Bijām sajūsmā! Uzzinājām cik bagāti mēs, Pāvilostas novada iedzīvotāji, esam, jo lielu daļu Pāvilostas novada platības (t.i., 77%) klāj zaļie meži. Tas ir mūsu gods un lepnums. Lūdzu, cienīsim un saudzēsim to! Pusi Latvijas platības arī klāj meži, bet, lai cik skumji tas nebūtu, Eiropai pieder vien 30% mežu. Tā ir vienlaikus gan skumja, gan priecīga vēsts, jo mums ir ar ko lepoties. Izdzirdot šos faktus, uzreiz rodas jautājums -„Un kā ar izciršanu? Vai tā nekaitē dabai?” „Vienu droši varu teikt - nē, nekaitē! Mēs izcērtam mežus, un vietā nāk jauni - zaļāki un bagātāki,” bilst A. Zaļkalns

      Katrs otrais aizdomāsies par to, cik daudz teritorijas aizņem privātmeži un valsts meži. Latviju klāj 53% valsts mežu, kas tiek izzāģēti un dēstīti no jauna, un 47% privātmeži. Mūsu novadā ir nedaudz citādāk - 52% ir privātmeži un 48% - valsts meži. Pāvilostas novadā ir 1200 īpašumu apsaimniekotāju. Pašlaik aktuāls jautājums ir par sēņošanu. Drīkst vai nedrīkst, un galvenais - kur? Rezervātos un dabas liegumos sēņot ir aizliegts, bet valsts un privātmežos nav, tikai tādā gadījumā, ja privātmežā nav brīdinājumu vai aizliegumu. Pāvilostas novadā ir tikai viens privātmeža saimnieks, kurš, kā teica A.Zaļkalkns, „uz katra piektā koka ir salīmējis brīdinājumus Akmensraga tuvumā. Manuprāt, tas ir bezjēdzīgi, jo sēņotāji tos tomēr neievēro un skatās zem kājām, kur sēņu vairāk.”

     Uzzinājām dažas aktualitātes par medīšanu.

     Ir speciālas medīšanas sezonas, kad var medīt noteiktus dzīvniekus.

     Licences medīšanai izsniedz no astoņpadsmit gadu vecuma, nokārtojot medīšanai nepieciešamos kursus.

     Varu teikt, ka A.Zaļkalna apciemojums un faktiem bagātais stāstījums bija interesants un aizraujošs. „Kopsim un saudzēsim mežus!” tāds aicinājums mums visiem izskanēja tikšanās beigās.

 

Vērgales pamatskolas 8.klases skolniece Karīna Vešņakova