Trešdiena, 21.08.2019
Linda, Janīna

Saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu Pāvilostas novada dome tiekas ar VARAM ministru Juri Pūci


Saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu Pāvilostas novada dome tiekas ar VARAM ministru Juri Pūci

     Liepājā, 29. jūlijā notika Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) organizētā ministra Jura Pūces reģionālā darba vizīte, kurā piedalījās arī VARAM valsts sekretāra vietnieks reģionālās attīstības jautājumos Aivars Draudiņš un ministrijas pieaicinātais eksperts, uzņēmuma “Jāņa sēta” galvenais redaktors, ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs.

       Uz tikšanos bija ieradušies  Liepājas pilsētas, Aizputes, Durbes, Grobiņas, Nīcas, Pāvilostas, Priekules, Rucavas un Vaiņodes novada domes priekšsēdētāji un deputāti, lai apspriestu Administratīvi teritoriālo reformu, vērtētu, izteiktu savu viedokli un sniegtu priekšlikumus par piedāvāto modeli.

       Pāvilostas novadu pārstāvēja domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons, deputāti Aldis Barsukovs, Vita Cielava, Gints Juriks, Ārija Paipa, Andris Zaļkalns, un pašvaldības kancelejas vadītāja Arita Mūrniece.

       VARAM izstrādātā administratīvi teritoriālā iedalījuma kartē tiek paredzēts Latvijas pašvaldību skaitu samazināt no 119 (110 novadi un 9 lielās pilsētas) līdz 35. Piedāvātajā administratīvi teritoriālās reformas modelis paredz Liepājas pilsētu apvienot ar astoņām tuvējo novadu pašvaldībām - Aizputes, Durbes, Grobiņas, Nīcas, Pāvilostas, Priekules, Rucavas un Vaiņodes novadiem.

        Tikšanās laikā VARAM ministrs Juris Pūce iesāka ar nelielu ieskatu par administratīvi teritoriālās reformas pirmsākumiem, kad 1992. gadā Augstākā padome izveidoja administratīvi teritoriālās reformas komisiju un 1998. gadā tika pieņemts Administratīvi teritoriālās reformas likums.

       Turpinājumā ministrs klātesošiem pavēstīja, ka 2013. gadā tika sagatavots un Saeima pieņēma informatīvo ziņojumu  „Administratīvi teritoriālās reformas izvērtējums”, kurā tika secināts, ka 2009. gada reformas procesā:

1) izveidots liels skaits novadu, kuri neatbilst likumā noteiktajiem novadu veidošanas kritērijiem;

2) daudzos novados nav spēcīgu attīstības centru, kas būtiski apgrūtina līdzsvarotu reģionālās attīstības politikas realizāciju;

 3) izveidota iedzīvotāju skaita ziņā ļoti neviendabīga novadu pašvaldību sistēma, kas apgrūtina tālāko publiskās pārvaldes pilnveides procesu;

4) pašvaldību sistēma iedzīvotāju skaita neviendabīguma dēļ kopumā nespēj pārņemt nākotnē decentralizējamās valsts pārvaldes funkcijas, līdz ar to atsevišķu valsts pārvaldes funkciju nodošana pašvaldībām būs sarežģīts process;

5) izveidots samērā liels mazo novadu pašvaldību skaits, kurām ir nepietiekoša nodokļu ieņēmumu bāze un kuras nespēj patstāvīgi, bez deleģēšanas vai kopīgu pašvaldību iestāžu veidošanas, realizēt savas autonomās funkcijas, koncentrēt finanšu līdzekļus, veikt racionālu, efektīvu pārvaldi.

