemama sastāvdaļa bija grieķu „sirtaki” un partnervalstu dziesmas oriģinālvalodās. Katram skolotājam tika pasniegta roze, kas mūs priecēja līdz pat prombraukšanas dienai, un konservēts valrieksts, ar kuru cienā ikkatru viesi.
     Lai gan skola bija maza, tomēr mūsdienīgi aprīkota ar jaunākajām tehnoloģijām, kuras skolotāji un skolēni demonstrēja praksē. Pēc skolas apskates un priekšnesumiem, vecāki bija izcepuši dažādus tradicionālos saldos ēdienus. Tālāk devāmies uz vīna ražotni SODAP, kurā iepazinām vīna darītavu un baudījām degustāciju. Šajā uzņēmumā strādā daudzu skolēnu vecāki un ierosinājums apmeklēt vīna ražotni bija vecāku ideja. Vīnogas Kiprā tiek ievāktas septembrī, tas ir laiks, kad par godu vīna dievam Dionīsam Stroumpiou ciemā tiek svinēti vīna svētki, kuros ierodas viesi no visām Kipras pilsētām.
     Piektdiena sākās samērā agri, jo devāmies uz Pafosas centru ar sabiedrisko transportu, kuru paši Kipras skolotāji praktiski neizmanto, jo nelielās teritorijas dēļ izbraukā visu ar mašīnām. Pilsētas apskates laikā pabijām pie Amora strūklakas, kurā pats Amoriņš saldi guļ. Pie strūklakas bija jāuzvedas ļoti klusi, jo, kā zināms, ja Amors pamostas, tas var savas mīlas bultas raidīt visneiedomājamākos virzienos.
Vakarā tikām ielūgti uz „kāzām” (teatralizētu uzvedumu) Stroumpiou skolā. Pirms kāzām tika svinēts 6. klases izlaidums, kur skolēnus uz skatuves apsveica tēvi. Skolotāji bija ieguldījuši milzīgu darbu, lai ar skolēniem kopā sagatavotu un nospēlētu kāzas Kipras stilā.
Nākamā dienā balles kleitas bija jānomaina pret ērtiem apaviem un šortiem, jo devāmies safari izbraucienā. Apskatījām jūras alas, kurās roņi apmetas, lai radītu mazuļus, apstājāmies pie nelielas baznīciņas, lai pēc tam dotos tālāk uz Avakas Gorge dabas parku. Uzņēmuši spēkus vietējā tavernā (krodziņā), devāmies uz Laras līci, kuru mēdz dēvēt arī par bruņurupuču pludmali, jo ik gadu zaļie bruņurupuči šo vietu izmanto, lai dētu olas. Par ligzdas esamību liecināja dabas aizsargu izvietotie norobežojumi ar uzrakstu: „Bruņurupuča ligzda. Lūdzu netraucēt!”. Diemžēl nevienu zaļo bruņurupuci neieraudzījām, bet silto un ārkārtīgi sāļo Vidusjūras ūdeni gan izbaudījām.
Kiprieši prot sagādāt pārsteigumus. Viens no tādiem bija arbūzi un halumi - tradicionālais Kipras siers. Arbūzi pazuda viens pēc otra un visi apmierināti devāmies uz Afrodītes vannu, kurā nomazgājot seju ikviens var kļūt jaunāks.
     Svētdien mums tika piedāvāta iespēja apskatīt arheoloģisko parku un karaļa kapenes. Kapenēs tika apglabāti ļoti turīgi cilvēki, kuriem aizkapa dzīvei līdzi tika doti daudz un dažādi vērtīgi priekšmeti. Liels daudzums atrasto priekšmetu ir izvesti gan uz Angliju, gan Ameriku, to skaits mērojams vismaz 100000 lietās. Uzskatām, ka Kiprai tas ir ļoti liels kultūrvēsturiskais zaudējums.
      Pēcpusdienā devāmies uz Venēras klinti, kur no jūras putām dzimusi pati Venēra. Nostāsti liecina ka šai vietā var atgūt jaunību.
     Kipra noteikti ir iecienīts tūristu galamērķis, gandrīz katrā veikalā un kafejnīcā kāds ar mums varēja sarunāties angliski, krieviski, sastapām pat pārdevēju no Latvijas.
     Viena no iecienītākajām tūristu atrakcijām ir brauciens ar laivu, kurai ir stikla pamatne „glasboat”. Baudījām stundu garu braucienu, kur laivas vadītājs izstāstīja par savu profesiju, kas saistīta ar niršanu un jūras augu un zāļu vākšanu, kas nodrošina viņu iztiku paralēli tūrismam.
    Ļoti daudzi kiprieši darbojas ģimenes uzņēmumos - vai nu vada viesnīcu, vai tavernu. Audzē banānus, kas gan izskatās mazi un zaļi, tomēr garšo fantastiski, olīvas, kas arī ir Kipras neatņemama sastāvdaļa, apelsīnus, arbūzus, greipfrūtus un citus augļus, kurus var iegādāties gan no ceļmalās stāvošiem pārdevējiem, gan vietējos tirdziņos.
    Prombraukšanas dienā no piena cilvēkiem vairs nebija ne ziņas, ne miņas. Nodegušas (pareizāk – apdegušas) brūnas devāmies uz lidostu, lai dotos mājās rakstīt atskaites par pirmā projekta gada darbu. Paveikts ir daudz pateicoties mūsu fantastiskajai skolēnu un skolotāju komandai (S.Ansone, I.Ozoliņa, M.Rolmane, D.Bunka, A.Ansone, A.Lācīte, D.Jēkabsone) Intas Vīgantes vadībā. Liels, paldies, skolas ansamblim (K.Štokmane, A.E.Šēna, A.Lanka, E.Jakovļeva, E.Lazukina), kurām nācās mēles mežģīt grieķu, poļu, itāļu, spāņu, lietuviešu un slovāku valodās.
    Labs darbiņš, kas padarīts!
 
Ilze Ozoliņa un Inta Vīgante

Foto: Darina Fedorova SK
 
 
 
« Atpakaļ