Svētdiena, 26.05.2019
Varis, Eduards, Edvards

Jūnijs

25.07.2012

 Piemiņas brīdis Vērgales kapsētā


Katru vasaru rasas piliens
Krīt sarkans magones ziedā.
Ziedi kliedz cilvēka sāpes.
Zieds runā cilvēka vietā.
Paklusēsim kopā ar tiem,
Kuriem, joprojām sāp.
Skaļi klaigājot, dažs labs
Pa citu sāpēm kā kāpnēm
Amatu augstumos kāpj.
Karoga krāsās zied magones
Un sniegbaltās ozolītes.
(Gunta Ledāja)

     Ar šīm, vērgalnieces G.Ledājas, dzejas rindām pulcējāmies piemiņas brīdī Vērgales kapsētā, lai pieminētu tos, kuri tālajā 1941.gada 14.jūnijā tika aizvesti tālu prom no Latvijas...
      Vērgales muzeja vadītāja Mirdza Sīpola klātesošos iepazīstināja ar muzeja materiāliem, kuros atspoguļoti represijās cietušo likteņi.
     Gadi iet, aizvien tālāk un tālāk pagātnē paliek to baiso dienu notikumi, aizvien mazāk un mazāk paliek to, kuri pēc represijām atgriezās, taču mēs nedrīkstam tos aizmirst.
« Atpakaļ