          Savukārt informatīvajā ziņojumā tika izteikti priekšlikumi turpmākai rīcībai:

1) izskatīt iespēju veidot lielus novadus ap reģionālās un nacionālās nozīmes attīstības centriem;

2) izstrādāt sistēmu, kā virzīt pašvaldību apvienošanos, lai nodrošinātu reģionālās un nacionālās nozīmes attīstības centru administratīvu sasaisti (centrs un lauku teritorija vienā novadā) ar visām Latvijas lauku teritorijām;

 3) aktualizēt Administratīvo teritoriju un apdzīvotu vietu likumu, lai rastu risinājumu ATR (Administratīvi teritoriālā reforma) neatrisināto jautājumu īstenošanai, t.sk. paredzēt mehānismu pašvaldību brīvprātīgas apvienošanās procesam;

4) izpētīt nepieciešamību nodot pašvaldībām atsevišķas valsts pārvaldes funkcijas un konsultācijās ar nozaru ministrijām konkretizēt decentralizējamās funkcijas.

 

       Turpinājumā VARAM ministrs Juris Pūce prezentēja ziņojumu par iedalījuma piedāvājumu un izstrādes kritērijiem. Ministrs pauda viedokli, ka Administratīvi teritoriālā reforma tiek veidota valsts attīstībai un iedzīvotāju labklājības nodrošināšanai.
Izvirzītais mērķis līdz 2021.gadam:

  • Izveidotas ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām.
  • Pašvaldības spēj nodrošināt tām likumos noteikto autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā.
  • Pašvaldības sniedz iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus par samērīgām izmaksām.

Reformas mērķi valsts attīstības un iedzīvotāju labklājības nodrošināšanai:

  • Valsts un pašvaldību ekonomiskās izaugsmes un konkurētspējas uzlabošana.
  • Racionāla budžeta līdzekļu izlietošana.
  • Reģionālās un nacionālās nozīmes attīstības centri ar to lauku teritorijām saistīti
    vienotā administratīvā, ekonomiskā un saimnieciskā vienībā.
  • Efektīva novadu pilsētu un novadu pagastu pašpārvaldes darbība, iesaistot
    attiecīgo teritoriju iedzīvotājus.
  • Pašvaldību kapacitātes un autonomijas stiprināšana, ievērojot
    subsidiaritātes principu.
  • Pievilcīga vide investīcijām un jaunu darba vietu radīšanai, emigrācijas
    samazināšana.
  • Pašvaldības ir patstāvīgas un spēj izpildīt tām likumos uzdotās funkcijas.         

Finansiālais ieguvums pašvaldībā:

  • Jo mazāka pašvaldība, jo dārgāka ir tās funkciju īstenošana, rēķinot uz vienu iedzīvotāju.
  • Ilgtermiņā augoši uzturēšanas izdevumi uz vienu iedzīvotāju prasīs arvien lielāku pašvaldību budžeta daļu, kas tādejādi varētu ierobežot pašvaldību iespējas veikt investīcijas teritorijas attīstībā.
  • Koncentrējot pašvaldībām deleģēto pakalpojumu sniegšanu lielākos novados, potenciālais pašvaldību budžeta līdzekļu ietaupījums izglītības, sociālās aizsardzības un vispārējo valdības dienestu uzturēšanas jomā var būt no 17 milj. eiro līdz pat 130 milj. eiro gadā.

Reforma nevienlīdzības mazināšanai:

  • Liela nevienlīdzība pašvaldību starpā: administratīvās izmaksas svārstās 50-200 eiro uz vienu iedzīvotāju.
  • Pašvaldību izlīdzināšanas fonda dotācijas saņem 104 no 119 pašvaldībām.
  • Tikai 57 pašvaldības spēj nodrošināt ar darbavietām vairāk nekā 40% darbaspējas vecuma iedzīvotāju.
  • Tikai 46 pašvaldībām ir iespēja veikt investīcijas 1 milj. apmērā, lai pašvaldība spētu attīstīties un veikt ieguldījumus infrastruktūrā.
  • Tika 62 pašvaldībās notiek biznesa ideju konkursi vai tās spēj piedāvāt grantus uzņēmējdarbībai.
  • Tikai 38 pašvaldības vidusskolās ir pietiekams skolēnu skaits, lai izveidotu vidusskolu ar vismaz divām paralēlklasēm.   

 

        Pašvaldību reformu ir nepieciešams veikt primāri Latvijas iedzīvotāju interesēs. Iedzīvotāju interesēs ir būtiski teritorijas attīstību plānot kopsakarībās ap reģionālās un nacionālās nozīmēs centriem, kur ekonomiskā aktivitāte un pieprasījums pēc pakalpojumiem ir augstāks. Tas attiecas uz efektīvu izglītības, veselības aprūpes, sociālās palīdzības, ceļu un transporta, kā arī komunālās saimniecības infrastruktūras tīkla izveidi. Savukārt, atbilstoši uzņēmēju vēlmēm un vajadzībām, visu veidu nepieciešamā infrastruktūra tiek pakārtota perspektīvo saimnieciskās darbības virzienu attīstīšanai teritorijā.

       Tāpat tikšanās reizē VARAM ministrs Juris Pūce atklāja, ka izanalizējot iepriekšējo reformu un vērojot pašreizējo situāciju valstī, ir nonācis pie secinājuma, ka, pieaugot pašvaldību funkcijām, bet novada iedzīvotāju skaitam sarūkot vai paliekot vecākam, administratīvās un pašvaldības uzturēšanas izdevumi pieaug. Līdz ar ko rodas jautājums, kur ņemt trūkstošos līdzekļus? VARAM ministra viedoklim piekrīt arī Latvijas Banka, kas šo tēzi izvirzījusi jau pirms vairākiem gadiem.

       Latvijas Banka ir modulējusi arī to, kāda ir naudas plūsma pašvaldībās, ja pašvaldību novadi ir nedaudz lielāka virs valstī vidējās pašvaldības, kas ir ar 6000 iedzīvotāju skaitu. VARAM piedāvājums ir veidot lielākus novadus ar vidējo iedzīvotāju skaitu 26 000 iedzīvotāju. Ja valstī būtu šādas pašvaldības, tad kopumā ietaupījums būtu 189 milj. eiro.

         Bez šiem novērojumiem, Juris Pūce pauda, ka ir svarīgs arī jautājums par to, kas ir noticis ar Latvijas ekonomiku un nākotnes redzējums. VARAM ministrs izklāstīja, ka šobrīd nodarbinātības struktūra Latvijā mainās. Nodarbinātība laukos pakāpeniski samazinās, pat strauji samazinās pēdējos 30 gados, lai gan pievienotā vērtība ir pieaugusi un turpina augt. Tas skaidrojams ar to, ka daudzi uzņēmumi izvēlas cilvēku darbu aizstāt ar mašīndarbu, modernizējot savas ražošanas iekārtas un uzņēmumus. Vairums cilvēku darba nepieciešams pakalpojumu sfērā, kas lielākoties koncentrējas pilsētās. Arī nākotnē jaunas darba vietas veidosies tieši pilsētās. Ja pirms 20 gadiem cilvēki darbavietu izvēlējās tuvāk savai dzīvesvietai, tad mūsdienās iedzīvotāju ienākumu līmenis ir pietiekams, lai segtu ceļa izdevumus, dodoties uz darba vietu pilsētā, bet dzīvot turpinot savā novadā. Šobrīd ir novērojama tendence, ka cilvēki publiskos valsts pakalpojumus izvēlas lietot nevis savā mītnes vietā jeb novada pašvaldības administrācijā, bet gad tuvāk savai darba vietai. Tas, savukārt, rada pilnīgi citādu noslodzi, kā tas bija agrāk. Šajā sakarā ministrs Juris Pūce piedāvā vienotu modeli – koncentrēt pašvaldības ap attīstības centru – šajā gadījumā ap Liepājas pilsētu, kas nodrošina gan dzīvesvietu, gan darbavietu, gan valsts publisko pakalpojumu pieejamību.

         Līdz ar lielāku administratīvi teritoriālo novadu izveidi, VARAM ministrs Juris Pūce piedāvā arī palielināt līdzšinējo deputātu skaitu jaunajā novadā, lai gan vēlēšanu likums to neparedz. Šajā jautājumā ministrs aicināja šī brīža vietvaras – deputātus -  izteikt un VARAM iesūtīt savu redzējumu un priekšlikumus.

          Vēl savas uzstāšanās laikā Juris Pūce pauda viedokli, analizējot iepriekšējo reformu un tagadējo, ka nereti, pirms 2009. gada reformas, iedzīvotāji pauda uzskatu, ka pagastiem ar spēcīgu identitāti, apvienojot ar citiem pagastiem vienotā novadā, tās identitāte tiks sagrauta. Un šobrīd tie pagasti, kuri ar spēcīgu identitāti tika apvienoti vienotā novadā, tādējādi izveidojot vēl spēcīgāku novada identitāti, atkal pauž bažas, ka viņu novada identitāte, apvienojot lielākā teritoriālā vienībā, pazudīs un tiks sagrauta un jauna identitāte neveidosies. Ir novērojama cikliska darbība, zināma atkārtošanās. Taču ministrs atzina, ka identitāte ir svarīgs faktors – piederības sajūta mūs stimulē uz lokālu patriotismu. Ministrs izteica viedokli, ka veidot un stiprināt jau esošās identitātes vai veidot jaunās novadu identitātes būs pašvaldībām liels izaicinājums, lai to pievienotā vērtība ir augsta.

        Trešais bloks, par ko runāja ministrs, ir pakalpojumu nodrošināšana iedzīvotājiem. Šobrīd ir izveidojusies situācija, ka ar atšķirīgu kvalitāti gan lieli novadi, gan mazi novadi nodrošina pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem, tomēr ministrs atzina, ka pakalpojumu pieejamības kontekstā Latvijā ir vēl daudz ko darīt. Tādēļ jau vairākus gadus iedzīvotājiem ir pieejami Valsts un pašvaldības vienotie klientu apkalpošanas centri (VPVKAC), kas nodrošina lielu daļu valsts publisko pakalpojumu pieejamību. Iedzīvotāju izvēle  pakalpojumu saņemt klātienē aizvien pieaug. Veidojot lielākas un spēcīgas pašvaldības, valstij būtu iespēja piesaistīt arī lielākus un spēcīgākus partnerus, pakalpojumu nodrošināšanai.

      Reformu īstenojot, ministrs atzina, ka būs nepieciešami gan finansiāli, gan citādi resursi, nosaucot prioritāros pasākumus:

  • Valsts līdzfinansējums apvienošanās projektu izstrādei.
  • Valsts līdzfinansējums attīstības plānošanas projektu izstrādei.
  • Vienreizēja valsts dotācija pašvaldībām.

(pirmām trim prioritātēm paredzēts 2 gadu laikā izlietot 2 milj. eiro)

  • Reģionālo ceļu programma, kas paredz savienot administratīvos centrus ar apdzīvotības centriem valsts teritorijā, un kas ir VSA “Latvijas Valsts ceļi” sagatavota programma par  300 milj. eiro trīs gadu periodā sākot ar  2020. gadu.

 

       Ministrs Juris Pūce noslēgumā pauda atziņu, ka valdība un Saeima visticamāk atbalstīts VARAM plānotās aktivitātes.

       Tikšanos turpināja ministrijas pieaicinātais eksperts, ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs, pieskaroties populācijas, enerģijas un IT politikai, kā arī par skolas tīklu sakārtošanu un citām tēmām.

      Savukārt VARAM valsts sekretāra vietnieks reģionālās attīstības jautājumos Aivars Draudiņš uzstājās ar ziņojumu par administratīvi teritoriālās reformas sociālekonomiskajiem aspektiem,  kā arī plānotajiem valsts atbalsta veidiem konkrētai teritorijai.

      Turpinājumā novadu pašvaldības un Liepājas pilsētas domes pārstāvji prezentēja savu redzējumu par plānoto ATR (Administratīvi teritoriālo reformu). Katrai pašvaldībai bija neskaidri jautājumi par daudzām pašvaldības administrācijas, uzņēmējdarbības, attīstības, kultūras, izglītības, sociālajiem, sabiedriskā transporta un citiem jautājumiem. Pāvilostas novada deputāti jau iepriekš pauduši viedokli, ka apvienojoties bijušajā Liepājas rajona robežās, iekļaujot arī Liepājas pilsētu, Pāvilostas novada iedzīvotājiem iespējams nebūs pieejami kādi no pakalpojumiem, kā piemēru paužot bezmaksas pusdienas visiem izglītības iestāžu audzēkņiem, arī peldētapmācību sākumskolas skolēniem un stipendijas vecāko klašu skolēniem. Kā arī bažas ir par daudziem sociālajiem pabalstiem, ko šobrīd nodrošina Pāvilostas novada pašvaldība. Tāpat zem lielas jautājumu zīmes ir daudzas pašvaldības iestādes – skolas, bērnudārzi, bibliotēkas, kultūras nami utt. Pāvilostas novads Liepājas reģiona mērogā savas attīstības un projektu realizēšanā ir līdere ES fondu līdzekļu piesaistē. Domājams, ka pēc administratīvi teritoriālās reformas īstenošanas un nonākšanas lielākā teritoriālā iedalījumā, Pāvilostas novads būs nomale nevis attīstības centrs.

          Liepājas novada domes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis, kā vienu no būtiskākajiem argumentiem minot pilsētas un lauku teritoriju atšķirīgos mērķus un priekšnosacījumus efektīvai un ilgtspējīgai teritoriju attīstībai, aicinājusi ministru saglabāt Liepāju kā atsevišķu teritoriālo vienību, bet astoņus novadus apvienot, veidojot vienu kopīgu Lejaskurzemes novadu.

       Ar kopīgo prezentāciju par Lejaskurzemes novadu redzējumu ATR kontekstā uzstājās Priekules novada domes priekšsēdētāja Vija Jablonska. Prezentācijā apkopots Aizputes, Durbes, Grobiņas, Nīcas, Pāvilostas, Priekules, Rucavas un Vaiņodes novadu kopējais viedoklis par piedāvāto Liepājas novada veidošanu ATR rezultātā.

         Lejaskurzemes novadi pauda līdzīgu nostāju kā Liepājas domes pārstāvji - Liepājas pilsēta saglabājama kā atsevišķa teritoriālā vienība, savukārt Lejaskurzemes novadi apvienojami atsevišķā vienībā. Prezentācijā tika demonstrēti rādījumi, kas pamatoja pausto nostāju, uzskatāmi parādot, ka Liepājas pilsētai un Lejaskurzemes novadiem ir atšķirīgi ne tikai līdzšinējie rādītāji dažādās jomā, bet arī uzsāktie projekti un attīstības mērķi ir krasi atšķirīgi. Prezentācijas nobeigumā tika pausts secinājums, ka veidojot apvienoto Liepājas novadu, kā šobrīd to iecerējusi ministrija, tiktu samazināti gan Liepājas pilsētas, gan novadu attīstības tempi, kā arī nāktos pārskatīt prioritātes, kas izvirzītas šo teritoriju attīstībai nākotnē.

       VARAM ministrs atbildēja uz pašvaldību vadītāju un deputātu uzdotajiem jautājumiem kā arī sniedza komentārus par paustajiem viedokļiem saistībā ar plānoto reformu.

       VARAM ministrija sākot ar 7. augustu pašvaldībās ir plānojusi organizēt tikšanos ar iedzīvotājiem, lai diskutētu  par iecerēto reformu, tādēļ aicinām iepazīties ar VARAM prezentēto materiālu. Bet jau no 22. jūlija darbu ir sācis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izveidotais pašvaldību reformas zvanu centrs. Zvanot uz tālruni 68 806 999, konsultācijas iedzīvotājiem tiks sniegtas darba dienās no pulksten 9 līdz 17.

       

Lejaskurzemes novadu prezentācija

 

 

Izmantotie informācijas avoti:

http://www.varam.gov.lv/lat/administrativi_teritoriala_reforma/

Informatīvais ziņojums “Par turpmāko rīcību administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanai”

 

Marita Kurčanova,

sabiedrisko attiecību speciāliste

 

 

« Atpakaļ